Tēma par gada pārskatiem ir ļoti plaša, to nav iespējams apskatīt vienas publikācijas ietvaros. Šajā rakstā skatīti jautājumi, kas ir aktuāli Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGP) subjektiem — komercsabiedrībām, kā arī grozījumi, kas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

Jau otro gadu tiek pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš. Taču, meklējot šo datumu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, redzams, ka 97. pantā nekas nav mainīts. Kopš dzīvojam Covid–19 pandēmijas ēnā, rūpīgi jāseko visiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, proti, arī gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums noteikts minētā likuma 23. pantā. 

Ja 2021. pārskata gads sakrita ar kalendāra gadu un sagatavotais gada pārskats VID būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 2. maijam, tad saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2022. gada 2. augustam (VID 24.01.2022. metodikā).

Gada pārskata sastāvs

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma.

Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma.

I. Bilance

1. Ilgtermiņa ieguldījumi

Šī ir būtiska bilances aktīva posteņu grupa. Visiem posteņiem, kas ietilpst šai grupā, ir kopīgas pazīmes, ko nosaka GPKGP likuma 16. panta 1. daļa: ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

Praksē dažkārt nav tik vienkārši grāmatvedim izvērtēt, kurā postenī norādīt attiecīgo saimniecisko notikumu. Starp posteņu grupām "Nemateriālie ieguldījumi", "Pamatlīdzekļi" un "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" ir gan kopīgi, gan arī atšķirīgi atzīšanas kritēriji.

Nemateriālie ieguldījumi

Šī ir viena no posteņu grupām, kurā nereti tiek iekļauti neatbilstoši saimnieciskie darījumi. GPKGP likuma 1. panta 1. daļas 15. punkts nosaka, ka  nemateriālie ieguldījumi ir bezķermeniskas lietas, kas nav finanšu aktīvi, un tās iespējams nošķirt vai atdalīt no sabiedrības un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt, un tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi. 

Tātad likums nosaka, ka to izmantošanas laikam jābūt ilgāk par gadu, bet nenosaka vērtības kritēriju, kas turpretī pamatlīdzekļu atzīšanā ir ļoti svarīgs.

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā nedrīkst uzskaitīt tādas tiesības, kuru darbības ilgums uzņēmumā ir īsāks par vienu gadu.

1. tabula Nemateriālo ieguldījumu veidi

1. tabulā uzskaitīts, kādi biežāk sastopamie nemateriālie ieguldījumi varētu būt komercsabiedrībās un kurā finanšu pārskata sastāvdaļā iekļaut.

Nemateriālo ieguldījumu objekta sākotnējo vērtību noraksta tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi, ja ir noteikts termiņš. Tomēr ir situācijas, kad lietošanas laiku nav iespējams ticami aplēst, tad saskaņā ar GPKGP likuma 31. panta 2. daļas nosacījumu sākotnējo vērtību noraksta pakāpeniski, sadalot pa gadiem laikposmā, kas nav ilgāks par 10 gadiem.

Nemateriālajiem ieguldījumiem inventarizāciju veic galvenokārt dokumentāri. Analītiskajā uzskaitē iegrāmatotajiem nemateriālajiem aktīviem salīdzina iegādes vērtības atbilstību ar attaisnojuma dokumentā uzrādīto. Pārbauda nolietojuma aprēķinu pareizību.

Pamatlīdzekļi 

Apkopojot GPKGP likuma un MK noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" normas, varam definēt, ka pamatlīdzekļi ir kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst visiem šādiem klasifikācijas kritērijiem:

• sabiedrība ir kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu. Tos izmanto preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā;
• paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;
• tie nav iegādāti, lai pārdotu;
• to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens gads;
• sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā;
• to iegādes vērtība pārsniedz uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro). 

Tad, kad ir veikta pamatlīdzekļu inventarizācija — uzskaites datu salīdzināšana ar esamību dabā, katram pamatlīdzeklim rūpīgi jāizvērtē: 

1. vai ir noteikts korekts derīgās lietošanas laiks;
2. vai pamatlīdzeklis jau nav morāli un fiziski novecojis un ir jāizslēdz no uzskaites;
3. varbūt jānosaka likvidācijas vērtība, ja tāda līdz šim vēl nav noteikta;
4. vai pareizi aprēķināts nolietojums — pārliecināmies, ka datorprogramma aprēķina pareizi;
5. vai pamatlīdzekļu uzlabojumu gadījumā ir aprēķinātas amortizētās aizstāšanas izmaksas.

Pamatlīdzekļu likvidācijas vērtība, kā arī noteiktais lietderīgās lietošanas laiks vadībai būtu jāpārskata katra pārskata perioda beigās, jo tās ir tikai aplēses, kas varētu mainīties, ja ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir kļuvusi zināma jauna informācija. 

Ja pamatlīdzekļu likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. Būtiskumu nosaka katrs uzņēmums individuāli savā grāmatvedības politikā.

Biežāk sastopamās kļūdas, ko autore novērojusi praksē:

Iegādes brīdī noteikts lietderīgās lietošanas laiks, kas neatbilst faktiskajai situācijai.

Piemēram, finanšu līzingā iegādāta jauna automašīna. Līzinga līguma termiņš pieci gadi. Uzskaitē šai automašīnai derīgās lietošanas laiks tiek noteikts pieci gadi un likvidācijas vērtība nav noteikta. Šāda situācija uzņēmumā būtiski ietekmēs finanšu rezultātu, kā arī bilances datumā šādam pamatlīdzeklim būs nekorekta bilances vērtība.

Kā rīkoties?

Saskaņojot ar uzņēmuma vadītāju, cik gadu uzņēmums plāno izmantot šo automašīnu, noteikt reālu un loģisku lietderīgās lietošanas laiku un likvidācijas vērtību.

Vēlreiz jāuzsver, ka lietderīgās lietošanas laiks nevar būt atkarīgs no jebkādiem noslēgtiem kredīta vai finanšu līzinga līgumiem par pamatlīdzekļa iegādi, kā arī no uzraudzības perioda ilguma, ja pamatlīdzekļa iegādei vai izveidošanai tiek piesaistīts ES fondu vai kāds cits finansējums.

Nav noteikta likvidācijas vērtība dārgam pamatlīdzeklim.

Piemēram, uzņēmums nopērk jaunu automašīnu, kuras vērtība iegādes brīdī ir 40 000 eiro bez PVN. Vadītāja lēmums ir šo automašīnu izmantot piecus gadus un tad pārdot. Ja pamatlīdzekļu uzskaitē šāda automašīna tiks noamortizēta piecos gados, tad piektā gada beigās bilances vērtība būs nulle, kas ir nekorekti un neloģiski.

Kā rīkoties?

Iegrāmatojot uzskaitē katru vērtīgu pamatlīdzekli, noteikt likvidācijas vērtību. Tā kā likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā derīgās lietošanas laika beigās, tad jebkurā brīdī uzņēmums to var pārskatīt. Likvidācijas vērtība rodas, ja pamatlīdzekļa kopējais fiziskais mūžs ir ilgāks nekā tā paredzamais lietderīgās lietošanas laiks konkrētajā uzņēmumā.

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

Finanšu ieguldījumi ir līdzekļu ieguldījumi citos uzņēmumos ar mērķi gūt ienākumus procentu vai dividenžu veidā. Atkarībā no tā, kāds ir ieguldījuma termiņš, bilancē tos norāda ilgtermiņa vai īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā.

Veicot inventarizāciju šai posteņu grupai, pārbauda aizdevumus vai ieguldījumus, izvērtējot un nodalot atsevišķi darījumus ar radniecīgajām un asociētajām sabiedrībām. 

Ikdienā tiek lietots apzīmējums mātes uzņēmums un meitas uzņēmums, lai raksturotu uzņēmumu savstarpējās saistības pakāpi. 

Mātes uzņēmums ir uzņēmums, kuram pieder vairāk nekā 50% no cita uzņēmuma pamatkapitāla.

Meitas uzņēmums ir uzņēmums, kurā mātes uzņēmumam pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla.

No iepriekš minētā varam secināt, ka mātes sabiedrības bilancē aizdevums meitas sabiedrībai jānorāda postenī "Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām".

Ja uzņēmums ir aizdevis citam uzņēmumam, kurā tam ir līdzdalība kapitālā robežās no 20% līdz 50%, tad šādu aizdevumu norāda bilances postenī "Aizdevumi asociētajām sabiedrībām".

2. Apgrozāmie līdzekļi 

Krājumi

Krājumus bilancē novērtē zemākajā — iegādes vērtībā, ražošanas pašizmaksā vai atgūstamajā vērtībā. Atgūstamā vērtība veidojas kā pārdošanas ieņēmumu un ar pārdošanu saistīto izmaksu starpība.

Katru gadu jāpārskata krājumu zudumu normas.

Inventarizējot krājumus, jāveic to novērtēšana dabā, t.i., skaitīšana, svēršana, mērīšana u.tml. Ražošanas uzņēmumi nosaka nepabeigto ražojumu pabeigtības pakāpi.

Debitori

1. Debitoru atlikumu bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros. Veic savstarpējo atlikumu salīdzināšanu ar katru debitoru. Būtu ieteicams veikt salīdzināšanu arī ar tādiem debitoriem, kuriem apgrozījums gadā ir liels, bet bilances datumā atlikums ir nulle. Strīda gadījumos debitoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības datiem. 

Pēc uzskaites datiem izvērtē katru debitoru bilances datumā:

1. vai ir pretējās puses parakstīts salīdzināšanas akts;
2. vai debitora parāds ir tekošs vai jau kavēts;
3. varbūt jāveido uzkrājums šaubīgiem debitoriem;
4. varbūt konkrētais debitors jau ir likvidēts.

2. tabulā uzskaitītas pazīmes, pēc kurām izvērtēt debitorus.

2. tabula Šaubīgu vai bezcerīgu debitoru pazīmes

Ņemot vērā Covid–19 pandēmijas atstātās sekas uz maksājumu veikšanu paredzētajos termiņos, ir iespēja ar debitoru vienoties par parāda samaksas sadalīšanu termiņos, lai nebūtu jāveido uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem. Galvenā ir savstarpējā komunikācija un sapratne.

Ja esam konstatējuši, ka jāveido uzkrājums šaubīgam debitoram, tad uzskaitē to iegrāmatojam:

D 74xx "Uzkrājumu veidošanas izmaksas šaubīgiem debitoriem"
K 43xx "Uzkrājumi šaubīgiem debitoriem"

Ja esam konstatējuši, ka jānoraksta bezcerīgs debitors, tad uzskaitē to iegrāmatojam:

1) ja bija veidots uzkrājums:

D 43xx "Uzkrājumi šaubīgiem debitoriem"
K 23xx "Šaubīgie debitori";

2) ja nebija veidots uzkrājums:

D 74xx "Bezcerīgo debitoru norakstīšanas izmaksas"
K 231x "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem"

2. Gatavojot gada pārskatu, pārliecināmies, vai "Nākamo periodu izmaksas" pārgrāmatotas no iepriekšējā gada datiem uz pārskata gada izdevumiem. Atgādinu, ka bilances postenī "Nākamo periodu izmaksas" uzrāda tikai tādas izmaksas, kas faktiski samaksātas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem. Tātad tā apdrošināšanas polises summas daļa, kas attiecas uz nākamo pārskata gadu un bilances datumā vēl nav samaksāta, nav jāiekļauj bilances postenī "Nākamo periodu izmaksas", bet gan jāiegrāmato ārpusbilances kontos.

3. Veicot debitoru pārbaudi, būtiski pārskatīt, vai pareizi iegrāmatoti uzkrātie ieņēmumi. Pārbaudām 2022. gada janvāra mēneša debitoru rēķinus. Ja rēķinā ir minēti darbi vai pakalpojumi, kas sniegti 2021. gadā, tad šādas ieņēmumu summas jāatzīst tā pārskata gada ieņēmumos, kad tie radušies. 

Piemērs

2022. gada 12. janvārī izrakstīts rēķins par veiktajiem sniega tīrīšanas darbiem 2021. gada decembra mēnesī — 100 eiro un PVN 21% — 21 eiro.

1) grāmatojums 31.12.2021.

D 237x "Uzkrātie ieņēmumi"
K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības" — 100

2) grāmatojums 12.01.2022.

D 2310 "Norēķini ar pasūtītājiem"
K 237x "Uzkrātie ieņēmumi" — 100

D 2310 "Norēķini ar pasūtītājiem"
K 5721 "Norēķini par PVN" — 21

Nauda

Naudas līdzekļi jāinventarizē pa to veidiem.

Bezskaidras naudas līdzekļu atlikumus uzskaites reģistrā salīdzina ar bankas konta pārskata atlikumu bilances datumā. 

Skaidras naudas inventarizācijā konstatēto faktisko atlikumu salīdzina ar uzskaites reģistra datiem, ja nepieciešams, veic koriģējošos grāmatojumus.

Pārbauda uzskaites konta "Nau≠das līdzekļi ceļā" atlikuma pareizību.

3. Pašu kapitāls

Kad esam sagatavojuši gada pārskata projektu, tad izvērtējam bilanci ar pieeju "skats no malas". Pārliecināmies, vai uzņēmumam nav izveidojies negatīvs pašu kapitāls. Ir gadījumi, kad mazkapitāla SIA pirmajos darbības gados nav strādājusi ar peļņu, bet ar zaudējumiem, kā rezultātā pārskata gada bilancē pašu kapitāls ir negatīvs. Var būt arī situācija, ka SIA ar normālu pamatkapitālu ir nostrādājusi ar tādiem zaudējumiem, kas pārsniedz gan pamatkapitālu, gan iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Negatīvs pašu kapitāls liecina par iespējamām uzņēmuma finanšu grūtībām. Uzņēmumam nākotnē būs grūtības piesaistīt ārējo finansējumu. 

Ja pārskata gada bilancē vairs nebūs iespēju "glābt situāciju", tad tas ar steigu jādara nākamajā gadā, piemēram, dalībniekiem palielinot pamatkapitālu.

4. Kreditori

Pēc uzskaites datiem jāizvērtē katrs kreditors bilances datumā:

1. vai ir pretējās puses parakstīts salīdzināšanas akts;
2. izvērtēt aizņēmuma līgumu atmaksas termiņus;
3. vai nav tādi kreditori, kas, pēc Lursoft datiem, ir likvidēti;
4. vai nodokļu atlikumi grāmatvedības kontos sakrīt ar VID EDS datiem.

Izskatot saņemtos salīdzināšanas aktus, var konstatēt kādu neiegrāmatotu rēķinu, tad tas nekavējoši jāiegrāmato uzskaitē ar attiecīgā dokumenta datumu.

Aizņēmumu līgumu atmaksas termiņus ir vērts pārskatīt, lai gada pārskata bilancē korekti sadalītu kreditoru parādus ilgtermiņa un īstermiņa saistībās.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Tāpēc, ka īstermiņa saistību apjoms bilances datumā tiek izmantots, aprēķinot uzņēmuma dzīvotspējas rādītājus. Nereti grāmatveži tam nepievērš pienācīgu uzmanību.

Ko darīt, ja pēc Lursoft datiem konstatējam, ka kreditors likvidēts? Tātad nav vairs kam maksāt. Šādu parādu atzīstam kā ieņēmumus, iegrāmatojot kādā no ieņēmumu kontiem un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iekļaujam postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi". Norakstīts un ieņēmumos atzīts kreditora parāds neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi.

Izvērtējam, vai aprēķinātajām, bet neizmaksātajām dividendēm jau nav iestājies noilgums. Saskaņā ar Komerclikuma 161. panta 6. daļu dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā.

Vēl viens no kreditoru posteņiem, kuros mēdz būt kļūdas, ir "Uzkrātās saistības". Pārbaudām 2022. gada janvāra kreditoru rēķinus. Ja rēķinā ir minēti darbi vai pakalpojumi, kas saņemti 2021. gadā, tad šādas izmaksu summas jāatzīst tā pārskata gada izmaksās, kad tās radušās.

Piemērs

2022. gada 8. janvārī saņemts rēķins par sakaru pakalpojumiem 2021. gada decembrī 50,00 eiro un PVN 21% — 10,50 eiro.

1) grāmatojums 31.12.2021.

D 77xx "Sakaru izdevumi"
K 55xx "Uzkrātās saistības" — 50,00

2) grāmatojums 08.01.2022.

D 55xx "Uzkrātās saistības" 
K 5310 "Norēķini ar piegādātājiem" — 50,00

D 5721 "Norēķini par PVN" 
K 5310 "Norēķini ar piegādātājiem" — 10,50

Postenī "Uzkrātās saistības" uzskaita arī aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 165. punktu mikrosabiedrībām atļauts neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotajām atvaļinājumu dienām pārskata gadā.

Detalizēti izvērtējam posteņa "Nākamo periodu ieņēmumi" atlikumus. Maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem, norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi". 

Piemēram, ja uzņēmums pārskata gadā ir saņēmis ES fondu finansējumu kāda ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanai vai iegādei, tad ieņēmumos šādu finansējumu iekļauj atbilstoši šim ilgtermiņa ieguldījumam noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam. 

Nedrīkst aizmirst katru gadu pārgrāmatot, t.i., iekļaut pārskata gada ieņēmumos attiecīgo pārskata gada daļu.

Grāmatojums:

D 59xx "Nākamo periodu ieņēmumi"
K 65xx "Ieņēmumi no ES fondu finansējuma"

II. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Saskaņā ar GPKGP likuma 10. panta otro daļu peļņas vai zaudējumu aprēķinu sabiedrība var sagatavot pēc vienas no likuma 2. vai 3. pielikumā dotajām shēmām, t.i., "Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)" vai "Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)".

Praksē novērots, ka vairākumā gadījumu sabiedrības sagatavo peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc izdevumu funkcijas, bet arvien vairāk grāmatvežu sāk izvēlēties arī shēmu pēc izdevumu veidiem. To, kādu shēmu izvēlēties un kad mainīt uz citu, izlemj pati sabiedrība, bet jāņem vērā, ka GPKGP likums nosaka, ka pēc vienas un tās pašas shēmas peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo vismaz divus pārskata gadus pēc kārtas.

Attiecībā uz finanšu pārskata sastāvdaļu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins" ar 11.11.2021. grozījumiem GPKGP likumā postenis "Neto apgrozījums" papildināts ar jaunu apakšposteni, kurā norādīt ieņēmumus no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu.

III. Pielikums

Attiecībā uz finanšu pārskata pielikumu GPKGP likuma X nodaļa sniedz detalizētu un plašu uzskaitījumu par uzrādāmo informāciju. Pielikuma saturs būs atkarīgs no tā, kādai kategorijai attiecīgā sabiedrība konkrētajā pārskata gadā atbilst. Lai palīdzētu izvērtēt, kāda informācija attiecīgajai sabiedrībai jānorāda finanšu pārskata pielikumā, 3. tabulā dots informācijas uzskaitījums atkarībā no sabiedrības kategorijas.

3. tabula Finanšu pārskata pielikuma saturs atkarībā no sabiedrības kategorijas 

Papildus 3. tabulā uzskaitītajai informācijai neatkarīgi no sabiedrības kategorijas pielikumā sniedz skaidrojumu, detalizāciju vai pamatojumu, ja:

• mainīta peļņas vai zaudējumu aprēķina vai naudas plūsmas pārskata shēma;
• apvienoti attiecīgās finanšu pārskata sastāvdaļas posteņi;
• pārskata gadā iepriekšējie pārskata gada skaitļi nav savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu skaitļu korekcijas;
• finanšu pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību;
• maznozīmīgas summas, kuras norādītas līdzīgu finanšu informāciju apvienojošajos posteņos;
• veiktas ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas, ja tā vērtība bilances datumā bijusi zemāka par uzskaitē aprēķināto bilances vērtību;
• aizņēmuma atmaksājamā summa ir lielāka par saņemto summu;
• ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu izveidošanai saņemtie aizņēmumu procenti iekļauti attiecīgo jaunizveidoto objektu ražošanas pašizmaksā.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka, sagatavojot gada pārskatu par 2021. gadu, jāizvērtē Covid–19 pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību. Finanšu pārskata pielikumā jāietver novērtējums par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Termins "darbības turpināšanas princips" ir skats nākotnē — 12 mēneši no finanšu pārskata beigām (no bilances datuma).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada marta (483.) numurā.