Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: noslēgums (video)

Žurnāla Bilance pētījums gandrīz gada garumā ir sniedzis ieskatu desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskajā situācijā, analizējot to attīstības iespējas, šķēršļus, kā arī vietvaru plānus un rīcību. Aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur notiek strauja attīstība. Redzam atjaunotas ielas, jaunas sabiedriskās ēkas un labiekārtotus laukumus. Taču šis vizuālais iespaids lielā mērā radīts, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Taču šis vizuālais izrāviens ne vienmēr nozīmē patiesu ekonomisko izaugsmi. Kad ES fondu naudas plūsma samazināsies, pilsētu spēja turpināt attīstību būs vēl vairāk atkarīga no pašu uzņēmējdarbības izaugsmes.

Pētījumā kā aktīvākās un veiksmīgākās valstspilsētas sevi apliecinājušas Valmiera, Liepāja un Ventspils. To panākumus pierāda gan ekonomiskie rādītāji, gan mērķtiecīga vietvaru rīcība investīciju piesaistē un ražotņu attīstībā. Ir arī pilsētas, kas vēl tikai sāk mosties vai cenšas pārlauzt nelabvēlīgu iepriekšējo gadu mantojumu. Tādas ir, piemēram, Daugavpils un Rīga. Ekonomiski ļoti netipiskā Rēzekne, par spīti grūtiem apstākļiem un finanšu problēmām, raksturojama kā krējuma burkā iekritusi vardīte, kas aktīvi cenšas sakult krējumu sviestā. Savu iespēju robežās nosacīti centīgi darbojas arī Jēkabpils.

Trešā kompānija ir pilsētas, kas vairāk vai mazāk laiski guļ pludmalē, kuru apspīd Rīgas labklājības saule, un bezbēdīgi sērfo uz Rīgas ekonomikas milzīgā viļņa muguras. Šīs pilsētas visai maz domā pašas par savu saimniecisko attīstību, jo lielākā daļa to iedzīvotāju tāpat strādā galvaspilsētā, nodokļi ienāk, ES fondu nauda tiek apgūta, kopumā dzīve ir laba, iedzīvotāji apmierināti... Galvenie piemēri šādam domāšanas veidam ir bijušās kūrortpilsētas Ogre un Jūrmala, bet daļēji arī Jelgava. Jelgava gan it kā cenšas kaut ko plānot un darīt (lielas cerības liekot uz nākotnē gaidāmo industriālo parku), taču līdz Valmieras, Liepājas vai Ventspils stratēģiskās plānošanas un reālās rīcības līmenim netiek.

Vairāki izaicinājumi ir kopīgi gandrīz visām valstspilsētām. Pirmais un galvenais ir demogrāfiskā situācija. Gandrīz visur iedzīvotāju skaits samazinās negatīva dabiskā pieauguma un iedzīvotāju aizbraukšanas dēļ. Vissmagāk tas skāris Rēzekni, Ventspili, Daugavpili un Jēkabpili, taču arī Valmierā un Liepājā bijis būtisks kritums. Vienīgais izņēmums ir Jūrmala, kur iedzīvotāju skaits pieaug, kas skaidrojams ar Rīgas tuvumu.

Cieši saistīts kopīgs izaicinājums ir augsti kvalificēta darbaspēka trūkums. Šī problēma kavē attīstību ne tikai pilsētās ar zemu bezdarbu kā Valmierā, bet pat tādās kā Rēzekne un Daugavpils, kur kopējais bezdarba līmenis ir augsts. Tas liecina, ka problēma nav tikai darbinieku trūkumā, bet arī to kvalifikācijas neatbilstībā darba tirgus prasībām. Nepieciešamas daudz mērķtiecīgākas un reģionāli specifiskas pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmas.

Izšķiroši svarīgs izaicinājums ir ekonomikas pievienotās vērtības paaugstināšana. Lai gan visas pilsētas to apzinās un iekļāvušas savās stratēģijās, īstenošana dzīvē atšķiras. Šajā ziņā vistālāk tikusi Valmiera, taču arī tās sasniegumi izceļas tikai Latvijas mērogā. Liepāja aktīvi piesaista investīcijas, bet vidējā alga tur vēl ir diezgan zema. Ventspilī algu situācija labāka, un attīstība vairs nav tikai uz tranzīta rēķina.

Nākotnes cerības Liepājā un Ventspilī visvairāk saista ar alternatīvo energoresursu attīstību – ūdeņradis, vēja enerģija, saules enerģija, amonjaks. Valmierā aktuālākās attīstības prioritātes ir militārās ražošanas un biorafinēšanas jomas, tālākā perspektīvā arī citi “zaļā kursa” un aprites ekonomikas virzieni. Savukārt Jelgava pie galvenajiem izaugsmes ceļa rādītājiem sauc bioekonomiku, viedo enerģētiku un Informācijas tehnoloģijas. Daudzām citām pilsētām trūkst skaidra redzējuma. Interesanti, ka gandrīz visas pilsētas stratēģijās min IT, bet reāli maz dara, jo lielās IT kompānijas dod priekšroku Rīgai vai tās tuvākajai apkārtnei.

Vēl viena joma, kur trūkst reālu piemēru, ir akadēmiskā sektora un biznesa sadarbība. Kā pozitīvs piemērs atkal izceļas Valmiera, kur Vidzemes Augstskolas klātbūtne ir bijis būtisks faktors biznesa attīstībā. Atsevišķus sadarbības piemērus spēj nosaukt arī Jelgava.

Raugoties Baltijas kontekstā Latvijas valstspilsētas pamatīgi atpaliek. Pēc IKP uz iedzīvotāju 2022. gadā Baltijas reģionu TOP20 iekļuva tikai Rīgas reģions, Smiltenes un Līvānu novadi. Pat Valmiera ar novadu ir tikai 23. vietā. Lietuvas un Igaunijas lielākās pilsētas kā Kauņa, Klaipēda un Tartu ir daudz spēcīgākas par Latvijas reģionālajiem centriem. Piemēram, Tartu IKP uz iedzīvotāju jau ir gandrīz vienāds ar Rīgas rādītāju, kas skaidrojams ar spēcīgas universitātes esamību un vienlaicīgi attīstītu preču ražošanu un pakalpojumu eksportu.

Līdz ar to Latvijas kopējā attīstība būs daudz vairāk atkarīga no galvaspilsētas nekā kaimiņvalstīs. Rīgas un Pierīgas reģions vēl aizvien ir lielākais urbānais reģions Baltijā, un tam ir vislielākais potenciāls kļūt par konkurētspējīgu centru, kas spētu "izvilkt" visu valsti. Rīgai ir milzīgas priekšrocības kā vienīgajam nozīmīgajam "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksporta centram. Tāpat kā Rīgas priekšrocības eksperti atzīmē arī interesantāku pilsētvidi un zemākas mājokļu cenas nekā Viļņā un Tallinā.

Valsts līmenī tikai tagad sāk apzināties Rīgas metropoles areāla potenciālu. Kā galvenā risināmā problēma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ir vienota pārvaldības ietvara trūkums starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām. Kopumā ministrija diemžēl neizdala valstspilsētas kā atsevišķu prioritāti, bet fokusējas uz veseliem 30 attīstības centriem, kas nozīmē "visiem pa druskai", bet ar mazu jēgu katram.

Secinājums ir skaidrs – lai panāktu strauju izrāvienu un mazinātu atpalicību, nepieciešama gudra, drosmīga un izlēmīga rīcība, tai skaitā arī reģionālajā plānošanā. Vērtīgi ir mācīties no kaimiņiem, bet ne mazāk vērtīgi arī no pašmāju veiksmes stāstiem, jo to pieredze apliecina, ka attīstība ir iespējama arī Latvijas apstākļos, ja vien vietvara rīkojas aktīvi un stratēģiski.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: noslēgums (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
• Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
• Valstspilsētu ekonomiskie dati