Vai pastāvīgajai pārstāvniecībai pirmais pārskata gads var būt garāks par gadu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu ""Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" un atbildējis uz jautājumu, vai saskaņā ar Grāmatvedības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto, ka jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laikposmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem, arī pastāvīgajai pārstāvniecībai var noteikt pirmo pārskatu gadu 18 mēnešus? Vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņas un zaudējumu aprēķinā var iekļaut arī tos darījumus, kuri ir attiecināmi uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pirms tās reģistrācijas?

VID norāda, ka pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads nevar būt garāks par 12 mēnešiem (parasti kalendāra gads, bet var arī nesakrist ar kalendāro gadu), un tās pārskats (bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins) iesniedzams VID saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17.panta devīto daļu, t,i., ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, pārskatā iekļaujot arī tos darījumus, kurus pārstāvniecība Latvijā veikusi pirms reģistrācijas.

Pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju jāiesniedz VID...