Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada nogalē klajā laidis jaunāko metodiskā materiāla versiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju aizpildīšanu. Šis materiāls aizstāj iepriekšējo, 2025. gada 15. janvārī aktualizēto redakciju, ieviešot vairākas strukturālas un satura korekcijas, kas palīdzēs nodokļu maksātājiem precīzāk orientēties sarežģītajās deklarēšanas prasībās. Strukturālas izmaiņas un skaidrība fiskālajiem pārstāvjiem Būtiskākās izmaiņas skārušas tieši fiskālo pārstāvju darba kārtību. Salīdzinot abus dokumentus, redzams, ka jaunākajā versijā ir būtiski optimizēta un pārskatīta 8. nodaļa, kas regulē kārtību, kādā nodokļa deklarāciju aizpilda fiskālais pārstāvis. Ja 2025. gada janvāra versijā šī nodaļa ietvēra garu, detalizētu un vietām atkārtotu deklarācijas rindu aprakstu (no 40. līdz 80. rindai), kas bija specifiski pielāgots fiskālajiem pārstāvjiem, tad decembra redakcijā šis uzskaitījums ir saīsināts, uzreiz pārejot pie būtiskākā – PVN 6 pārskata (pārskats par fiskālā pārstāvja darījumiem) aizpildīšanas kārtības. Jaunajā materiālā ir veikti labojumi informācijā, kas norādāma fiskālā pārstāvja PVN deklarācijā (1. pielikumā), lai to pilnībā pielāgotu iesniegšanai Elektroniskās deklarēšanas...

Finanšu ministrija apkopojusi izmaiņas grāmatvedības jomā, kas jāņem vērā, sākot ar 2026.gadu. Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma regulējuma aktualitātes Ar Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumiem, kas pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, pārejas noteikumi ir papildināti ar punktiem, kas paredz divas būtiskas lietas: Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi Ja zvērināts revidents vai pretendents vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, bet līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeidzis sertifikācijas procesu vai ir ieguvis sertifikātu pēc šī datuma, tad viņam būs jāizpilda papildu prasības: jāiegūst vismaz trīs mēnešu praktiskā pieredze ilgtspējas jomā; jānokārto kvalifikācijas eksāmens ilgtspējas jomā. Bez šo prasību izpildes ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegt nevarēs. Licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes Šīs iestādes jau no Revīzijas pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienas tiek uzskatītas par sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS), taču tām ir pārejas periods – prasības, kas attiecas uz SNS (piemēram, revīzijas komitejas izveide, revidenta iecelšanas termiņi, revidenta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 4. decembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri 2025. gada 18. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 244 (2025/244.7) un kuros noteiktās normas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2027. gadā un 2028. gadā. Dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likuma grozījumi paredz, ka DRN tiek piemērots jauniem objektiem – elektroniskās smēķēšanas ierīcēm un nepārstrādātai un ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas komerciālos nolūkos realizētai koksnei. Ar grozījumiem tiek palielināta DRN likme par dabas resursu ieguvi kūdrai. 1. Lai mazinātu kūdras ieguves radīto emisiju un veicinātu ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, kā arī izvairītos no kūdras ieguves nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips “piesārņotājs maksā”. Nodokļa likme par dabas resursu ieguvi kūdrai (mitrums – 40 %) ir noteikta 0,71 EUR par tonnu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, bet ar 2027....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 29. augusta sprieduma lietā Nr. A420141121, SKA–87/2025 skar būtisku jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un nodokļa maksātāja veikto ieguldījumu pierādīšanas prasībām. Senāts, izskatot lietu pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzības, atzina, ka tiesa nevar atzīt par ieguldījumiem tādus izdevumus, par kuru apmēru nav iespējams gūt pārliecību ar augstu ticamību. Lietas apstākļi Pieteicējs, , 2019. gadā pārdeva nekustamo īpašumu, taču nedeklarēja gūtos ienākumus. Pēc datu atbilstības pārbaudes VID uzlika pienākumu iemaksāt valsts budžetā IIN 3757,49 eiro apmērā un nokavējuma naudu 447,14 eiro apmērā. VID atzina, ka pieteicēja ienākums ir apliekams ar nodokli un tikai daļa no apstrīdēšanas procesā iesniegtajiem pierādījumiem bija attiecināmi uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pieteicējs pārsūdzēja šo lēmumu tiesā. Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierināja pieteikumu, atceļot lēmumu daļā par aprēķināto IIN 2297,75 eiro un nokavējuma naudu 273,43 eiro. Apgabaltiesa secināja, ka ar nodokli...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē “Latvijas Vēstnesī” līdz 2025. gada 23. decembrim. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Grozījumi nosaka atbildīgās iestādes maiņu - visā likumā, attiecīgi aizstājot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iestāžu maiņa paredz, ka visas līdz šim funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID. 03.12.2025. 01.04.2026. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri: paaugstinās azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāra gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāra gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme likuma 3. panta otrajā un trešajā daļā minētajam...

Ministru kabineta sēdē 22. decembrī valdība lēma, ka no 2026. gada jaunveidojamā Nodokļu un muitas policijā, kas pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus, tās priekšnieka amatā stāsies Valsts policijas pašreizējais priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. Atklātā konkursā uz Nodokļu un muitas policijā priekšnieka amatu pieteicās seši pretendenti. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu ieguva A. Grišins. Saeima 2025. gada 3. decembra sēdē pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kuri paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Jaunās iestādes funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Atklātā konkursā uz Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatu pieteicās seši pretendenti. Visaugstāko novērtējumu ieguva A. Grišins. Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs A. Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus valdības sēdē apstiprināti Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumos Nr. 336...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2026. gada mēnešiem. Tās ir: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Lejuplādēt Excel failu: Minimālās algas stundas tarifa likmes 2026 pa mēnešiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2026. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām (turpmāk – e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei. Līdz ar likmju maiņu šo produktu (izņemot dabasgāzi) apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa. Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu cenām Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu (e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu) cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi (ieskaitot PVN): cigaretēm (20 gab. paciņā, cena 5,40 eiro) + 0,62 eiro; cigāriem un cigarillām (10 gab. paciņā) + 0,45 eiro; smēķējamai tabakai (40 grami paciņā) + 0,86 eiro; karsējamai tabakai (5,4 grami paciņā) + 0,27 eiro; elektroniskai smēķēšanas ierīcei (kura pildīta ar 2 mililitriem e-šķidruma) + 0,15 eiro; tabakas aizstājējproduktiem (par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (Senāts) 2025. gada 12. septembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. 15830018917 (SKK42/2025), izskatot Austrumzemgales prokuratūras prokurores kasācijas protestu un apsūdzēto un aizstāvja kasācijas sūdzību. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu. Lietā atzīts, ka nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas rada priekšnoteikumus maternitātes pabalsta pieprasīšanai, ir kvalificējama kā krāpšanas atbalstīšana. Tiesvedības gaita zemākajās instancēs Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 4. augusta spriedumu apsūdzētās un tika atzītas par vainīgām Krimināllikuma (KL) 177. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, svešas mantas iegūšanā ar viltu (krāpšanā), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 200 stundām un mantas (transportlīdzekļa) konfiskāciju. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 240 stundām un tiesību atņemšanu veikt komercdarbību uz trīs gadiem. Abām personām solidāri valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 1344 eiro. Pēc pirmā apelācijas instances lēmuma atcelšanas Senātā (2023. gada...

Labklājības ministrija sagatavojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2026. gadā. Tās stāsies spēkā gan no 2026. gada 1. janvāra, gan 1. aprīļa un 1. jūlija. Izmaiņas noteic likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumu paketē veiktās izmaiņas, kā, piemēram, Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī jau iepriekš pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", tāpat arī grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" u.c. No 2026. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 780 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro (bija – 421,17 eiro). Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī (bija...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 3. decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas likumā: iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm 6 % apmērā; paplašināts un skaidrāk noteikts regulējums nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām; atbalsta maksājumus degradēto (vēsturisko) kūdras ieguves vietu revitalizācijai atbrīvo no IIN; pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana nerezidentiem. IIN no dividendēm 6% apmērā Kapitālsabiedrības dalībniekam (fiziskajai personai) izmaksātajām dividendēm (kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā), piemēro IIN likmi 6% apmērā. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām Paplašināts regulējums, kā nosaka 60 mēnešu periodu IIN atbrīvojuma piemērošanai, ja atsavina nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...

Plānojot uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, viens no būtiskākajiem jautājumiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem ir – vai šis darījums ir apliekams ar PVN? Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī publicējis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/71561), kurā skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu uzņēmuma pārejas gadījumā. VID uzziņa sniedz detalizētu ieskatu kritērijos, kas ļauj biznesa pārdošanu kvalificēt kā uzņēmuma pāreju, kurai PVN nepiemēro. Darījuma būtība: aktīvu un saistību kopums Izskatītajā gadījumā sabiedrība plānoja pārdot savu "iekārtu biznesu", nododot pircējam ne tikai materiālos aktīvus (iekārtas, krājumus), bet arī nemateriālās vērtības un saistības: klientu un piegādātāju līgumus; intelektuālo īpašumu (preču zīmes, patentus, zinātību jeb know-how); darbiniekus (pārņemot lielāko daļu personāla); nekustamā īpašuma nomas līguma tiesības; debitoru parādus. Pārdevējam pēc darījuma paliktu tikai nebūtiski aktīvi, un tas plānoja mainīt darbības jomu uz zinātnisko pētniecību. Kad darījums nav uzskatāms par preču piegādi? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otro daļu, uzņēmuma pāreja nav uzskatāma par...