TIESAS

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-14/2026) par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, kas ir saistīti ar negodīgas komercprakses jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības tiesībās.Administratīvajā tiesā kā pieteicēja ir vērsusies AS Civinity Mājas, kas sniedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Pieteicēja par atlīdzību pārvaldīja vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar noteiktu apsaimniekošanas maksu. Pēc tam, kad pieteicējas un dzīvokļu īpašnieku tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pieteicēja veica auditu, kurā konstatēja, ka dzīvokļu īpašniekiem ilgstoši nosūtīti kļūdaini rēķini ar norādītu zemāku apsaimniekošanas maksu. Pieteicēja veica pārrēķinu un lūdza dzīvokļu īpašniekus apmaksāt radušos apsaimniekošanas maksas starpību. PTAC atzina, ka nepareizas maksas norādīšana rēķinos ir negodīga komercprakse, ar kuru negatīvi skartas patērētāju ekonomiskās intereses un tiem sniegta maldinoša informācija par patieso pakalpojuma cenu, un piemēroja pieteicējai 5000 eiro soda naudu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja.Atšķirīgie...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā sniedzis būtiskus skaidrojumus par tiesisko darījumu klasifikāciju, uzsverot, ka līguma nosaukums vien nevar noteikt tā juridisko dabu, ja saturs liecina par pretējo. Izskatītajā lietā galvenais strīds bija par to, vai dokuments, kas nosaukts par dzīvokļa īres līgumu, bet neparedz īres maksu, ir uzskatāms par īres vai patapinājuma līgumu. Senāts atzina, ka gadījumos, kad nekustamais īpašums nodots lietošanā bez maksas, darījums kvalificējams kā patapinājums pat tad, ja puses to nodēvējušas par īres līgumu. Šādam nošķīrumam ir izšķiroša nozīme, jo patapinājuma līgums, atšķirībā no likumā noteiktos gadījumos reģistrēta īres līguma, jaunajam īpašniekam parasti nav saistošs.Tiesas ieskatā viena no īres līguma būtiskākajām sastāvdaļām ir tieši īres maksa, kam jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Būtiski uzsvērt, ka lietotāja pienākums segt komunālos maksājumus un citus ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos izdevumus nepiešķir darījumam atlīdzības raksturu un nepadara to par īres līgumu. Senāts norādīja, ka komunālo pakalpojumu apmaksa primāri sniedz labumu pašam lietotājam,...

Augstākās tiesas plēnumā, kas tika sarīkots 16. janvārī, senatori savu darbību 2025. gadā novērtējuši kā labu, jo Senāts ar pamatuzdevumiem – lietu izskatīšanu kasācijas instancē un stabilas tiesu prakses veidošanu – esot ticis galā.Kā liecina apkopotā statistika, 2025. gadā saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par 9% samazinājies izskatīto lietu skaits, līdz ar to arī lietu izskatīšanas koeficients Senātā pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā uz 98% 2025. gadā. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, samazinājums pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, tas izlīdzinās normālā darba gaitā.Lietu termiņi Senātā ir samazinājušies – gan līdz lēmumam par lietas ierosināšanu, gan lietu izskatīšanai. Administratīvo lietu departamentā vidējais lietu izskatīšanas termiņš bija 9 mēneši, Civillietu departamentā 4,3 mēneši, Krimināllietu departamentā 4,7 mēneši. Samazinājies arī ilgo lietu skaits, kas Senātā ir ilgāk par trīs gadiem – tādas palikušas 21, daļa no tām ir apturētas...

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot 2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025. Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.2 panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...

Valsts Prezidents izsludinājis un 1. aprīlī spēkā stāsies apjomīgi 27. februārī Saeimā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem tiek mainīts līdz šim Civilprocesa likumā noteiktais brīdinājuma izsniegšanas veids parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai), un, ja juridiskajai personai tas nebūs iespējams, tad arī nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos. Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredz brīdinājumus izsniegt parādniekam pret parakstu, ko parādnieks varēja izmantot ļaunprātīgi, piemēram, neejot uz pastu pēc sūtījuma. Tādējādi brīdinājuma kārtība nebija izmantojama. Grozījumi saistīti arī ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, paredz izmaiņas tiesas izdevumu regulējumā. Samazināts valsts nodevas apmērs mazākas vērtības prasībās un prasībās līdz 40 000 eiro, savukārt maksimālais valsts nodevas apmērs noteikts 25 000 eiro. Tā, piemēram, par prasībās, kas naudas izteiksmē novērtējamas līdz 1000 eiro būs jāmaksā valsts nodeva 80 eiro, bet prasībās no 7501 līdz 10 000 eiro nodeva būs 1000 eiro. Maksimālā summa paredzēta par prasībām, kuras naudā pārsniegs 750 000 eiro. Tādējādi ar grozījumiem vienkāršota valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, tajā skaitā noteiktas fiksētas valsts nodevas dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē. Tas atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Turklāt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiks iekļauti valsts nodevā. Nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem noteikta pārskatāmas tabulas veidā un visi valsts nodevu apmēri norādīti Civilprocesa likuma 3. pielikumā. No 1. aprīļa par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva būs 160 eiro, bet...

Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju...