Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un sabiedriskai apspriešanai līdz 2023. gada 6. janvārim nodevusi priekšlikumu jaunam atbalsta pasākumam – aizdevumam daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai. To paredz rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr.481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai” Plānots, ka aizdevums dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams 2023. gada pirmā ceturkšņa beigās. Atbalsta pasākums izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību tiem dzīvojamo māju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri vēlas izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī) nostiprināto mehānismu, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem, bet kuriem nav pieejami savi brīvi finanšu līdzekļi attiecīgās atsavināšanas cenas daļas samaksai un kuri neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai. Proti, paredzēts, ka uz aizdevumu varēs pretendēt tikai tās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras izmantos šajā likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpirks atsavināmo zemi minētajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2022. gada 20. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 794 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām””, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi skar nodokļu maksātājus, kas veic darījumus ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta MK noteikumos minētajā jurisdikcijā. Ar 2023. gada 1. janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Bahamu Sadraudzība; 6) Fidži Republika; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu Republika.

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests gada nogalē klajā nākusi jauna grāmata "SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANA, IZMANTOJOT FINANŠU ANALĪZI". Grāmata izdota sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA. Grāmatas autore ir Dr.oec. Vita Zariņa, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, kura ilgus gadus pētījusi jautājumus par grāmatvedības uzskaiti, finanšu vadību un biznesa procesiem. Pētījuma rezultāti publicēti vairāk nekā trīsdesmit rakstos starptautiskos zinātniskos izdevumos, kā arī rezultāti prezentēti starptautiskās konferencēs. Grāmatas ļaus izprast finanšu vadības teorētisko koncepciju, metodes, paņēmienus, kuri ir saimniecisko lēmumu pamatā, balstoties uz iepriekšējo periodu finanšu informāciju. Autore apkopojusi savu ilgu gadu pieredzi, kā arī citu autoru publikācijas – atsauces meklējamas darba nobeigumā. Grāmata strukturēta un sakārtota tā, lai grāmatveži un finanšu vadītāji ikdienā varētu lietot to savā darbā, kā arī studenti šo materiālu varētu izmantot mācību procesā kā bakalaura, tā arī maģistrantūras programmās. Materiāls orientēts uz mazo un vidējo biznesu, kas Latvijā veido uzņēmējdarbības lielāko daļu. Grāmata sastāv no divām nodaļām...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas. Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot (pārdodot). Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par IIN aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865. pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemēroja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 7.3 daļas 2. punktu, kas paredz, ka...

Noslēdzot šo gadu, apskatīsim Latvijas Republikas Senāta departamentu divus rīcības sēžu (lietu skata departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā) lēmumus, kas skar jautājumus, kuros radušies strīdi darba tiesisko attiecību jomā. Līdz ar tiesnešu kolēģijas lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais spriedums un tas kļūst izpildāms. Darba līguma uzteikums, ja darbinieks, arodbiedrības biedrs, ilgstoši slimo Jau iepriekšējā žurnāla numurā rakstījām, ka Darba likuma (DL) 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība uzteikuma gadījumā darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Apskatīsim darba devēja pienākumus situācijā, kad tas ir nolēmis uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, DL 101. panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā, proti, darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu. DL 110. pantā ir noteikts, ka, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šādā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tajā pašā laikā DL nav noteikta konsultāciju forma, kā arī veids pieprasījumam sniegt viedokli vai iebildumus par darbinieka atlaišanu....

Darbnespējas lapu akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām arī turpmāk varēs izrakstīt attālināti, to ieviešot kā pastāvīgu normatīvo regulējumu pie noteiktiem nosacījumiem. To otrdien, 20. decembrī, atbalstīja valdība, apstiprinot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”. Šāda prakse attālināti izsniedzamām darbnespējas lapām augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām ar mērķi ierobežot infekcijas slimību izplatību, jo īpaši ar Covid-19 saslimšanu, kopš ārkārtējās situācijas bija ieviesta uz noteiktu laiku un paredzēta tikai līdz šā gada 31.decembrim. Taču, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ārstu paradumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī to, ka šāda kārtība atvieglo pacientu un ārstu ikdienu, vienlaikus iespējami mazinot augšējo respiratoro saslimšanu, tajā skaitā Covid-19 izplatības riskus, šāda prakse ir turpināma. Tādēļ līdz ar šodienas lēmumu iespēja attālināti izrakstīt darbnespējas lapu bez došanās pie ārsta klātienē par pirmajām trīs darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā tiek noteikta kā pastāvīga norma, vienlaikus...

Jāatzīst, ka 2022. gads Konkurences padomei nav bijis izņēmums, joprojām saglabājās divas galvenās iestādes prioritātes – atklāt un novērst smagākos konkurences tiesību pārkāpumus, kā arī aktīvi veikt tirgus dalībnieku, pasūtītāju un citu interesentu izglītošanu, lai veidotu gan izpratni, gan celtu konkurences kultūru. Karteļi publiskajos iepirkumos joprojām dominē, ja skatāmies kopumā uz iestādes paveikto. Karteļi publiskajos iepirkumos 2022. gadā konstatēti karteļi gan vairākos pašvaldību organizētājos iepirkumos, gan bijusi pirmā pārkāpuma izpētes lieta, kad kartelis konstatēts tieši privātā pasūtītāja organizētajā iepirkumā. Bez karteļu pārkāpuma izpētes lietām var minēt arī prevencijas1, kuras iestāde veic kā alternatīvu formālai lietas izpētei gadījumos, kad saskata, ka pie noteiktajiem faktiskajiem apstākļiem efektīvu rezultātu var sasniegt arī šādā veidā. Konkurences padomes (turpmāk – KP) 2022. gadā realizēto prevenciju procedūru prakse liecina, ka lielākā daļa karteļa pazīmju, par kurām KP ir saņēmusi informāciju, tika konstatētas tieši publiskajos iepirkumos. No KP puses tika saskatītas aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem, piemēram, viens pretendents...

Ministru kabinets 20. decembrī pieņēmis noteikumus, kas paredz uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2023. gadā atstāt 0,36 eiro apmērā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Noteikumi paredz, ka nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam. Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Tāpat noteikumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz katra mēneša 25. datumam valsts nodevas ieņēmumus pārskaita darbinieku prasījumu garantiju fondā, kā arī reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam šādu informāciju: darba devēju skaits, kuri aprēķina un maksā valsts nodevu; darba ņēmēju skaits, par kuriem ir aprēķināta valsts nodeva; aprēķinātie ieņēmumi no valsts nodevas par attiecīgo periodu; faktiskie ieņēmumi no valsts nodevas par attiecīgo periodu.

PVN radās Francijā. To izdomāja tā laika administrācijas šefs Maurice Laure. Tikai pirmā valsts, kur to ieviesa, nebija Francija, bet gan Kotdivuāra, kur franči PVN 1954. gadā izmēģināja praksē. Pēc veiksmīgajiem eksperimentiem Francijā to ieviesa 1958. gadā. Tagad PVN ir ieviests jau vairāk nekā 120 valstīs. Kotdivuāras izmēģinājums ir labs atgādinājums jaunajā Saeimā iekļuvušajām partijām, ka nav nepieciešams revolucionāras nodokļu idejas uzreiz ieviest visā valstī. Ir iespējams izveidot speciālu zonu, piemēram, kādu no SEZ, kur izmēģināt to, ko mums neierobežo ne ES, ne nodokļu konvencijas. Hawala maksājumi jeb skaidra nauda joprojām ir karalis Sadaļā par ēnu ekonomiku autors min virkni ārējo faktoru, kas to veicina, — kriptovalūta, bārters, finansētāji, kurus neviens neuzrauga, un hawala maksājumi. Ar pirmajiem trim veidiem viss skaidrs, bet kas ir hawala? Sistēma nāk no Austrumiem, pārsvarā islāma valstīm. Šis ir veids, kā pārskaitīt naudu bez naudas kustības starp darījuma pusēm. Ideja tāda, ka A vēlas pārskaitīt naudu D,...

Valdība 20. decembrī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", kas ir jauns tiesību akts elektronisko iepirkumu regulēšanai. Jaunie Ministru kabineta noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumos atbilstoši iepirkumu jomas likumu grozījumiem, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs, un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme. Tāpat noteikumi paredz ārvalstīs reģistrēta piegādātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildes pārbaudi Latvijā, kā arī tika precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām. Tāpat ir paredzēta jauna iespēja pasūtītājiem nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšanas vajadzībām pieprasīt e-izziņas par pretendentu darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Paredzēts arī papildināt e-izziņu...

Ministru kabineta 20. decembra sēdē valdība pieņēma lēmumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim aizdevumu un garantiju programmas uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Atbalsta programmu termiņa pagarinājums vēl tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredzēts ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" un grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 377 "Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai". Vienlaikus abās atbalsta programmās veikti atsevišķi tehniski grozījumi. “Ģeopolitiskās situācijas dēļ daudziem mūsu uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana – Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis līdzšinējos sadarbības līgumus, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugumu ietekmē arī energoresursu cenas. Uzņēmējiem īstermiņā trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Tāpēc turpināsim nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamo atbalstu, lai netiktu būtiski ietekmēta...

Kārtējais pārskata gads tuvojas noslēgumam, un grāmatvežiem sāksies intensīvāks darba periods, kad paralēli ikdienas pienākumiem jāveic gada pārskata sagatavošana. Praksē novērots, ka vairumā gadījumu par pamatlīdzekļiem grāmatveži sāk domāt tikai gada nogalē, kad tiek veiktas inventarizācijas un pārskatītas uzskaitē veiktās darbības. Šajā rakstā apskatītas situācijas, kādas var veidoties ar pamatlīdzekli pēc tā iegrāmatošanas uzskaitē. Pamatlīdzekli nopērkot, uzskaitē tiek iegrāmatota iegādes jeb uzskaites vērtība. Ja pamatlīdzeklis tiek izveidots, tad izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc brīdī, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Amortizētās aizstāšanas izmaksas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 81. punkts nosaka: Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās...

Ceturtdien, 15. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraugnoteikumi tika saskaņoti 2021. gada 20. decembrī. Jaunie noteikumi samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses risku, un tiks mazināta agresīva nodokļu konkurence starp valstīm. Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādu grupu uzņēmumi samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Jāatzīmē, ka diskusiju gaitā OECD līmenī Latvija ir panākusi īpašus noteikumus, kas iekļauti arī direktīvā, ņemot vērā Latvijā spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli. Saskaņā...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, par kurām iespējams informēt vēl pirms budžeta pieņemšanas 2023. gadam. No 2023. gada 1. janvāra: Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 620 eiro. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā 2 mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam – tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta,...