Ekspertu ziņojumam

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods. Santu Garanču, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori, intervē Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Maija Grebenko: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk NODOKĻI Ita Bekerta: Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Ina Spridzāne: Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem Oskars Springis: Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks FINANSES Terēza Korsaka: Uzņēmuma ekonomiskā peļņa un ekonomiskā pievienotā vērtība (EVA rādītājs): vai tas ir viens un tas pats? Olga Molčanova: ESEF formāta ieviešana biržas emitentu gada pārskatu sagatavošanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS...

NUMURA INTERVIJA Nodarbināto veselība un drošība – darba devēju rūpes! Saruna ar Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperti LAIMU BEROZU Ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību turpina līdz pat 2022. gada nogalei īstenot projektu “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”. Projekta mērķis ir uzlabot darba drošību, it sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumos. Projektā iesaistītie LDDK pārstāvji ir darba aizsardzības eksperte Laima Beroza un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš (Abu ekspertu foto uz žurnāla vāka). JURISTA PADOMS Skaidras naudas darījumu īpatnības. NATAĻJA PAŠINA,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu...

 Žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī balvas saņēma ikgadējā konkursa "Gada Grāmatvedis" laureāti - gada grāmatveža balvu saņēma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča-Litvinova, bet kategorijā "Par mūža ieguldījumu" tika sumināta Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenā grāmatvede Silvija Bude. "Man patīk šī profesija tāpēc, ka tā ir radoša. Katrs grāmatvedis kārto grāmatvedību atšķirīgi, neskatoties uz to, ka ir likumi, kas ir vienādi visiem. Taču grāmatvedība ir kā harmonija, un beigās, kad bilance sanāk un pārskats ir nodots - tādu gandarījumu laikam nepiedzīvo neviens cilvēks! Amats gan ir smags, atbildība ir...

Varbūt vēl nedaudz par agru runāt par gada pārskata sagatavošanu, bet garajos rudens vakaros, iespējams, grāmatvežiem ir vairāk laika izlasīt viedokļus un vērtēt, vai mūsu darbība ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un labākajai praksei. Vēlos paust savu viedokli pēc Bilances Nr. 9 (2019) raksta «Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2» izlasīšanas. Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt «noziedzniekus», minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas, manuprāt, parāda ļoti labu situāciju gada beigās, jo biedrības naudas atlikums vien ir vairāk nekā 200 000 eiro, kas katrai mājai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi), kuru mērķis ir paaugstināt izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. novembrī. Būtiskākie grozījumi: Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis, kā arī noteikumu 1. un 2. pielikums ir precizēti, tos...

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu...

Aizvadītā gada beigās Ministru kabinets pieņēma 2018. gada 18. decembra noteikumus Nr. 821 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", apstiprinot jaunu norēķinu dokumentu veidu – e-kvīšu ieviešanu – veselības aprūpes sistēmā. E-kvīts ir tāds pats apliecinājums maksājumam par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā kases čeks vai papīra kvīts. Pašlaik pacienti var izvēlēties, vai, veicot maksājumus, noformēt tos kā e-kvīti, kas ir pieejama arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo pilnībā atbilst Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī)....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu...

Jautājums: Vai es, topošais uzņēmējdarbības un vadības maģistrs (2. kurss) un piecus gadus strādājošs grāmatvedis, varu pretendēt uz grāmatveža licences saņemšanu? Strādāju vienā uzņēmumā uz darba līguma pamata un citā uzņēmumā vēlos turpināt strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Prasības un noteikumi ārpakalpojumu grāmatvežiem ir vienādas neatkarīgi no apkalpojamo uzņēmumu skaita vai šo uzņēmumu skaitliskajiem rādītājiem. Pamatā tā ir izglītība un pieredze. Normas pagaidām nav stājušās spēkā, bet likumdevējs patlaban izteicis viedokli, ka likuma «Par grāmatvedību» grozījumos jāiekļauj vairākas radnieciskas specialitātes (izglītības), proti, tie varētu būt finansisti, ekonomisti u.tml. Konkrēti speciālisti būs zināmi vien...

Valdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas...

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas: 1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums; 2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst...

Pašlaik biržu emitentu gada pārskati galvenokārt tiek sagatavoti Word un Excel formātā un publicēti PDF formātā. Pēc finanšu pārskatu publicēšanas investori un analītiķi tos manuāli apstrādā, jo PDF nav mašīnlasāms strukturēts formāts. Turklāt dažādu sabiedrību finanšu pārskati atšķiras pēc individuāla dizaina, struktūras, papildu atklājamās informācijas. Lai atvieglotu finanšu pārskatu sniegšanu emitentiem, gada pārskatu pieejamību, analīzi un salīdzināmību lietotājiem un investoriem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF) – formāts, kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus...