JURIDISKIE PADOMI

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai...

Grozījumi Imigrācijas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 “Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt ziņas par sevi. Šis pienākums attieksies arī uz tādu valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (piemēram, uz Ukrainas pilsoņiem). Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums elektroniski aizpildīt deklarāciju tīmekļvietnē eta.gov.lv, norādot savu personu identificējošo informāciju (t.sk.,vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pases...

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu"...

Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins skaidro, kādi ir galvenie atteikuma iemesli. "Ceļojumu apdrošināšana ir liels atbalsts un miera avots dodoties privātā vai darba braucienā ārpus Latvijas. Tā sedz neparedzētus izdevumus ceļojuma laikā, piemēram, saslimšanu vai nelaimes gadījumu, bagāžas nozaudēšanu vai ceļojuma plānu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji nav pietiekami rūpīgi iepazinušies ar noteikumiem un atlīdzība netiek izmaksāta, tāpēc pirms tās iegādes ir svarīgi izlasīt visus nosacījumus, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās," stāsta J. Abāšins. Iepriekš plānotas vai...

Turpinoties atvaļinājuma sezonai, ļoti daudzi, siltumu meklējot, izvēlas ceļot ārpus Latvijas. Vecākiem būtu jābūt informētiem par to, kādi dokumenti ir nepieciešami bērnam, šķērsojot robežu. Informāciju ir iespējams uzzināt pie tūrisma operatora vai arī citos avotos. Bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments un ar to nevar šķērsot valstu robežas. Lai izbrauktu no Latvijas uz citu Eiropas Savienības (ES) vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. Ja bērns dodas ceļojumā bez vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums...

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā....

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa. UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi. Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu. Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un 1Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai. Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši...

Mūsdienās uzņēmumos arvien lielāka nozīme tiek piešķirta digitalizācijas procesiem, tostarp arī mākslīgā intelekta ieviešanai gan ražošanas procesos, gan dažādu uzņēmējdarbībā nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, datu apstrādē, mārketingā u.tml. Līdz ar to vieni no svarīgākajiem un aktuālākajiem kļūst ar uzņēmējdarbības digitalizāciju saistītie juridiskie jautājumi, jo ​​jaunās tehnoloģijas rada arī jaunus, iepriekš maz novērtētus riskus, nepieciešams ievērot arī jaunas atbilstības prasības. Lai viestu skaidrību šajos sarežģītajos jautājumos, RMS Forum 6. martā no plkst. 10:00 līdz 14:00 rīko tiešsaistes semināru "Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025", kurā juristi, zvērināti advokāti un citi ar digitalizācijas ieviešanu saistītie eksperti pārrunās aktualitātes par digitālās vides ietekmi: uz darba...

Žurnāla oktobra numurā varējāt lasīt apskatu par jaunā Nacionālās kiberdrošības likuma noteikto regulējumu, ar kuru Latvijā ievieš atjaunotās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 2022/2555 (NIS2)1 prasības. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Šajā rakstā detalizētāk iedziļināmies, kādi saistībā ar kiberdrošību ir uzņēmumu pienākumi. Advokātu biroja TGS Baltic eksperti vebinārā informēja par dokumentāciju, kas saistībā ar kiberdrošību būs jāievieš uzņēmumu...

Tiem, kas plāno un vēlas nostiprināt savu digitālo identitāti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāatceras, ka, piesakot domēna vārdu reģistrācijai, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas vai aizskartas trešās puses tiesības, piemēram, preču zīmes īpašnieka tiesības reģistrēt atbilstoša nosaukuma domēna vārdu. Domēna vārdu lietotāju pienākums, ir ievērot domēna vārdu reģistrācijas noteikumus. No 1. oktobra .LV augstākā līmeņa domēnā ārpustiesas strīdu risināšanu nodrošinās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs. Līdz šim visi strīdi par jau reģistrētajiem .LV domēna vārdiem tika risināti starp pusēm pārrunu ceļā, vispārējās jurisdikcijas tiesās vai šķīrējtiesā Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. .LV domēna vārdu...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu. Noziegums pret intelektuālo īpašumu - tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) - ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām. Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība...