Bez papildu nodokļiem iespējams piešķirt naudu darbiniekam medicīnisko tehnoloģiju iegādei

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem.

Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksām (VSAOI).

Deputāti, diskutējot par likumprojektu, atbalstīja šo iniciatīvu, tomēr vērsa uzmanību, ka šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par ilglaicīgu normu, ka tas ir risinājums uz kādu laiku.

Līdz grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ja darba devējs no saviem līdzekļiem atbalstīja darbinieku, piemēram, onkoloģijas slimnieku, tad izmaksātais naudas atbalsts tika uzskatīts par labumu darbiniekam vai kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumui, kas apliekami ar papildu nodokļu maksājumiem.

Valsts prezidents savā vēstulē Saeimas Prezidijam norādīja, ka veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (turpmāk — ES), un mūsu valsts budžeta izdevumi veselības nozarei ir krietni zemāki nekā vidēji ES, turklāt valsts piešķirtais finansējums tieši zāļu kompensācijām ir viens no zemākajiem ES un viszemākais starp Baltijas valstīm.

Veicot izpēti pirms likuma grozījumu izstrādes, tika secināts, ka iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa izmaksām gadā un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (255,81 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gadā), pacienta līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm (28,94 milj. eiro bez PVN gadā) un bezrecepšu zālēm (85,56 milj. eiro bez PVN gadā).

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus katru gadu saņem vairāk nekā 700 000 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr ar veselības budžetā pieejamo finansējumu nevar pilnā apmērā apmierināt visu pacientu vēlmes, kas nozīmē, ka daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar finansiālām grūtībām, iegādājoties nepieciešamos medikamentus. Šīs grūtības ir īpaši lielas smagu un retu slimību gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir ļoti dārgi un vajadzīgi ilgākā laika periodā. Nenodrošinot zāļu pieejamību, uzņēmumi zaudē jau tā ierobežotos darbaspēka resursus.

Valsts prezidents ieteikumus par to, kā varētu veicināt darba devēja motivāciju brīvprātīgi palīdzēt savam darbiniekam segt zāļu izmaksas, saņēma no onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības.

Rezultātā šo grozījumu mērķis ir sekmēt darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai viņu apgādībā esošajām personām gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus.

Lai sasniegtu šo mērķi, bija nepieciešams mazināt finansiālo slogu darba devējam gadījumos, ja darba devējs ir izvēlējies sniegt atbalstu savam darbiniekam vai viņa apgādībā esošajai personai, kura pēc būtības ir finansiāli atkarīga no šī darbinieka, jo arī tas varētu veicināt darbinieka ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Gadījumos, kad pacientam (darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai vai citai personai atbilstoši likumā noteiktajam), ir diagnosticēta smaga saslimšana un ārstu konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par noteiktu zāļu lietošanu vai citu medicīnisko tehnoloģiju nepieciešamību, taču valsts budžets šo medicīnisko tehnoloģiju iegādi nesedz vai sedz tikai daļēji, darba devējs var brīvprātīgi izvēlēties apmaksāt to iegādi pilnībā vai daļēji.

Šādos gadījumos darba devēja brīvprātīgs ieguldījums darbinieka (vai ģimenes locekļa) veselībā būs uzskatāms par uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nepieciešamu priekšnosacījumu darba ražīguma celšanai, nevis kā darbinieka personīgais labums (līdzīgi, kā situācijā, kad tiek segta mācību maksa par augstāko izglītību).

Ar šiem grozījumiem netiek radīts jauns medicīnisko tehnoloģiju kompensācijas mehānisms, bet gan papildināta jau pastāvošā ārstēšanās izdevumu apmaksas kārtība, kas noteikta Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 «Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība», paplašinot pacienta iespējas iegūt finanšu līdzekļus medikamentu un citu medicīnisko tehnoloģiju apmaksai.

Likuma 8. pants «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir papildināts ar 2.¹⁵ un 2.¹⁶ daļām, kas nosaka sekojošo:

Par darbinieka ģimenes locekļiem uzskatāmas viņa apgādībā esošas personas saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu, kā arī darbinieka vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieka apgādībā.

Attiecīgi ir papildināts likuma 9. pants «Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi», nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti darba devēja darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja ir izpildīti likuma 8. panta 2.¹⁵ daļas nosacījumi.

Jēdzienu «medicīniskās tehnoloģijas» skaidro Ārstniecības likums un, proti, medicīniskās tehnoloģijas ir ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles (1. panta 9. punkts).

Lai darba devējs varētu pamatot šos maksājumus, var izmantot:

• ārsta konsīlija izrakstu;
• recepti, ja tas attiecas uz medikamentu iegādi;
• maksājuma dokumentu, kas apliecina medicīniskās tehnoloģijas iegādi u.c.

Sagatavojot ārstu konsīlija izrakstu, Nacionālais veselības dienests sniegs atzinumu par to, vai izvēlētā medikamenta vai citas medicīniskās tehnoloģijas iegāde tiek pilnībā vai daļēji finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Savukārt darba devējam ir jābūt darbinieka apliecinājumam, ka attiecīgie maksājumi par medicīniskajām tehnoloģijām nav pilnībā kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem, un dokumenti, kas apliecina maksājumu par medicīniskajām tehnoloģijām, nav un netiks iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā kā pamatojums attaisnoto izdevumu piemērošanai vai apmaksai apdrošinātāju sabiedrībām.

Saskaņā ar papildinājumu likuma 29. pantā darba devējam ir pienākums uzglabāt dokumentus, kas pamato likuma 8. panta 2.¹⁵ daļā noteiktā atbrīvojuma piemērošanu, trīs gadus no šajā likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa un izmantot tos tikai šim mērķim.

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darba devējam būs jāiesniedz VID informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām (palīdzība naudā darbiniekam).

Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka ES dalībvalstis ir vienojušās savstarpēji atzīt un pieņemt arī citā dalībvalstī izrakstītās zāļu vai medicīnas ierīces receptes, līdz ar to darba devējs var sniegt palīdzību naudā arī citā ES dalībvalstī iegādātas medicīniskās tehnoloģijas izdevumu segšanai.

Likuma normās nav norādītas minimālās medicīnisko tehnoloģiju izmaksas kā nosacījums darba darba devēja iespējai izvēlēties atbalstīt savu darbinieku, tomēr likumprojekta anotācijā akcentēts, ka pēc jēgas šie grozījumi ir vērsti uz gadījumiem, kuros darbiniekam veidojas īpaši smags finansiālais slogs.

Šie grozījumi nerada jaunus pienākumus darba devējam, un lēmums sniegt atbalstu savam darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai ir darba devēja brīvprātīga izšķiršanās un izvēle.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• Vai lidsabiedrības rezervācijas apliecinājums var būt attaisnojuma dokuments komandējuma izdevumiem?
• Ja komandējums saistīts ar apmācību
• Komandējums vai darba brauciens?