Pārskatāma uzņēmējdarbības vide – patiesie labuma guvēji atklājas Uzņēmumu reģistrā

Patiesā labuma guvēja definīcija

Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze.

NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Patiesā labuma guvēja noskaidrošana arī tiek veikta, ņemot vērā definīcijas trīs pazīmes — īpašumtiesības, kontroli un intereses.

Attiecībā uz patieso labuma guvēju tās visas var izpildīties gan vienlaikus uz vienu personu, gan katras pazīmes ietvaros var dominēt atsevišķas fiziskas personas, kuras visas arī attiecīgi uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem.

Īpašumtiesību kritērija pazīme ir īpaši būtiska kapitālsabiedrībām¹, jo tieši pamatkapitāla daļas un balsstiesīgās akcijas piešķir dalībniekam/akcionāram balsstiesības dalībnieku/akcionāru sapulcē, kas ir augstākā vadības institūcija kapitālsabiedrībā. Attiecīgi, ja fiziskā persona var būtiski ietekmēt dalībnieku/akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas procesu, tad minētā persona būtu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, ja vien tā nerīkojas citas personas uzdevumā. Vienlaikus norādāms: pirmkārt, NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētais vairāk nekā 25 procentu slieksnis nenozīmē, ka par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju nevar būt fiziska persona, kurai tieši vai netieši pieder mazāk kā 25 procenti no pamatkapitāla daļām vai balsstiesīgajam akcijām. Situācija katrā kapitālsabiedrībā jāizvērtē individuāli. Otrkārt, normā minētais 25 procentu slieksnis var kalpot kā vadlīnija, lai noteiktu fiziskas personas būtisku kontroli citos juridisko personu veidos. Piemēram, ja biedrības biedri ir trīs fiziskas personas, kuri nerīkojas citas personas vārdā, kontrolē lēmumus attiecībā uz biedrības līdzekļiem — tad minētie biedri būtu uzskatāmi par biedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Praksē sarežģītāk ir konstatēt otro patiesā labuma guvēja pazīmi — kontroli un vēl jo vairāk trešo — interesi. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles. Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas — fiziskas vai juridiskas — starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, ar savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda dalībnieka, akcionāra vai valdes locekļa ietekmi kapitālsabiedrībā), finansējot kapitālsabiedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot rakstiskus vai mutvārdu līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt kapitālsabiedrībā augstāko vadību.²

Svarīgi uzsvērt, ka patiesais labuma guvējs ne vienmēr gūs materiālu labumu no juridiskās personas. Par patieso labuma guvēju juridiskajā personā uzskatāma tai skaitā fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār to, lemjot par rīcību ar juridiskās personas mantu, ieceļot juridiskās personas vadības institūcijas vai pieņemot citus būtiskus lēmumus attiecībā uz juridisko personu. Norādāms, ka patiesā labuma guvēja definīcija juridiskajai personai juridiskajam veidojumam atšķiras. Saskaņā ar NILLTPFNL 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju cita starpā definīcijā līdzās neatņemamai kontroles pazīmei tiek nosauktas konkrētas pozīcijas, kurās esošās personas uzskatāmas par patieso labuma guvēju — dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks). Tā, piemēram, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otro daļu nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Attiecīgi, pat ja rīcību ar nodibinājuma mantu kontrolē cita persona un nodibinājuma labuma saņēmējs ir vēl kāda — dibinātājs, ja iespējams tā ietvaros atrast konkrētu fizisko personu, būtu vērtējams kā nodibinājuma patiesais labuma guvējs.

Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

Kārtība, kā noskaidrot patieso labuma guvēju, noteikta NILLTPFNL 18.¹ panta pirmajā līdz trešajā daļā. Atbilstoši minētajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai. Tāpat personai, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā, ir pienākums juridiskās personas valdei iesniegt tai zināmo informāciju par patieso labuma guvēju. Jebkurā gadījumā NILLTPFNL 18.¹ panta trešā daļa uzliek juridiskās personas valdei pienākumu pēc savas iniciatīvas noskaidrot un identificēt juridiskās personas patiesos labuma guvējus, kā arī pārliecināties par tai iesniegtās informācijas patiesumu. Līdz ar to galarezultātā atbildīga par informācijas atbilstību, kā arī, saprotams, glabāšanu un iesniegšanu Uzņēmumu reģistram ir valde.

Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka atsevišķiem juridisko personu veidiem varētu būt sarežģīti vai pat neiespējami noskaidrot patieso labuma guvēju. Spilgts piemērs tam ir biedrības, jo atbilstoši definīcijai biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura³. Tajos apvienojušos biedru skaits nereti ir krietni lielāks par pāris fiziskajām personām, turklāt nepārtraukti, ļoti elastīgi maināms. Līdz ar to biedrībās, kurās ir aktīvi biedri, tie darbojas tikai Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās kompetences ietvaros, lēmums par rīcību ar biedrības mantu pieņem salīdzinoši liela kolektīva balsojuma ietvaros, nedominējot konkrētām fiziskajām personām, — visticamāk, patieso labuma guvēju noskaidrot nebūs iespējams. Šādā gadījumā biedrības valdei reģistrā jāiesniedz paziņojums, ka, izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus, secināts, ka biedrības patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka biedrībai ir patiesais labuma guvējs, vienlaikus norādot pamatojumu⁴.

Informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi Uzņēmumu reģistrā

Saskaņā ar NILLTPFNL 18.² panta pirmo daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, pieteikumā norādot NILLTPFNL 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par patieso labuma guvēju. Iepriekš minētajā normā noteikts pienākums visām Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajām juridiskajam personām, kā arī komercreģistrā reģistrētajam personālsabiedrībām noteiktā termiņā iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem. Attiecīgi minētā informācija Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz ne tikai kapitālsabiedrībām, bet arī citām juridiskajām personām, piemēram, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām, kooperatīvajām sabiedrībām utt.

NILLTPFNL 18.² panta otrajā daļā noteikts, ka, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par juridiskās personas reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas patieso labuma guvēju. Minētajā normā ir noteikts pienākums juridiskajai personai iesniegt informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem šādos gadījumos:

• 1)    vienlaikus ar pieteikumu juridiskās personas ierakstīšanai attiecīgajā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā. Pamatojoties uz NILLTPFNL pārejas noteikumu 21. punktu, kopš 2017. gada 1. decembra nav iespējams ierakstīt juridisko personu Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā, ja juridiskā persona nav iesniegusi informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Gadījumā ja vienlaikus ar pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā netiek iesniegta informācija par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, pamatojoties uz likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 14. panta pirmās daļas 5. punktu un ceturto daļu atliek kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā un nosaka saprātīgu termiņu konstatētā trūkuma novēršanai — informācijas par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju iesniegšanai;
• 2)    vienlaikus ar pieteikumu izmaiņām sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrā un kapitālsabiedrības valdē.

Attiecībā uz informācijas par patieso labuma guvēju iesniegšanas kārtību Uzņēmumu reģistrā norādāms, ka juridiskās personas var izmantot Uzņēmumu reģistra izstrādātās pieteikuma veidlapas⁵. Tāpat juridiskās personas var sastādīt pieteikumu informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai brīvā formā, jo iepriekš minētās veidlapas nav apstiprinātas ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem. Uzņēmumu reģistrs kopumā — jau kopš 2017. gada maija — līdz ar attiecīgu grozījumu stāšanos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»⁶ un saistītajos normatīvajos aktos ir atteicies no pieteikumu veidlapu apstiprināšanas normatīvo aktu līmenī⁷. Tas veikts apzināti — saprotot, ka iesniedzamās ziņas jebkurā gadījumā jau noteiktas normatīvajos aktos un to formas apstiprināšana Ministru kabinetā ir nelietderīga.

Atbilstoši NILLTPFNL 18.¹ panta trešajai daļai pieteikumā jānorāda šāda informācija — patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, personas kods (ja patiesajam labuma guvējam nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirta personas koda, tad norādāma informācija par patiesā labuma guvēja dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), valsts­piederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot informāciju par katru personu, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā, t.i., fiziskām personām — vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads), savukārt juridiskajām personām — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

Tāpat jāsamaksā attiecīga valsts nodeva atbilstoši attiecināmajiem Ministru kabineta noteikumiem⁸.

Izņēmums no vispārējās kārtības

NILLTPFNL ir paredzēts tikai viens izņēmums, kad juridiskā persona var nesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, kas piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū. Turklāt tikai gadījumos, kad informācija par patieso labuma guvēju pēc būtības jau ir publiski pieejama. Proti, minētā likuma 18.² panta sestajā daļā noteikts, ka akciju sabiedrība var nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār akciju sabiedrību, izriet tikai no akcionāra statusa. Praksē minētais izņēmums dažkārt tiek pārprasts un piemērots nepamatoti. Tāpēc svarīgi norādīt uz priekšnosacījumiem minētā izņēmuma piemērošanai:

• 1)    akciju sabiedrības akcijas tiek kotētas biržā un publiski ir pieejama informācija par akciju sabiedrības akcionāriem;
• 2)    veids, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār juridisko personu, izriet no patiesā labuma guvēja akcionāra statusa šādā akciju sabiedrībā. Gadījumā ja patiesā labuma guvējs statuss izriet no cita kontroles veida, tad minētais izņēmums nav piemērojams un juridiskajai personai jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā informācija par patieso labuma guvēju.

Minētais izņēmums ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad juridiskās personas patiesais labuma guvējs kontroli juridiskajā personā īsteno netieši kā attiecīgas akciju sabiedrības akcionārs.

Piemēram, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks ir regulētajā tirgū iekļauta akciju sabiedrība un sabiedrības ar ierobežotu atbildību patiesais labuma guvējs ir dalībnieka akcionārs, tad šādā gadījumā arī piemērojams NILLTPFNL 18.² panta sestajā daļā paredzētais izņēmumus. Turklāt minētais izņēmumus ir attiecināms arī uz tām AS, kuras akcijas tiek kotētas ārvalstu biržās.

Informācijas publiskā pieejamība

2017. gada 26. oktobrī Saeima pieņēma un 2017. gada 11. novembrī spēkā stājās būtiski grozījumi NILLTPFNL, ar kuriem tika mainīts informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem statuss. Proti, laika periodā no 2011. gada 13. jūlija līdz 2017. gada 30. novembrim spēkā bija Komerclikuma 17.¹ pants, kura desmitajā daļā bija noteikts, ka ar ziņām par personālsabiedrības un kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgas iepazīties tiesībaizsardzības iestādes un kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privātās partnerības jomā, t.i., atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajai daļai tā bija ierobežotas pieejamība informācija. Saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 57. punktu Komerclikuma 17.¹ pants zaudēja spēku vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos NILLTPFNL, proti, 2017. gada 1. decembrī. Grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām identificēt un atklāt to patiesos labuma guvējus, iesniegt par tiem informāciju Uzņēmumu reģistram, kuram attiecīgi jānodrošina šīs informācijas publiska pieejamība.

NILLTPFNL 18.³ panta pirmajā daļā noteikti informācijas par patiesajiem labuma guvējiem publiskošanas mērķi — lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu ne­mak­sāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu — patiesajiem labuma guvējiem. Attiecīgo informāciju sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgs iepazīties ikviens. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka ar pēdējiem grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu re­ģistru», kuri stājās spēkā 2020. gada 7. janvārī, informācija par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes datu pārraides režīmā ir pieejama bez maksas⁹.

• ¹     Atbilstoši Komerclikuma 134. panta otrajai un trešajai daļai ar kapitālsabiedrībām saprot sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.
• ²     Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.–27. lpp.
• ³     Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmā daļa.
• ⁴     Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.² panta otrā daļa.
• ⁵     Gadījumā ja informācija par patiesajiem labuma guvējiem jāiesniedz vienlaikus ar izmaiņām kapitālsabiedrības dalībnieku vai valdes sastāvā, tad var tikt izmantota KR18 veidlapa — https://www.ur.gov.lv/media/1519/kr18_veidlapa.docx Tāpat reģistrs ir izstrādājis atsevišķo informācijas par juridiskās personas patieso labuma guvēju veidlapu — https://www.ur.gov.lv/media/1523/pieteikums_plg_reg.docx
• ⁶     Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru». Pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/289925–grozijumi–likuma–par–latvijas–republikas–uznemumu–registru–
• ⁷     Kā izņēmums minams komercķīlu reģistrs, kur vēl joprojām pieteikuma veidlapas ir apstiprinātas ar spēkā esošiem Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 665 «Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercķīlu reģistrā un to aizpildīšanas kārtību».
• ⁸     Informācija par valsts nodevu apmēriem pieejama reģistra tīmekļvietnē, attiecīgo izmaiņu sadaļā – https://www.ur.gov.lv/lv/
• ⁹   Likuma «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»» 4. pants. Pieejams – https://www.vestnesis.lv/op/2019/240.14