Latvijas pirmrindniece Valmiera

Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar kādiem izaicinājumiem Valmiera saskaras un kā tos risina?

Modernizētas industrijas centrs, kam jākonkurē Baltijas mērogā

Sakām — Valmiera, domājam — Valmieras stikla šķiedra? Izrādās, Valmiera nebūt nav tikai «viena milža brīnums». Lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, saskaņā ar Lursoft datiem, 2023. gadā Valmieras novadā ir bijusi kooperatīvā sabiedrība VAKS, kuras pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija, bet AS Valmieras stikla šķiedra ieņēmusi otro vietu. Tiesa, kā norāda Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists, AS Valmieras stikla šķiedra ar lielu atrāvienu ir pilsētas nozīmīgākais eksporta uzņēmums un savā nozarē — specializēto stikla šķiedras audumu ražošana — viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Abu uzņēmumu apgrozījumi ir reģionu pilsētu mērogiem neredzēti lieli — attiecīgi 131 un 118 miljoni eiro. 

Vēl viens Valmieras (un Cēsu) novadā strādājošs milzis ir SIA Bitus Latvia (iepriekš — Byko–Lat), kurš gan neparādās šo novadu statistikā, jo vienmēr bijis reģistrēts Rīgā. Tā apgrozījums pērn bija 72,6 miljoni eiro. Tiesa gan, jau divus gadus pēc kārtas piedzīvots būtisks apgrozījuma kritums gandrīz ceturtās daļas apmērā. «Bitus Latvia ir Valmieras otrs nozīmīgākais eksporta uzņēmums. Tajā kokapstrāde attīstīta ļoti augstā līmenī ar dažādiem tālākas pārstrādes produktiem — būvgaldniecība, koka moduļu mājas un citi,» atklāj P. Strautiņš. 

Valmieras novada uzņēmumu TOP 20 kopumā rāda diversificētas ekonomikas ainu, kur atrodas vieta gan augsto tehnoloģiju industrijām (vēl vairāki stikla šķiedras ražotāji, inovatīvo metāla trauku un konteineru ražotājs SIA Valpro, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu uzstādītājs SIA Woltec), gan būvniecības uzņēmumiem (SIA Aimasa, SIA Sanart), gan pārtikas ražotājiem (AS Valmieras piens, SIA Liepkalni), gan dažādiem tirgotājiem. Kopējais Valmieras novada TOP 20 uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis 700 miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk nekā dažai iedzīvotāju skaita ziņā krietni lielākai Latvijas pilsētai (arī rēķinot pret Valmieras novada kopējo iedzīvotāju skaitu, kas ir ap 50 000) kā, piemēram, Daugavpilij (~600 miljoni eiro).

Valmieras uzņēmumu apgrozījumu rādītāji ir kā prelūdija pilsētas ekonomikas vispārējai statistikai, kas uz Latvijas fona ir teju vai izcila. Valmierai starp valstspilsētām ir augstākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju ārpus Rīgas — 2021. gadā tas bija 20 846 eiro. Savukārt Valmieras novada IKP uz iedzīvotāju togad sasniedza 14 045 eiro, kas Latvijas novadu konkurencē to ierindotu 8. vietā, bet, ja atskaita nost vienlaikus arī Rīgas statistiskajā reģionā iekļautos Pierīgas novadus (Mārupe, Ķekava, Ropaži, Olaine), tad — 4. vietā aiz Rīgas reģiona, Smiltenes un Līvānu novadiem. 

Tiesa, Baltijas mērogā konkurence ir krietni skarbāka. Te Valmieras novads (neskaitot Pierīgas novadus) ierindotos tikai dalītā 19./20. vietā (ar Telšu apriņķi), palaižot priekšā vairumu Igaunijas novadu un Lietuvas lielāko pilsētu (Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Paņevēžas, Šauļu) apriņķus. Jāņem arī vērā, ka vairums Lietuvas apriņķu ir lielāki par Valmieras novadu (attiecīgi, ja administratīvais iedalījums Lietuvā būtu sīkāks, no tā varētu «izlīst» vēl kāds par Valmieru turīgāks novads). Šī statistika vairāk liecina par Latvijas ekonomikas konkurētspēju kopumā — novads, kas valsts mērogā ir pirmrindniekos, Baltijas līmenī ir tikai vidusmērs.

Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādes nepublisko IKP uz iedzīvotāju datus par vairumu valsts pilsētām, taču zināms, ka, piemēram, Tartu šis rādītājs 2021. gadā bijis ap 27 000 eiro (apriņķī — 23 000 eiro), un, salīdzinot relatīvās korelācijas ar pārējo apriņķu datiem, var ticami secināt, ka Kauņai, Klaipēdai, Pērnavai, Šauļiem un Paņevēžai šis cipars bijis zemāks par Tartu, bet augstāks par Valmieru. Tomēr Valmiera ir vienīgā Latvijas valstspilsēta ārpus Rīgas, kas vispār spēj «ierakstīties» konkurencē par Baltijas bagātāko pilsētu TOP 10. No mazākām pilsētām to, iespējams, varētu arī Smiltene, bet Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati pieejami tikai par novadiem. 

Arī pārējie Valmieras ekonomiskie dati Latvijas valstspilsētu vidū izceļas starp vadošajiem. Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju Valmierā 2022. gadā bijusi trešā augstākā Latvijā (24 224 eiro) — aiz Rīgas un Ventspils. Uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (35,8% no iedzīvotāju skaita) — otrs augstākais aiz Rīgas. Bezdarba līmenis (3,6%) — viens no zemākajiem, līdzās Jelgavai, aiz Ogres un Rīgas. Bet visiespaidīgākie bijuši Valmieras sasniegumi investīciju piesaistē. Šai ziņā novads ar iepriekšējo piecu gadu laikā piesaistītajām investīcijām 11,8 miljonu eiro apmērā uz 1000 iedzīvotājiem ieņem pirmo vietu Latvijā, apsteidzot pat Rīgu (10,95 miljoni eiro). Daļa no šīm investīcijām skaidrojama ar jau esošo veiksmīgo uzņēmumu paplašināšanos un attīstību.

Panākumu atslēgas

Analizējot Latvijas mērogā teicamos Valmieras rādītājus, svarīgi saprast, kā pilsētai tas izdevies. Kāpēc tieši Valmiera, kas nav starp lielākajām Latvijas valstspilsētām, turklāt atrodas ne pārāk tuvu Rīgai (120 km), arī ne pašā izcilākajā ģeogrāfiskajā lokācijā vai loģistikas krustpunktā, ir spējusi būt sekmīgāka par citiem? Vai ir kāda veiksmes recepte, no kā būtu iespējams mācīties pārējām Latvijas valstspilsētām? 

Labā ziņa, ka šāda (kā noprotams, izšķirošā) veiksmes recepte patiešām pastāv. Sliktā ziņa — to vairs nebūs iespējams atkārtot, ja vien citu pašvaldību rīcībā nenonāks laika mašīna.

Vispirms kā mutvārdu leģendu (kura, kā jau jebkura leģenda, var nebūt pilnībā patiesa) P. Strautiņš atklāj stāstu, ka deviņdesmito gadu sākumā Valmierā esot notikusi vietējās elites tikšanās, kurā izšķīries padomju industriālā mantojuma liktenis. Ticis spriests, vai vērts mēģināt to saglabāt, modernizēt, integrēt jaunajā kapitālisma ekonomikā. Lēmums bijis pozitīvs, un tagad Valmiera bauda šīs tālredzīgās pieejas sekas, atšķirībā no daudzām citām Latvijas vietām, kur acīmredzot nepietika sapratnes vai uzņēmības, kā arī īstermiņa un privātu interešu domāšana prevalēja pār ilgtermiņa un kopējā labuma redzējumu, kas lika pakļauties pesimismam par teju visas PSRS rūpnieciskās bāzes bezcerību jaunajos tirgus konkurences apstākļos. 

«Ja, piemēram, Rēzeknē vai Daugavpilī iznīka praktiski viss, tad Valmierā izdzīvoja gandrīz ikviena rūpnīca. Vienīgais nozīmīgais padomju laika uzņēmums, kura tagad vairs nav, bija Valmieras gaļas kombināts, kuram liktenīga kļuva globālā finanšu krīze. Valmieras ekonomikai patlaban raksturīgi uzņēmumi ar vērtīgiem produktiem un ražošanas prasmēm, kuru saknes ir padomju laikā vai pat vēl tālākā pagātnē,» rezumē P. Strautiņš. 

1 Valmieras pašvaldības un ekspertu atbildes uz žurnāla Bilance jautājumiem pilnā apmērā lasiet portālā BilancePLZ.

Padomju rūpniecības saglabāšanu pilsētā kā galveno panākumu faktoru min arī Valmieras novada domes pārstāvji — priekšsēdētājs Jānis Baiks, priekšsēdētāja padomniece un Valmieras pārstāvniecības Rīgā vadītāja Ilona Kalniņa, kā arī Vidzemes Augstskolas eksperti.¹ 

«Valmierā dažādu apstākļu un arī lokālpatriotisku uzņēmēju dēļ ir notikusi padomju laika ražošanas uzņēmumu saglabāšana un attīstīšana (Valmieras stikla šķiedra, Valmieras metālapstrādāšanas rūpnīca — tagad Valpro, Valmieras mēbeļu fabrika — tagad Daiļrade koks, Valmieras piens). Gandrīz katrā dzimtā ir kāds, kurš saistīts ar darbu rūpnīcās, līdz ar to iedzīvotāji izprot, pieņem, atbalsta industrializācijas attīstību. Pie vēsturiskā aspekta jāmin pašvaldības sadraudzības izveide 90. gadu sākumā ar Gīterslo reģionu Vācijā, kad notika pirmās uzņēmēju pieredzes apmaiņas,» atbild Valmieras novada domes eksperti. 

Līdzīgu, vēl izvērstāku pamatojumu sniedz Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, bijušais rektors: «Valmieras gadījumā izšķiroši svarīga bija vairāku uzņēmumu darbības saglabāšana un veiksmīga transformācija 20. gadsimta 90. gados, kad Latvijas ekonomika strauji pārgāja no PSRS okupācijas perioda komandekonomikas modeļa uz brīvo tirgu. Kāpēc Valmierā izdevās labāk nekā citur? Mana versija ir, ka to noteica cilvēciskais faktors — uzņēmumu vadībā tobrīd bija cilvēki, kas uzņēmās iniciatīvu un vairāk domāja par uzņēmumu darbības saglabāšanu un mazāk par savu kabatu strauju piepildīšanu, izpārdodot uzņēmumu aktīvus. Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas rūpniecības, Valmierā ražojošo uzņēmumu vadošā elite bija latviska, nevis krieviska un līdz kaulam mentāli saaugusi ar padomju ekonomisko domāšanu. Man ir bijis tas gods intervēt bijušos AS Valmieras stikla šķiedra vadītājus un tikties ar 90. gadu notikumu dalībniekiem, kuri stāstīja, kā vecā mikroautobusā Latvija kopā ar rajona pašvaldības vadītāju, nākamo valsts prezidentu Andri Bērziņu viņi braukuši uz Vāciju meklēt potenciālus investorus. Vācieši tika atrasti un viņi mācījuši, kā uzvesties brīvā tirgus apstākļos. Uzdrošinos apgalvot, ka daļa krieviskās, ar interfronti cieši saaugušās rūpnīcu elites nespēja pieņemt to, ka Latvija kļūst par neatkarīgu valsti, un tas veicināja daudzu uzņēmumu izzušanu. Valmierā bija citādi.»

Var secināt, ka Valmiera deviņdesmito gadu sākumā gāja apmēram to pašu ceļu, kas, saskaņā ar Lenno Ūskulas, Tartu Universitātes profesora, Bilancei š.g. jūnija numurā stāstīto, tika izvēlēts Igaunijā. Arī tur padomju rūpnieciskais mantojums netika norakstīts, bet gan maksimāli saglabāts, kam palīdzēja arī Somijas investoru ienākšana. 

Valmieras veiksmes stāsts, protams, sakņojas arī investīciju piesaistē, kas straujas ekonomiskās attīstības panākšanai ir pat svarīgāka par vietējo uzņēmumu izaudzināšanu no nulles, kā skaidro P. Strautiņš. «Inkubācijas pieeja noteikti var sniegt rezultātus, taču, lai strauji palielinātu nodarbinātību un ienākumus kādā pilsētā, ļoti vēlams piesaistīt uzņēmumus, kuriem viss jau ir — iekārtas, pārdošanas kanāli, noieta tirgi. Ja uz pilsētu atnāk šāds uzņēmums, tas var ļoti strauji palielināt pilsētas iedzīvotāju ienākumus,» saka P. Strautiņš. 

«Pēc 2021. gada datiem Valmieras novads lepojas ar 77 aktīviem ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumiem. Tie kopā veido 14% no novada kopējā darbaspēka, 18% no kopējā novada uzņēmumu apgrozījuma un novadam lielākās ārvalstu investīcijas piesaistījuši no Luksemburgas, Zviedrijas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Dānijas, Igaunijas, Gruzijas, Krievijas, Beļģijas, Ukrainas un citām valstīm,» rakstīts Valmieras novada pašvaldības sagatavotajā «Valmieras Industriālā parka attīstības stratēģijā 2023–2028». 

Starp pārējām Valmieras veiksmes receptes sastāvdaļām pašvaldība min gan ieguldījumus industriālo teritoriju attīstībā, gan dzīvesvides kvalitātes uzlabošanu, gan atrašanās vietu, gan izglītības iestāžu (Vidzemes Augstskolas un Valmieras tehnikuma) klātesamību pilsētā un pat tik specifiskus elementus kā attīstītas inženierkomunikācijas jaudas (piemēram, elektrības pieslēguma jauda līdz 100 megavatiem). Tomēr šie faktori Valmierai nav unikāli — vairāk vai mazāk tie eksistē arī faktiski visās pārējās valstspilsētās un būtībā jau ir standarta «džentlmeņa komplekts». Protams, bez šīm pamatlietām izaugsme noteikti būtu vājāka, taču tās diez vai var kalpot kā skaidrojums, kāpēc tieši Valmiera izrāvusies uz pārējo fona. 

Izglītības sektora loma 

Iespējams, ka vēl vienā jomā — izglītības specializācijā un tās sintēzē ar uzņēmējdarbības vidi — Valmiera spējusi darboties veiksmīgāk par pārējiem Latvijā. Šīs tēzes apstiprināšanai gan nav īpaši daudz empīrisko datu, nākas ticēt (vai neticēt) pašas domes un Vidzemes Augstskolas pārstāvju paustajam skatījumam, kurš, protams, nevar būt pavisam neitrāls. 

«Otrs (Valmieras izaugsmes — I.K.) faktors ir augstskolas dibināšana 1996. gadā. Vidzemes Augstskola tika izveidota no nulles, un tās pirmās studiju programmas bija Latvijas apstākļiem revolucionāras gan pēc satura, gan studiju metodēm — tika pārņemta tā brīža labākā Skandināvijas valstu prakse. Modernas augstskolas atrašanās tik nelielā pilsētā kā Valmiera bija milzīgs ieguvums ar dziļu ilgtermiņa ietekmi, un visvairāk — domāšanas un pieejamo absolventu veidā,» atceras G. Krūmiņš. 

Tiesa, ne viss vienmēr ritējis gludi arī sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, ar kuriem nereti radušās domstarpības par to, ko tie sagaida no augstskolas: «Neslēpšu, ka laikā, kad biju rektors, man sanāca diezgan regulāras saķeršanās ar dažiem vecākās paaudzes uzņēmēju pārstāvjiem, kuri uzskatīja, ka augstskola nedara to, kas Valmierai ir vajadzīgs. Piemēram, ka negatavo tādus un tādus inženierus. Bet cik tad Valmierai vajag tādus inženierus kādās specifiskās jomās? Piecus, desmit?»

Vidzemes Augstskolas ambīcijas bijušas strādāt ne tikai reģiona ietvaros, bet veidot krietni plašāku «starptautisko sadarbību, dziļu pētniecību un doktora studiju programmas (kas ir nosacījumi studiju kvalitātes nodrošināšanai).» Starptautisks darbības mērogs ir īstais ceļš — jātiecas uz tādu kvalitāti un vērienu, kādā darbojas Baltijas valstu vadošā — Tartu Universitāte. Šķiet, šāda virziena vilkme Valmierā nesusi zināmus augļus. Pašvaldība un augstskolas eksperti norāda uz atsevišķiem veiksmes stāstiem — biznesa projektiem, kas radušies tieši no izglītības vides. Kā ievērojamākais tiek minēts SIA Wunder Latvia, kas ir Vidzemes Augstskolas studentu radīts uzņēmums. Uzņēmuma radītāji, būdami studenti, meklējuši veidu, kā nopelnīt ar savām zināšanām, atbalstu sniedzis arī Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, un jau drīzumā piesaistīts ārvalstu investors — somu kompānija Mearra. «Wunder ir izstrādājis mūzikas kanāla MTV portālu, arī šobrīd nodrošina mājaslapu izstrādes atbalstu starptautiskām lidsabiedrībām. Komandā ir vairāk nekā 100 darbinieku 3 valstīs, tostarp 2 ofisos Latvijā (Rīgā un Valmierā),» atklāj Valmieras dome. 

«Sadarbību palīdzēja uzsākt dažāda līmeņa un mēroga ES un LV fundamentālie un lietišķie projekti. Mūsu uzņēmēji pamazām sāka uztvert augstskolu kā zināšanu un pētījumu centru, kurā var uzzināt daudz ko jaunu, kā arī iegūt palīdzību dažādu procesu uzlabošanā. Studenti ir pētījuši Islandes produktu tirgus iespējas Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmēju produktu un pakalpojumu noietu Latīņamerikā, Meksikā, Kanādā u.c. reģionos un valstīs,» atklāj Maira Leščevica, ekonomikas doktore, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošā pētniece. 

Arī P. Strautiņš, aicināts nosaukt kādus piemērus Latvijā, kur notikusi kaut vai epizodiska zinātnes un biznesa sinerģija, kā vienīgo līdzās Rīgas Tehniskajai universitātei piemin Valmieru un Vidzemes Augstskolu: «Valmiera ir viena no vietām, kur bijusi iespējama IT zināšanu apguve. Tas savulaik palīdzējis Valmierā izveidoties atsevišķiem IT jomas uzņēmumiem. Tiesa gan, šī stāsta turpinājums nav bijis pilsētai īsti veiksmīgs, jo vismaz daļa no šiem uzņēmumiem aizgājuši no Valmieras, meklējot, kur pieejams plašāks, daudzveidīgāks darbaspēka tirgus. Ja ražojoši uzņēmumi ļoti labi jūtas pilsētās ar padsmit vai dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku, tad IT un biznesa pakalpojumu nozarēm ir ļoti spēcīga vilkme uz lielām pilsētām ar starptautiskām lidostām.» Priekšstats par attālinātu darbu kā IT nozarē gluži vai neatņemamu elementu esot visai maldīgs, norāda P. Strautiņš: «Tieši IT nozare ir viena no tām, kas ir visvairāk tendēta uz klasteru veidošanu. Tāpēc arī pastāv Silīcija ieleja. Zināšanu aprite, pārnese IT jomā lielos attālumos darbojas daudz vājāk.ª» 

Valmieras pašvaldība izceļ arī koprades darbnīcas DARE pienesumu, kas uzņēmējiem, jaunuzņēmējiem, mājražotājiem, mācību firmām, biznesa ideju autoriem un entuziastiem piedāvā prototipēšanas pakalpojumus, laika īri pie iekārtām, apmācības darbam ar iekārtām, konsultācijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes. 

2 Valmieras novada attīstības programma. Stratēģiskā daļa: https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/2red-Valm_nov_attistibas_pr_strat_dala-precizets.pdf.

Valmieras novada attīstības programmā² ierakstīts, ka «lietišķās zinātnes attīstībā, sasaistē ar uzņēmējdarbību un zināšanu pārnesē» kā nākamais solis plānota STEM centra izveide. Valmieras pašvaldības atbildes gan liecina, ka plānotā STEM centra uzdevums būs vispārīgāks — veicināt inženierzinātņu izglītības iespējas un attīstību no vidusskolas līdz interešu/karjeras izglītībai. Savukārt Vidzemes Augstskola tieši 2024. gadā sadarbībā ar Vidzemes Plānošanas reģionu izveidojusi Vidzemes Atvērto inovāciju centru, kura mērķis ir attīstīt reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu, informē G. Krūmiņš. 

Vienlaikus gan skaidrs, ka līdz, piemēram, Tartu Universitātes vērienam un akadēmiskā potenciāla vistiešākajai integrācijai uzņēmējdarbības attīstībā (Tartu Universitātes paspārnē ik gadu dzimst miljoniem vērti, zinātnes augsnē uzdīguši augsto tehnoloģiju inovāciju jaunuzņēmumi), Vidzemes Augstskolai un Valmierai vēl ir, kur augt. 

Bagātie arī raud. Bet — par ko?

To, ka Valmieras ekonomika atrodas «uz augstāka plauktiņa» nekā citu Latvijas valstspilsētu saimniecības, apliecina arī fakts, ka Valmiera saskaras ar atšķirīgiem, jau nākamās pakāpes izaicinājumiem. Kamēr vairumā pārējo pilsētu (izņemot tās, kuras atrodas tiešā Rīgas tuvumā) primāri nākas domāt par to, kā veicināt jaunu darbavietu rašanos, Valmierā viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem (un tālāku attīstību ierobežojošajiem faktoriem) ir pretējs — darbaspēka trūkums. 

3 Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2022.–2038. un Valmieras novada attīstības programma 2022.–2028. Esošā situācija: https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/2red-Valm_nov_esosa_situacija.pdf.

«Gan bezdarba līmenis, gan bez darba esošo sastāvs norāda, ka Valmieras novadā aktuālāks ir nevis bezdarbs, bet gan darbaspēka nepietiekamība darba tirgū,» secināts Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā³. Valmieras uzņēmumi vietējos studentus «izķer jau pirmajos kursos,» Bilancei apgalvo novada dome. 

Cieši saistīta ar darbinieku (iedzīvotāju) trūkumu ir dzīvojamā fonda nepietiekamība,kuru pašvaldība definē kā vienu no svarīgākajiem attīstības izaicinājumiem. Tāpēc Valmiera izceļas ar pašvaldības subsidētu dzīvokļu īres namu būvniecību — citur Latvijā gandrīz nenovērojams fenomens. Pilotprojekts ar 150 dzīvokļiem tika pabeigts 2018. gadā, tas esot sevi pilnībā pierādījis, un šogad jau ar valsts atbalstu uzsākta vēl 120 zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju būvniecība. Tas liecina, ka Valmiera darbaspēka trūkumu cenšas risināt, piesaistot darbiniekus ne tikai no tuvākās apkārtnes ikdienas svārstmigrācijas areāla (no tā Valmierā ik dienu ierodoties 7000 nodarbināto), bet arī krietni plašākas teritorijas. Valmieras novada dome to apstiprina: «Jā, pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt iedzīvotājus kā darbiniekus no attālākiem novada un Latvijas reģioniem, bet mūsu mērķis nav visus iedzīvotājus piesaistīt tikai Valmierai, vienlaikus svarīgi ir veicināt novada apdzīvotību ārpus Valmieras valstspilsētas, kā arī meklējot un stiprinot risinājumus iedzīvotāju mobilitātei, lai būtu iespēja strādāt Valmierā, bet dzīvot citā novadā.»

Tomēr šķiet, ka tieši šāda, iespējams, pilnībā neizmantota iespēja jau pastāv, jo Valmieras tiešā tuvumā atrodas pilsēta ar augstu potenciālā darbaspēka koncentrāciju un ļoti ērtiem mobilitātes savienojumiem (automašīna, autobuss, vilciens). Runa, protams, ir par Cēsīm — pilsētu ar gandrīz 15 000 iedzīvotāju, kas atrodas nepilnu 30 kilometru attālumā — ļoti ērti ikdienas svārstmigrācijai. Cēsīs ar darba iespējām nav tik spoži kā Valmierā (lai arī oficiālā statistika nerāda tik lielas atšķirības, par kādām varētu rasties iespaids, lasot iedzīvotāju komentārus internetā). CSP informācija, kas bezdarba līmeņa ziņā ir pesimistiskāka par Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, norāda, ka 2023. gada beigās Cēsīs bezdarba līmenis bijis 5,6%, bet Cēsu novadā — 6,3% (Valmierā un novadā pēc šīs statistikas attiecīgi 4,8% un 5,4%). Turklāt no Cēsīm salīdzinoši lielāks īpatsvars iedzīvotāju dodas strādāt uz Rīgu. Būtībā šiem Cēsu iedzīvotājiem ērtāk būtu strādāt Valmierā, nevis galvaspilsētā (trīsreiz īsāks ceļš). Valmierai būtu jāspēj konkurēt ar galvaspilsētu par šo svārstmigrantu piesaisti, kā arī jāpiesaista Cēsu bezdarbniekus. 

Cēsu un Valmieras simbioze, vienai pilsētai vairāk funkcionējot kā industriālam un ekonomikas centram, otrai — kā vēsturiski skaistai dzīvesvietai, tūrisma un kultūras citadelei, šķiet vilinošs koncepts. Tomēr no Valmieras pašvaldības atbildes rodas iespaids, ka par šādas vīzijas attīstību netiek pārāk domāts: «Valmieras novada pašvaldībai nav tik svarīgi, no kuras vietas darbinieki brauc, svarīgi, lai brauc un uzņēmējiem ir darbaspēks. Cēsis vienkārši ir tuvu un ceļa infrastruktūra un satiksme ir laba.» Atbildē atklājas arī iemesls: «Valmieras novada pašvaldība prioritāri ir ieinteresēta Valmieras novada iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanai līdz ar Valmieras industrializācijas attīstīšanu.» Citiem vārdiem — novada interesēs labāk būtu, ja uz Valmieru brauktu strādāt no novada attālākajām vietām, piemēram, Jeriem vai Ramatas, tādējādi saglabājot iedzīvotājus šajās vietās, nevis no Cēsīm. Šis ir piemērs, kā vienas pašvaldības ietvaros zināmā pretrunā nonāk Valmieras novada un Valmieras pilsētas intereses (jo pilsētas ekonomikai Cēsu plašais un mobilitātes ziņā tuvais darbaspēka resurss noteikti varētu būt efektīvāks nekā novada nomalēs dzīvojošais nelielais, fragmentētais un grūti sasniedzamais). 

Ne Valmieras pašvaldībai, ne CSP nav aktuālu datu par to, cik cēsnieku patlaban strādā Valmierā (2017. gadā, saskaņā ar CSP informāciju, tādu bijis samērā maz — ap 300), bet no pārējiem minētajiem datiem secināms, ka šis skaits noteikti varētu būt augstāks. Viens no iemesliem, kāpēc šī kustība nav intensīvāka, atkal meklējams Rīgas ietekmē. Rīgas magnēts Cēsīm pat no trīsreiz lielāka attāluma izrādās spēcīgāks nekā Valmieras magnēts — pēc 2017. gada datiem, pat piecreiz spēcīgāks (toreiz, iepretim minētajiem 300 Valmierā strādājošajiem cēsniekiem, Rīgā strādāja gandrīz 1500). Vēl vairāk — saskaņā ar Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā norādīto informāciju, pat no pašas Valmieras (apstākļos, kad pilsētā trūkst darbinieku!) 10–14% nodarbināto strādā... Rīgā. Turklāt vidējā mēneša darba samaksas atšķirība starp Rīgu un Valmieru nav tik milzīga (pērn — ap 160 eiro uz rokas). 

Valmieras novada domes skaidrojums šim fenomenam apliecina, ka ir jomas, kurās mazām pilsētām ir pārāk grūti konkurēt ar lielām. «Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka Rīgā trūkst kvalificēta darbaspēka, ko meklē reģionos, konkurējot ar algu + attālināta darba iespējām. Ir specifiskas zināšanas, kurām atbilstošu darbu reģions nevar piedāvāt. 10% daļa, it īpaši jauniešu vidū, kuri dodas izglītības un/vai darba meklējumos uz galvaspilsētu, ir statistiskā norma,» norāda Valmieras pašvaldības eksperti.

Ar to sasaucas G. Krūmiņa paustais par Vidzemes Augstskolas pieredzi: «Jaunieši kļūst arvien mobilāki un arvien biežāk savu studiju vietu izvēlas tālāk no mājām. Arī Vidzemes Augstskolā esam sapratuši, ka Valmieras jaunieši pie mums nevēlas studēt nevis tāpēc, ka mēs viņiem nepatīkam, bet gan tāpēc, ka viņi vēlas tikt prom no vecāku mājām. Tās ir globālas tendences, un vajag ļoti spēcīgus impulsus, lai tās varētu pagriezt pretējā virzienā.»

«Pilsētām nebūtu savstarpēji jācīnās par darbiniekiem, jo jau šobrīd ir cieša savstarpējā migrācija. Drīzāk korekcijas varētu ienest, ja tiktu vairāk izmantots darbaspēks, kurš ir izkaisīts pasaulē. Jau šobrīd daudzi uzņēmēji, kuriem ir iespējams nodrošināt attālinātas darbavietas, piesaista darbiniekus no citiem Latvijas reģioniem. Darba roku trūkums ir vairāk izjūtams profesijās, kuras prasa klātieni, un reizēm ir darbietilpīgas un ar zemu apmaksu. Bieži izglītības līmenis tiem, kas meklē darbu, neatbilst šīm prasībām. Tāpēc, agrāk vai vēlāk būs jādomā par darbaspēka ievešanu, bet tas ir jādara plānoti un mērķtiecīgi, nevis akciju vai kampaņu veidā,» uzskata M. Leščevica. Remigrantu piesaiste ir vēl viens no virzieniem, kuros darbojas Valmieras dome.

Darbinieku trūkums veicinot uzņēmumu orientēšanos uz aizvien automatizētākiem risinājumiem, tādējādi mazinot prasības pēc mazāk kvalificētiem darbiniekiem, vienlaikus paaugstinoties prasībām pēc augstākas kvalifikācijas inženiertehniskiem speciālistiem, norāda Valmieras dome. Tas ved pie nākamā jautājuma, kas darbaspēka trūkuma kontekstā svarīgs gan Latvijas, gan Valmieras mērogā — darbinieku pārkvalifikācijas, mūžizglītības iespējas. Gan Valmieras novada dome, gan G. Krūmiņš apgalvo, ka ar to šajā ziņā Valmierā viss esot kārtībā. 

«Valmieras novada pašvaldībā ir plašas iespējas iegūt darba vidē pieprasītu kvalifikāciju. Strādājam, lai izglītības saturā būtu elastība, būtu novadam nepieciešamie ekspertīzes risinājumi jaunu kvalifikāciju izstrādē. Pašvaldības un valsts skolas, kas atrodas tās teritorijā, ir ļoti cieši sadarbības partneri ikdienas dialogā,» norāda dome.

«Vidzemes Augstskolas mūžizglītības piedāvājumā ietilpst Atvērtā universitāte, kas ikvienam interesentam piedāvā iespēju apgūt kādu no ViA studiju kursiem, apmeklējot lekcijas tāpat kā studentam augstskolā, bet bez nepieciešamības iestāties studiju programmā. Tāpat aktuālas un pieprasītas ir augstskolas piedāvātās digitālās transformācijas apmācības uzņēmējiem, piemēram, kiberdrošības pamati uzņēmumā, virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģiju izmantošana dažādās nozarēs vai mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. (..) Mūžizglītības ietvaros augstskolā sniedzam dažādas tehnoloģiskās konsultācijas, ekspertu un testēšanas pakalpojumus,» atklāj G. Krūmiņš. 

Kur tālāk?

Valmieras novada ilgtermiņa stratēģijā kā ekonomikas tālākie attīstības virzieni bieži pieminēta «viedās specializācijas» un «aprites ekonomikas» nozaru attīstības nepieciešamība, arī «zaļā kursa» sniegtās iespējas. Tas liecina par Valmieras nodomu mērķēt uz tuvākās nākotnes ticamākajiem «trendiem», bet vai aiz šīm frāzēm slēpjas kas konkrētāks — gan prioritāšu, gan jau paveikto iestrāžu ziņā?

Izrādās, ka slēpjas gan. Valmiera patlaban prioritāri attīstot divus jaunus, specifiskus ekonomikas virzienus — militāro ražošanu un biorafinēšanu. «Patlaban pašvaldības uzmanība koncentrējas uz lielo industriālo teritoriju — Valmieras Rūpniecības un eksporta parka, kā arī jaunā Valmieras Industriālā parka saturisko piepildījumu. Pirmajā iezīmējas daudz lielāka specializācija smagās rūpnieciskās apstrādes sektoros — metālapstrādē un militārās ražošanas sektoros, bet otrajā — viedās specializācijas jeb bioekonomikas un vēl konkrētāk biorafinēšanas sektorā. (..) Biorafinēšana ir jauns virziens Latvijā, un šādu izvēli nosaka sekmīgā pašvaldības sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Izmantojot Vidzemes reģiona resursu konkurētspēju bioekonomikas jomā (koksne, graudi u.c.), ir iespējas nodrošināt gan spēcīgo kokrūpniecības sektora esošo Valmieras uzņēmumu darbības turpināšanos (moduļu ēku, mēbeļu ražošanu), gan ir arī vieta jauniem virzieniem, kur no salīdzinoši tradicionāliem resursiem tiek iegūtas inovatīvas izejvielas, kuru tālākais pielietojums ir ļoti daudzveidīgs — no kosmētikas līdz pat bioasfalta ražošanai,» skaidro Valmieras pašvaldība. Patlaban parakstīti pirmie sadarbības līgumi: 

«Vasarā izsoles rezultātā noslēgts apbūves līgums ar starptautisku biorafinēšanas uzņēmumu Fibenol, kurš iesaistījies Latvijas bioekonomikas veicināšanā. Savukārt 18. jūnijā tika nacionālā līmenī parakstīts sadarbības memorands par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, kas sniegs būtisku ieguldījumu bioekonomikas attīstībā. Sadarbības memorandu kopumā parakstīja 22 uzņēmumi un organizācijas — tostarp šis investors un Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centrs.»

Dome sniedz arī citus piemērus: «Darbošanās aprites ekonomikā notiek arī caur pašvaldības, Vidzemes Augstskolas un citu sadarbības partneru izpētes projektiem, meklējot iespējas to atlikumus izmantot atkārtoti vai samazināt to apjomu — sekmīgs piemērs tam ir Valmieras stikla šķiedras uzņēmuma un pavadošā klastera veidošanās, kad VSŠ, ražojot materiālu, turpat nodrošina inovatīvu izstrādājumu piegādes (ugunsdrošu segu ražošanai elektroauto ugunsdzēšanas vajadzībām, degvielas transportēšanas lielapjoma korpusiem u.c.).»

«Zaļā kursa attīstība Valmierā norit straujā tempā. Uz to ir vērsti daudzi projekti, kuri tiek jau ieviesti,» piekrīt M. Leščevica. Viņas skatījums uz turpmāko ir optimistisks: «Nākotnē pavērsies vēl vairāk iespēju izmantot dažādus tehnoloģiju piedāvātos risinājumus, kas ļaus pilsētai kļūt vēl viedākai un apritīgākai, uzņēmumiem kļūt vēl efektīvākiem, bet zinātnei vēl jaudīgākai un lietišķākai, un tik pietuvinātai realitātei, kā vēl nekad.» 

«Nākotnē Valmierai būs jāsaskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, kas pārējai Latvijai, Baltijai un Eiropai — kā digitālās transformācijas un robotizācijas laikmetā saglabāt konkurētspēju un pievilcību,» spriež G. Krūmiņš. Tāpat viņš norāda uz risku, ka Valmiera, kas patlaban spēj noturēt demogrāfiskās tendences apmēram neitrālā bilancē, pateicoties iedzīvotāju piesaistei no mazajiem lauku ciematiem, pēc gadiem divdesmit, kad lauki būs pavisam iztukšoti, varētu sākt piedzīvot strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. 

Nobeiguma vietā rodas vilinājums secināt, ka Valmiera ir labā nozīmē «visigauniskākā» Latvijas valstspilsēta, ko iezīmē deviņdesmitajos gados saglabātā rūpniecība, apjomīgā investīciju piesaiste, mūsdienīgāks skatījums izglītības jomā un rūpīgāki centieni tās integrēšanā uzņēmējdarbībā, kā arī konkrēts stratēģiskais tālākas attīstības redzējums, un, galvenais, reāla darbība tā īstenošanā. Atbilstoši ir arī rezultāti. Vienlaikus gan svarīgi pie sasniegtā neapstāties, nospraužot drosmīgus tālākos mērķus, piemēram, kāpēc ne izgriezt pogas Rīgai un kļūt par pašu labklājīgāko Latvijas pilsētu, vai arī — iekļūt labklājīgāko Baltijas pilsētu pieciniekā, par spīti objektīvajam ierobežojošajam faktoram — nelielajam iedzīvotāju skaitam.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas pirmrindniece Valmiera» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada novembra (515.) numurā.

Lasiet arī ...