Noteiktus pārtikas produktu veidus var ziedot

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām.

Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām.

Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas Komisijas (EK) 2017. gada oktobra paziņojums «ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnes». EK paziņojumā norāda, ka Eiropas Savienībā (ES) 2015. gadā gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju — 119,1 miljons cilvēku — bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam un 42,5 miljoni cilvēku katru otro dienu nevarēja atļauties kvalitatīvu maltīti. Vienlaikus tiek lēsts, ka ES katru gadu tiek izšķērdēts aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas, un ar to saistītās izmaksas tiek lēstas 143 miljardu eiro apmērā. Pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt šis fenomens arī rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Speciālisti norāda, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš pārtikas atkritumu rašanās novēršanai pašos pamatos, ierobežojot pārtikas pārpalikumu rašanos katrā pārtikas aprites posmā (t.i., tās ražošanā, pārstrādē, izplatīšanā un patēriņā). Ja rodas pārtikas pārpalikumi, tad vislietderīgākais uzturā derīgu pārtikas resursu izmantojums ir to pārdale lietošanai pārtikā. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi un galu galā uz izgāztuvi. EK bija apzinājusi juridiskos un darbības šķēršļus, kas ES rodas pārtikas ziedotājiem un saņēmējiem nekaitīgas, uzturā derīgas pārtikas pārdalē, tāpēc EK ierosinātajā rīcības plānā, kas paredzēja aprites ekonomikas veicināšanu, tika noteikts, ka jāprecizē ES tiesību akti, kas attiecas uz pārtiku.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu «Izlietot līdz…» (pārtikai, kas ātri bojājas), gan minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Tā kā ES normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš «Ieteicams līdz…», uzskatāma par nederīgu, tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, likumā noteica, ka noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, un tika iekļauts pilnvarojums MK noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Minimālo derīguma termiņu, ko norāda kā «Ieteicams līdz…», piemēro vairumam pārtikas produktu. Tas ir termiņš, līdz kuram ir pamats uzskatīt, ka pārtika, pienācīgi uzglabāta, saglabā ražotāja deklarēto kvalitāti. Par minimālā derīguma termiņa norādīšanu ir atbildīgs pārtikas ražotājs.

Atbilstoši MK noteikumiem pēc minimālā derīguma termiņa beigām noteiktā laikposmā atļauts izplatīt fasētu pārtiku, izņemot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku.

Pārtikas produktu grupas un laikposms, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz ...» beigām

Pārtiku atļauts nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību un ir reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību.

Pārtiku atļauts nodot ziedošanai, ja tā atbilst normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām nekaitīguma prasībām.

Pārtikas apritē atļauts iesaistīties uzņēmumiem, kas ir iekļauti PVD uzraudzības objektu reģistrā atbilstoši MK noteikumi Nr. 104. Ar šā gada jūnija grozījumiem MK noteikumos Nr. 104 noteikts, ka PVD reģistrē arī biedrības, nodibinājumus un reliģiskās organizācijas un to iestādes, kas nodarbojas ar labdarību un līdz ar to iesaistās pārtikas apritē.

Pārtikas uzņēmumam, kas nodod pārtiku ziedošanai, par to, vai saņēmējs nodarbojas ar labdarību, jāpārliecinās, ieskatoties PVD tīmekļvietnē publicētajā uzraudzības objektu datubāzē (PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu darbības veidu klasifikatora kods 32.11. Pārtikas izdales vieta labdarībai).

Jebkurš pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums var nodot ziedošanai pārtiku tikai tad, ja tā atbilst nekaitīguma prasībām, kas noteiktas pārtikas aprites jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

Par to, lai nodrošinātu, ka pārtika joprojām ir nekaitīga lietošanai cilvēku uzturā un ka patērētāji ir pienācīgi informēti par to, ka attiecīgajam produktam ir beidzies minimālais derīguma termiņš, ir atbildīgs uzņēmums. Ziedošanai var nodot tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, skaidri salasāmu, neizdzēšamu marķējumu.

Biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību un ir reģistrētas PVD, jānodrošina, ka ziedošanai paredzētā pārtika ir marķēta ar īpašu, skaidri saskatāmu un neizdzēšamu norādi, t.i., izplatīšanas vietā jābūt rakstiskai norādei, lai galapatērētājs saņemtu informāciju par to, ka ziedošanai paredzētajai pārtikai ir beidzies minimālais derīguma termiņš «Ieteicams līdz…».

Atbilstoši pastāvošajiem pārtikas aprites pamatprincipiem uzņēmumam jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tām piegādājusi pārtiku, kā arī to rīcībā ir sistēmas un procedūras, ar kurām identificē citus uzņēmumus, kam ir piegādāti produkti. Tādēļ MK noteikumos ir noteikts, ka saņēmējam (biedrībai, nodibinājumam u.tml.) ir jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi ir norādīti marķējumā.

Ja iestāde, kas nodarbojas ar labdarību, noteiktajā laikposmā nav ziedojusi pārtiku, tā ir atbildīga par tās iznīcināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti.

MK noteikumos ietvertās prasības ir brīvprātīgas. Cik daudz uzņēmumu un labdarības organizācijas tajā iesaistīties, to parādīs tikai laiks. Cerēsim, ka atsaucība būs un izdosies samazināt pārtikas pārpalikumu izmešanu atkritumos un veicinās to pārdali maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tā arī kopumā veicinot sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 453. numurā.