Notāri norāda uz trūkumiem nekustamā īpašuma reģistrēšanā zemesgrāmatā

Valsts budžetā negūti ieņēmumi no zemesgrāmatas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa ir esošā Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu normatīvā regulējuma svarīgākie trūkumi, un tie valstij izmaksā pārāk dārgi, - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) apkopotā informācija.

Latvijā pašlaik ir iespējams, ka NĪ darījums ilgstoši nav reģistrēts zemesgrāmatā. Ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā darījuma reģistrācija vai atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā notiek nekavējoši pēc darījuma notariālas apliecināšanas, Latvijā paiet vairāki mēneši un dažos gadījumos pat vairāki gadi līdz reģistrācijai.

"Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Turklāt tas ne tikai ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam, vai arī pārdevēja mantiniekiem īpašumu mantojot, bet nozīmē, ka šajā laikā valsts budžetā nenonāk attiecīgās nodevas un nodokļi," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Esošajā sistēmā, kad darījumi tiek noslēgti privātā kārtā un bieži vien mājas apstākļos bez valsts jeb notāra klātbūtnes jau no paša sākuma, rada iespēju arī apzināti samazināt valstij maksājamos...