TIESAS

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot 2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025. Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.2 panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...

Valsts Prezidents izsludinājis un 1. aprīlī spēkā stāsies apjomīgi 27. februārī Saeimā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem tiek mainīts līdz šim Civilprocesa likumā noteiktais brīdinājuma izsniegšanas veids parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai), un, ja juridiskajai personai tas nebūs iespējams, tad arī nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos. Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredz brīdinājumus izsniegt parādniekam pret parakstu, ko parādnieks varēja izmantot ļaunprātīgi, piemēram, neejot uz pastu pēc sūtījuma. Tādējādi brīdinājuma kārtība nebija izmantojama. Grozījumi saistīti arī ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, paredz izmaiņas tiesas izdevumu regulējumā. Samazināts valsts nodevas apmērs mazākas vērtības prasībās un prasībās līdz 40 000 eiro, savukārt maksimālais valsts nodevas apmērs noteikts 25 000 eiro. Tā, piemēram, par prasībās, kas naudas izteiksmē novērtējamas līdz 1000 eiro būs jāmaksā valsts nodeva 80 eiro, bet prasībās no 7501 līdz 10 000 eiro nodeva būs 1000 eiro. Maksimālā summa paredzēta par prasībām, kuras naudā pārsniegs 750 000 eiro. Tādējādi ar grozījumiem vienkāršota valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, tajā skaitā noteiktas fiksētas valsts nodevas dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē. Tas atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Turklāt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiks iekļauti valsts nodevā. Nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem noteikta pārskatāmas tabulas veidā un visi valsts nodevu apmēri norādīti Civilprocesa likuma 3. pielikumā. No 1. aprīļa par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva būs 160 eiro, bet...

Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju...

Satversmes tiesa 26. februārī sāka izskatīt lietu “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka likumdevējs šādu piemaksu noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas četras lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Visām pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas...

Augstākās Tiesas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas aprēķinu. Māte uzdāvināja dēlam nekustamo īpašumu, kuru bija ieguvusi līdz 2000.gadam. Viņš šo īpašumu atsavināja 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz sava vārda. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā ir gūts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums. Likums paredz, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tādējādi atbilstoši vispārīgajai kārtībai ar nodokli apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi – nekustamā īpašuma atsavināšanas cena, iegādes vērtība un ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.1 punkts savukārt paredz izņēmumu no vispārīgās kārtības, kas izskatāmajā lietā konstatētajos apstākļos liedz ņemt vērā vienu no minētajiem elementiem – ieguldījumu...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 12. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. SKK-439/2024 (16870003021), ar kuru atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu lietā, kurā vairākām personām celtas apsūdzības saistībā ar starp kapitālsabiedrībām noslēgtā sabiedrisko attiecību pakalpojumu līgumu izpildi. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem. Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi...