Vai neierašanās darbā ir pārkāpums vai attaisnota prombūtne (dīkstāve)?
Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz…
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot MI rīku firefly.adobe.com
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš
Lietas faktiskie apstākļi
Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā.
Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata.
Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību apmierināja.
Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta kopija. Šajā dokumentā komisija — mehāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/ un atslēdznieks /pers. F/ ar parakstiem apliecinājuši, ka prasītājs atteicās pret parakstu iepazīties ar darba devēja uzteikumu, tā saturs viņam izskaidrots. Apgabaltiesa norādīja, ka ar akta Nr. 5 kopiju nevar ticami tikt apstiprināts fakts, ka atbildētāja izpildījusi tai ar likumu uzlikto pienākumu izsniegt darbiniekam uzteikumu. Ar šo dokumentu nevar tikt apliecināts fakts, ka darba devējs izpildījis Darba likuma prasības, jo darba devēja pienākums ir vai nu izsniegt rakstveida uzteikumu darbiniekam, kas iespējams situācijā, ja darbinieks atrodas darba vietā, vai arī nosūtīt to darbiniekam vienā no likumā noteiktajiem veidiem, uz kuriem tad attiecināma izsniegšanas prezumpcija.
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izteica turpmāk minētās būtiskās atziņas.
Darbinieks kā vājākā puse
Darba tiesību jomā tiesai, izšķirot individuālo tiesību strīdus, jāvadās pēc principa, ka šajās tiesiskajās attiecībās darbinieks ir «vājākā puse», kas nozīmē, ka tiesai jāpārbauda, vai darba devējs ir ievērojis ne tikai normatīvos aktus, bet arī pamatprincipus, kas vērsti uz darbinieku tiesībām uz nodarbinātību.
Darba tiesiskajās attiecībās ir asimetrija attiecībā uz varu un resursiem starp darbiniekiem un darba devējiem. Noraidot darbinieka prasību situācijā, kad tiek nodibināta virkne darba līguma uzteikšanas procedūras pārkāpumu, tiesa faktiski individuālā darba strīda lietā atkāptos no šīs kategorijas lietu pamatprincipa, proti, darba tiesību jomā darbinieks ir «vājākā» puse.
Darba devējam jānoskaidro neierašanās darbā iemesli
Tā kā darbinieka neierašanās darbā neattaisnotu iemeslu dēļ viennozīmīgi var kalpot par pamatu darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta, tad darba devēja pienākums, fiksējot to, ka darbinieks neierodas darbā, bija noskaidrot, vai tam ir attaisnojoši iemesli, kā arī to, vai pieļautais pārkāpums ir būtisks, citiem vārdiem sakot, darba devējam bija pienākums ievērot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas kārtību.
Valsts darba inspekcija vai tiesa?
Tiesīga lemt par uzteikuma tiesiskumu un darba līguma uzteikšanas kārtības ievērošanu ir tiesa, kura skata konkrētu individuālo darba tiesību strīdu. Savukārt Valsts darba inspekcijas kompetence ir cita.
Konkrētajā gadījumā lietā iesniegti trīs šīs institūcijas lēmumi par administratīvo pārkāpumu procesu lietu izbeigšanu uz tiem pamatiem, ka nav noticis administratīvais pārkāpums.
Šādiem lēmumiem izskatāmajā lietā nevar tikt piešķirta prejudiciāla nozīme. Attiecīgi atbildētāja kā darba devēja nevar tikt atbrīvota no to faktu pierādīšanas pienākuma, kuriem ir nozīme izskatāmajā civillietā (Civilprocesa likuma 96. pants). Taču iesniegtie lēmumi tiek vērtēti kopsakarā ar citiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem.
Par darbinieka paskaidrojumu nozīmi
Nav iespējams kvalificēt darbinieka pieļautu pārkāpumu, proti, pieņemt atbildīgu lēmumu par uzteikumu kā tiesisko seku ziņā darbiniekam bargāko sankciju, neiegūstot informāciju no paša darbinieka par pieļautā pārkāpuma cēloņiem.
Tieši ar šādu mērķi Darba likuma 101. panta otrā daļa uzliek par pienākumu darba devējam, kurš ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem, pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, jo, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.
Jāizvērtē pārkāpums
Tieši tādēļ elementāra loģika prasa, lai darba devējs pirms konkrētā uzteikuma izteikšanas noskaidrotu cēloņus jeb iemeslus, kuru dēļ darbinieks, kurš iepriekš nav pieļāvis pārkāpumus darba tiesisko attiecību ietvaros, vairākas nedēļas neierodas darbā.
Uzteikuma teksts nesatur negatīvo seku izvērtējumu, ko radīja vai varēja radīt darbinieka rīcība. Arī tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis neminēja nekādas konkrētas sekas, kādas radīja uzņēmumam prasītāja neierašanās darbā. Līdz ar ko tiesa nevar izvērtēt šādu pamatojumu.
Paskaidrojuma pieprasīšana vienlaikus ar uzteikuma izsniegšanu acīmredzami nekalpo paskaidrojuma pieprasīšanas mērķim un uzdevumam
Tas, ka vienā un tajā pašā dienā ir gan pieprasīts paskaidrojums, gan izsniegts rakstveida darba līguma uzteikums, norāda uz to, ka neatkarīgi no tā, kādus paskaidrojumus būtu sniedzis darbinieks, darba devējs jau bija sagatavojis darba līguma uzteikumu, jo ne darba devējs, ne darbinieks nav apgalvojuši, ka 2023. gada 1. augustā prasītājs ilgstoši būtu atradies darba vietā.
Savukārt šādi apstākļi netieši norāda uz to, ka vai nu šajā datumā netika pieprasīts paskaidrojums (ja bija jau izlemts uzteikt darba līgumu), vai netika rakstveidā izsniegts uzteikums (ja bija doma pieprasīt paskaidrojumu un par uzteikumu lemt pēc paskaidrojuma izvērtēšana), vai arī kā to norādījis prasītājs — ne uzteikums, ne paskaidrojums šajā datumā no darbinieka netika izsniegts/pieprasīts.
Kā risināt dīkstāvi?
Darba devējam, konstatējot, ka prasītāju nav iespējams nodarbināt darba līgumā pielīgtā darba veikšanā (automašīna nebija tehniskā kārtībā), bija pienākums iepazīstināt prasītāju ar darba grafiku, atbilstoši kuram viņš varētu darba dienās veikt darba līgumā pielīgto darbu ar citu automašīnu, vai arī izdot rīkojumu par viņa norīkošanu uz dīkstāves laiku darba līgumā neparedzēta darba izpildei, papildus iepazīstinot viņu ar šī darba aprakstu un veicot saprātīgus pasākumus nolūkā pārliecināties, ka prasītājs var šo darbu izpildīt.
Darba tiesiskajās attiecībās ir būtiski, lai darba devējs ievērotu visus šīs attiecības regulējošos normatīvos aktus, jo tie nosaka pamatu taisnīgai un vienlīdzīgai attieksmei pret darbiniekiem.
Darba devēja viedoklis un subjektīvās gaidas par darbinieka uzvedību nevar būt pamats darbiniekam piemērot sankcijas vai negatīvas sekas, ja pats darba devējs nav ievērojis virkni darba tiesisko attiecību regulējošo tiesību normu prasības un pat nav centies nodibināt patiesos faktus un apstākļus, kuru dēļ darbinieks neierodas darbā.
Darbiniekam ir tiesības sagaidīt taisnīgu, objektīvu, normatīviem aktiem, nevis subjektīvajām vēlmēm vai uzskatiem par pareizu uzvedību, atbilstošu darba devēja rīcību un attieksmi, jo īpaši situācijā, kad pats darbinieks ir aktīvi pieprasījis, lai darba devējs izpilda Darba likuma un darba līguma nosacījumus.
Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku
Neskatoties uz to, ka nedz prasības pieteikumā, nedz apelācijas sūdzībā prasītājs nav rakstveidā izteicis lūgumu piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, tiesas kolēģija atzīst, ka, apmierinot prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai ir jālemj par Darba likuma 124. panta otrajā daļā ietvertās tiesību normas piemērošanu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.