Ekspertu ziņojumam

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

No 2022. gada 1. augusta stājas spēkā būtiski grozījumi Darba likumā (sk. Bilance Nr. 5 (485), 2022. g., 22. lpp.). Vienlaikus arī saistītajos normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt dažas normas. Protams, tas pirmām kārtām skāra likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Šā likuma 10.1 pantā atkārtojas DL norma, ka atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts 10 darba dienas (kalendāra dienu vietā). Jāteic, ka pēc būtības pašam tēvam šis grozījums neko nemaina, jo arī iepriekš atvaļinājuma periodu tēvs varēja izmantot divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Būtiskāks aspekts ir šā atvaļinājuma apmaksas kārtība, jo medijos parādījās skaidrojums, ka bērna tēvam tiks apmaksātas konkrētas viņa «darba dienas», kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nav zināmas, jo šī informācija nevienā VID iesniedzamā pārskatā nav paziņota. Ņemot vērā faktu, ka VSAA, aprēķinot īstermiņa sociālos pabalstus, nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra, nevis darba dienai (arī apmaksā kalendāra dienas), pagaidām neesam saņēmuši no aģentūras skaidrojumu par bērna tēvam...

Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. Ar ko jums asociējas šis laiks, kad valstī noslēdzas ārkārtējā situācija? Vai prognozējat, ka advokātu birojiem darba apjoms pieaugs vai, varbūt tieši pretēji, samazināsies? Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā...

Kas jāievēro nodokļu nomaksas jomā, slēdzot uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, informatīvajā materiālā atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un cilvēku, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu VID;URVN nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Komersants iesniedz šādus pārskatus: Lasiet arī: Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas Nodokļu nomaksa uzņēmumu līgumos

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

2021.gada 1. jūlijā stājās spēkā prasība iesniegt tiešsaistē datus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gan par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, gan ar taksometru, t.sk., ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. Minētā prasība iestājas, ja pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam VID ir reģistrēta saimnieciskā darbība ar darbības veidu “Taksometru pakalpojumi” (NACE 2. red. kods – 4932), savukārt, ja par pakalpojuma tiešsaistes datu iesniegšanu ir atbildīga tīmekļvietne, pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam pašam nav jāiesniedz dati par pasažieru komercpārvadājumiem, informatīvajā materiālā vēstī VID. piemērs Ja braucienu klients pieprasīja, izmantojot mobilo lietotni, tad datus par braucienu iesniedz konkrētās mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs. Tādos gadījumos pasažieru pārvadātājam pašam VID dati nav jāiesniedz. Tiesiskajā regulējumā veikti tehniski grozījumi 1.1. Samazināts iesniedzamās informācijas apjoms. Samazināts ar 2021. gada 1. jūliju tiešsaistē VID iesniedzamās informācijas apjoms par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. 1.2. Vienādots iesniedzamās informācijas apjoms. Visiem nozares...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieku apmācību darba vidē pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktiskās apmācības ilgums ir pielāgots apgūstamās profesionālās kvalifikācijas līmenim: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 2 mēneši; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 3 mēneši; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 4 mēneši. Darba devējam, kurš apmāca bezdarbnieku savā uzņēmumā, NVA piešķir dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 300 eiro mēnesī; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 350 eiro mēnesī; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim –350 eiro mēnesī. NVA apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...

Darbinieks noslēdzis līgumu par pilnu slodzi ar algu 850 eiro. 23. un 24. jūnijs ir svētku dienas. Vai darba devējam jāmaksā par šīm dienām, ja darbiniekam tajās nebija jāstrādā? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punkts nosaka darba devēja pienākumu apmaksāt tās svētku dienas, kas sakrīt ar darbinieka darba dienām, lai darba līgumā norādītā alga nebūtu samazināta attaisnotās prombūtnes (svētku dienu) dēļ. Jāpiebilst, ka minētajā pantā ir arī citi attaisnotās prombūtnes gadījumi ar analoģisku «likteni», tomēr par tiem grāmatvežiem nerodas jautājumi. Likumā nav precizēts, uz kādiem darbiniekiem un uz kādu darba laiku būtu jāattiecina minētā norma. No tā izriet, ka DL prasībai jābūt izpildītai pret visiem nodarbinātajiem. Tātad, ja darba līgumā noteikts, ka darba laiks ir piecas dienas nedēļā, turklāt no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbiniekam būtu jāstrādā arī ceturtdien un piektdien (23. un 24. VI). Protams, tas nenozīmē, ka šīs dienas jāapmaksā papildus noteiktajai algai. Normas būtība —...

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta. Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku....

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Kas jāievēro, slēdzot uzņēmuma līgumus, nodokļu nomaksas jomā, informatīvajā materiālā informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums. Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Līgums ar juridisku personu - Latvijas rezidentu Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp diviem Latvijas komersantiem, tad komersants – Uzņēmējs, kurš ar saviem darbiniekiem ir noslēdzis darba līgumu, ir atbildīgs par nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā arī informācijas sniegšanu VID. Līgums ar juridisku personu - Latvijas nerezidentu Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu un komersantu, kuram nav pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, un šis komersants uzņēmuma līguma izpildei nosūta savus darbiniekus komandējumā ne ilgāk kā uz 183 dienām uz Latviju un nav konstatētas personāla nomas pazīmes, tad ārvalstu komersants nodokļus...

Darba devēji, kuri nodarbina attālāk dzīvojošu darbinieku, nodrošinot viņam nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) finanšu atlīdzību transporta vai īres izdevumu kompensācijai. Atlīdzība tiek izmaksāta darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā. Pieteikties NVA atbalstam reģionālajai mobilitātei aicināti individuālie komersanti un komercsabiedrības, ja darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ar darbinieku, kuram pirms tam bija piešķirts bezdarbnieka statuss un kurš iepriekš nav bijis nodarbināts pie attiecīga darba devēja. Darba līgumam ar nodarbināto jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un darbinieka darba algai jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielākai par triju valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru. Darba devējs, kurš nodrošina attālāk dzīvojoša darbinieka nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, no NVA saņem transporta izdevumu kompensāciju līdz...

Vasara ir laiks, kad gandrīz ik dienu notiek dažādi publiski pasākumi, kuru ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iepirkties tirdziņā. Regulāri tiek organizēti arī gadatirgi, mājražotāju tirdziņi un citi tamlīdzīgi pasākumi. Drīz jau klāt rudens ar ražas svētkiem, tad Ziemassvētku tirdziņi... Tirgotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar dokumentiem viss kārtībā. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par to, kādos gadījumos un kam ir nepieciešams kases aparāts. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 15. pantā kā viens no nodokļu maksātāja pienākumiem ir noteikts pienākums likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. 11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» arī ir vieni no MK noteikumiem, kas tirgotājiem jāievēro. Šie noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem vai amata atlīdzību par normatīvajos aktos noteiktajām darbībām skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot...

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. “Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim,...