Maina sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma un 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%.

Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) noteiktas šādas:

• Mikrosabiedrība – bilances kopsumma no 450 000 EUR; neto apgrozījums – 900 000 EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10;
• Maza sabiedrība – bilances kopsumma no 5 milj. EUR; neto apgrozījums – 10 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50;
• Vidēja sabiedrība – bilances kopsumma no 25 milj. EUR; neto apgrozījums – 50 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250.
• Liela sabiedrība – sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām.

Vienlaikus koriģētas un par 25% palielinātas mazo sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības, kad mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai zvērināta revidenta gada pārskata ierobežotai pārbaudei. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) būs nepieciešama, ja sabiedrība atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas: bilances kopsumma ir, sākot no 1 milj. EUR; neto apgrozījums – no 2 milj. EUR un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – no 50.

Gada pārskata ierobežotā pārbaude būs nepieciešama, ja bilances kopsumma ir, sākot no 500 000 EUR; neto apgrozījums – no 1 milj. EUR un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – no 25.

Jaunās sabiedrību robežvērtības piemēro, sākot no 2024. pārskata gada (pārskata gada, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).

Vienlaikus 26. septembrī Saeimā pieņemti un 17. oktobrī stājušies spēkā arī grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka ārvalstu komersantu filiāles, uz kurām attiecas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktie pienākumi, sagatavo ilgtspējas ziņojumu, kā arī iesniedz un publisko to kopā ar apliecinājuma ziņojumu un attiecīgā gadījumā – ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 14. panta sestajā daļā minēto paziņojumu. 

Likums papildināts ar normām, kuras piemērojamas no 2025. gada 1. janvāra:

• nosakot slēguma inventarizācijas prasības attiecībā uz valsts budžeta iestādi un no budžeta nefinansētu iestādi;
• nosakot uzņēmuma vadītāja pienākumus grāmatvedības jomā attiecībā uz valsts budžeta iestādi un no budžeta nefinansētu iestādi.

Likumā precizēts, ka Valsts kase valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, kārtojot grāmat­vedības uzskaiti saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem, nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada novembra (137.) numurā.

• Obligātā nefinanšu ziņošana attieksies uz aizvien vairāk uzņēmumiem 
• Gala lasījumā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums
• VID informē par Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu

BJP NUMURU E-ARHĪVS