0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPieņemti grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt valsts civildienestā strādājošo slimības naudas aprēķinu
GRĀMATVEDĪBA

Pieņemti grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt valsts civildienestā strādājošo slimības naudas aprēķinu

Saeima 5. martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu  „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir pilnveidot atlīdzības sistēmu darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ievērojot darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Grozījumi paredz, ka: slimības naudu aprēķina ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā darbnespējas dienā, ievērojot grafikā noteikto stundu skaitu; darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
slimibaSaeima 5. martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu  „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir pilnveidot atlīdzības sistēmu darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ievērojot darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Grozījumi paredz, ka:
  • slimības naudu aprēķina ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā darbnespējas dienā, ievērojot grafikā noteikto stundu skaitu;
  • darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā.
Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks ir noteikts ap 70 procentiem amatpersonu un pašlaik atlīdzības, tajā skaitā arī slimības naudas, aprēķināšanas kārtību amatpersonām, kurām noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nosaka ar Iekšlietu ministrijas 2012.gada 20.marta rīkojumu apstiprinātā „Metodika atlīdzības aprēķināšanai un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaitei Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks” . Taču Valsts kontrole ir norādījusi uz to, ka šāda slimības naudas aprēķināšanas metodika neatbilst likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmās daļas regulējumam, jo tiek aprēķināta par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā, nevis par darba dienām, kad amatpersonai būtu jāpilda dienesta pienākumi saskaņā ar grafiku. Valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums, summētā darba laika gadījumā apmaksu veic, ievērojot faktiski nostrādāto stundu skaitu konkrētā mēnesī. Ievērojot, ka saskaņā ar maiņu grafiku nodarbinātais var strādāt divas dienas pēc kārtas, bet katrā dienā ir atšķirīgs stundu skaits (piemēram, 15 + 8 stundas), vai arī tas dienā ir lielāks par astoņām stundām (piemēram, 12 stundas), slimības naudas aprēķins būtu jāveic, ievērojot grafikā paredzēto stundu skaitu katrā kalendāra dienā. Vienlaikus, ievērojot to, ka tāda pati situācija, kā minēts iepriekš par amatpersonām, kas atrodas dienesta attiecībās, ir teorētiski iespējama arī attiecībā uz citiem darba ņēmējiem, likumprojekts „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz vispārīgu regulējumu. Savukārt grozījumi likuma 34.pantā paredz: - ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai slimības, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam (arī darba ņēmējam mikrouzņēmumā) vai pašnodarbinātajam un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi pabalstu (vai vecāku pabalsts piešķirts kā personai, kura nav nodarbināta), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros personai reģistrēti ienākumi; - ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu lēmumu, persona ir atjaunota darbā un darba devējs tai izmaksājis atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, kas sakrīt ar darbnespējas vai vecāku pabalsta saņemšanas periodu, un līdz ar to šai personai ir izveidojusies slimības, maternitātes vai vecāku pabalsta pārmaksa, personai ir pienākums atmaksāt pārmaksātās slimības, maternitātes un vecāku pabalsta summas.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058