0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos

PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos

Inese Helmane

  Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības»…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
 
PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos
Ilustrācija: © Uncanny Valley – stock.adobe.com

Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai.

Raivis Liberts,ZAB Sorainen nodokļu menedžeris
Raivis Liberts,
ZAB Sorainen nodokļu menedžeris

To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts: «Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e–komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris.

Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e–komercijas sniegtās iespējas, lai iegūtu negodīgas tirgus priekšrocības, t.i., negodprātīgais komersants nepiemēro PVN, kā tas būtu jādara, un uz tā rēķina ir iespēja piedāvāt preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, nekā tad, ja komersants būtu piemērojis PVN.

Par Latviju Sorainen nav konkrētu izkrāpto PVN aplēšu, bet ES mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Savukārt zaudējumi Igaunijas nodokļu budžetam uz e–komercijas rēķina ir ap 145 miljoniem eiro gadā.

«Tās ir diezgan būtiskas summas. Latvijā zaudējumu apjoms varētu būt līdzīgs Igaunijas apmēriem,» uzsvēra R. Liberts. «Turklāt tas rada tirgus un konkurences kropļojumu.»

PVN reģistrācijas pienākums

Ja Latvijas komersants sniedz preču pārdošanas vai pakalpojumu darījumus kādā citā ES dalībvalstī, tam kā nerezidentam var rasties pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam kādā ES dalībvalstī šādos gadījumos:

  • veidojas pastāvīgā iestāde (fixed establishment) citā ES dalībvalstī,
  • sniedz ar citā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus;
  • veic preču pārrobežu iegādi citā ES dalībvalstī (t.sk. savu preču pārvietošana uz citu dalībvalsti);
  • veic preču pārdošanu no citas ES dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai eksportē preces no citas dalībvalsts;
  • veic ar PVN apliekamu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu citas valsts pircējiem, kas nav PVN maksātāji (e–komercija).

Kas ir e–komercija, kuru lieto PVN normu piemērošanas kontekstā? Elektroniskā komercija jeb e–komercija ir tad, kad tiek veikta preču un pakalpojumu tirdzniecība internetā tieši patērētājiem (nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātāja), un PVN ir maksājams vienā ES dalībvalstī, bet preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs atrodas citā dalībvalstī vai valstī, kas nav ES.

«No vienas puses e–komercija ir sniegusi iespēju patērētājiem ES dalībvalstīs saņemt daudz veiklāk dažādas preces vai pakalpojumus no e–komersantiem, kas atrodas dažādās citās valstīs, bet tas savukārt ir radījis augsni krāpnieciskiem darījumiem — komersanti, lai iegūtu priekšrocības, neievēro PVN normas,» rezumē nodokļu menedžeris.

E–komercijas ietvaros tiek veikta preču un pakalpojumu tirdzniecība internetā tieši patērētājiem, kas ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātāja. Kāda ir atšķirība? «Ja skatāmies uz nereģistrētu nodokļa maksātāju — tas ir saimnieciskās darbības veicējs, kas nav sasniedzis PVN reģistrācijas slieksni savā dalībvalstī un ir izvēlējies brīvprātīgi nereģistrēties PVN reģistrā. Savukārt persona, kas nav nodokļa maksātāja, saimniecisko darbību neveic, un tā ir fiziskā persona vai biedrība, kurai nav pienākuma reģistrēties kā nodokļu maksātājai,» skaidroja R. Liberts.

Slieksnis — 10 000 eiro

Kas ir jādara, ja uzņēmums veic e–komerciju citā ES dalībvalstī, t.i., pārdod preces vai sniedz pakalpojumu uz citām ES dalībvalstīm? Ir jāvērtē, vai darījumu kopējā vērtība pārsniedz 10 000 eiro. Ja darījumu kopējā vērtība nepārsniedz 10 000 eiro, tad ir piemērojams Latvijas PVN normas un nav jāskatās uz citas dalībvalsts regulējumu.

Ja komersantam e–komercijas darījumu apmērs dažādās valstīs sasniedz 10 000 eiro, tad ir jāreģistrējas PVN reģistrā attiecīgajā ES dalībvalstī vai jāreģistrējas īpašajam Savienības režīmam (One–Stop Shop jeb OSS).

«OSS sniedz priekšrocību, ka nodokļu maksātājam nav jāreģistrējas individuāli katrā ES dalībvalstī, kurā tiek sniegti e–komercijas pakalpojumi vai piegādātas preces. Var piereģistrēties vienā ES dalībvalstī un, izmantojot īpašo OSS sistēmu un deklarāciju, tiek aprēķinātas un nokārtotas nodokļu saistības attiecībā uz visām ES dalībvalstīm,» skaidroja R. Liberts.

Jāievēro, ka 10 000 eiro slieksnis attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti elektroniski. «10 000 eiro slieksnis attiecināms uz precu tālpārdošanu ES teritorijā un elektronisko sakaru, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem citas dalībvalsts personām, kas nav nodokļu maksātājas,» uzsver R. Liberts.

Ja tiek sniegti izmitināšanas vai transporta pakalpojumi, PVN reģistrā ir jāreģistrējas no pirmā eiro, netiek piemērots 10 000 eiro slieksnis. Faktiski tas nozīmē, ka jāreģistrējas konkrētas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā vai arī jāizmanto PVN īpašais režīms OSS.

10 000 eiro slieksni nepiemēro arī tirdzniecībā ar akcīzes precēm. Piemēram, ja e–komercijā tiek tirgoti tabakas izstrādājumi vai alkohols, ir nepieciešama reģistrācija konkrētās valsts PVN maksātāju reģistrā.

10 000 eiro slieksnis nav attiecināms arī uz lietotu mantu, jaunu transportlīdzekļu piegādēm, kā arī uz precēm, kas paredzētas montāžai vai uzstādīšanai.

PVN reģistrācijas pienākums var neattiekties

Pastāv arī daudz un dažādi PVN reģistrācijas izņēmumi. Nerezidentiem var nebūt pienākuma reģistrēties PVN reģistrā citā ES dalībvalstī, ja to darbība citā ES dalībvalstī ir (ņemot vērā katras valsts nacionālo regulējumu):

  • preču pārdošanas un/vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas apgrieztās PVN maksāšanas mehānisms (reversais PVN), t.i., ja ir pircējs — PVN maksātājs — citā ES dalībvalstī, transporta dokuments (CMR);
  • call–off stock režīms (savu preču pārvietošana uz noliktavu citā ES dalībvalstī);
  • no PVN atbrīvoto preču un/vai pakalpojumu piegādes (piemēram, apdrošināšanas pakalpojumi) vai darījumiem, kam PVN normas nav piemērojamas;
  • preču un/vai pakalpojumu piegādes iekšzemē, kam piemēro tās valsts PVN 0% likmi (nepieciešama iepriekšēja paziņošana nodokļu administrācijai);
  • preču imports citā ES dalībvalstī, ar mērķi tās tālāk piegādāt uz citu dalībvalsti tās valsts PVN maksātājam (30 dienu laikā, importa dokumentos norāde par gala saņēmēju);
  • fiskālā pārstāvja izmantošana;
  • darījumi PVN noliktavās.

PVN reģistrācija Lielbritānijā

R. Liberts vebinārā nedaudz ieskicēja e–komercijas darījumus ar Lielbritāniju, kura vairs nav ES dalībvalsts. Ja Latvijas komersants pārdod preces Lielbritānijas klientiem — fiziskām personām (B2C modelis) un pārdošanas brīdī preces atrodas ārpus Lielbritānijas (piemēram, Latvijā), tad par precēm, kuru vērtība ir 135 GBP vai mazāka, jāreģistrējas Lielbritānijā kā PVN maksātājam un par veiktajām preču piegādēm ir jāmaksā Lielbritānijā PVN (Lielbritānijas importa PVN nebūs jāmaksā — atbrīvojums no importa PVN).

Par precēm, kuru vērtība pārsniedz 135 GBP, klients (fiziskā persona) ir atbildīgs par importa PVN nomaksu Lielbritānijā, ja vien Latvijas uzņēmums pats neimportē (neatmuito) preces Lielbritānijā (reģistrācija Lielbritānijā nav nepieciešama, eksports uz Lielbritāniju, eksporta apliecinošie dokumenti, PVN 0%).

Ja Latvijas uzņēmums pārdod preces fiziskām personām Lielbritānijā un pārdošanas brīdī preces jau atrodas Lielbritānijā (piemēram, pārdošana notiek no izplatīšanas centra, noliktavas Lielbritānijā), tad:

  • jāmaksā importa PVN par importu Lielbritānijā;
  • jāmaksā Lielbritānijas PVN par pārdošanu klientiem Lielbritānijā neatkarīgi no to pārdošanas vērtības (ir nepieciešama PVN reģistrācija Lielbritānijā).

Šādos gadījumos reģistrācijas slieksnis nerezidentiem nav paredzēts.

Ja izmanto e–komercijas platformas

Savukārt, ja preces tiek pārdotas, izmantojot e–komercijas platformas starpniecību, kura iesaistās preču pārdošanas veicināšanā, tad platforma ir atbildīga par PVN nomaksu par pārdotajām precēm Lielbritānijā vairākos gadījumos.

Ja preču vērtība ir 135 GBP vai mazākas un importētas uz Lielbritāniju, tad importa PVN nav jāmaksā, un platforma ir atbildīga par Lielbritānijas PVN samaksu par pārdotajām precēm.

Ja preces pārdošanas brīdī atrodas jau Lielbritānijā (piemēram, pārdošana notiek no platformas izpildes centra), tad par preču importu ir atbildīgs pārdevējs un jāmaksā importa PVN, bet platforma ir atbildīga par Lielbritānijas PVN nomaksu par preču pārdošanu pircējam. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka Latvijas uzņēmums piegādā preces platformai ar PVN 0%. Var izmantot iespēju nereģistrēties Lielbritānijā kā PVN maksātājs (jo ir tikai ar PVN 0% apliekamie darījumi), bet pirms tam jāiesniedz iesniegums Lielbritānijas nodokļu administrācijai par atbrīvojumu no PVN reģistrācijas. No otras puses, reģistrējoties kā PVN maksātājam Lielbritānijā, importa PVN varēs atgūt, iesniedzot PVN deklarāciju.

PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos
Ilustrācija: © Uncanny Valley – stock.adobe.com

Jaunais regulējums

ES līmenī jaunais regulējums, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e–komercijas darījumos, tika izstrādāts pirms četriem gadiem — 2020. gada pavasarī. Tā ir Padomes Regula (ES) 2020/283 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, kā arī Padomes Direktīva (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Šo normatīvo aktu mērķis ir apkarot izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos, ko izraisa komersantu krāpnieciska rīcība pārrobežu e–komercijā.

Ja skatās darījumu būtību, tad lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko veic ES patērētāji, tiek izmantoti maksājumi, kurus veic maksājumu pakalpojumu sniedzēji — starpnieki, kas veic maksājumu apstrādi. Tiem ir nepieciešamā informācija, kas ir vajadzīga nodokļu administrācijai, lai varētu izvērtēt, kādā veidā e–komercijas komersanti sniedz pakalpojumus, vai un kādā apmērā notiek darījumi.

Tieši maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuru rīcībā ir šī informācija, jo viņi gan identificē maksājumu saņēmējus, gan ir dati par maksājumu datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Šī informācija ir svarīga nodokļu administrācijām, lai varētu efektīvi novērtēt situāciju attiecībā uz e–komerciju, vai komersanti ir pareizi piemērojuši PVN normas. Iegūstot šo informāciju, nodokļu administrācijas varēs veikt pamatfunkciju — atklāt krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzīt PVN saistību izpildi.

CESOP datu bāze

Līdz ar to ES līmenī ir ieviesta Centralizēta elektronisko maksājumu informācijas sistēmas (CESOP) datu bāze, kur maksājuma pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums ziņot par pārrobežu maksājumiem. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e–komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

Pienākums ziņot attieksies uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS):

  • kredītiestādēm, kas ietver, piemēram, Eiropā reģistrētas pilnībā licencētas bankas;
  • elektroniskām naudas iestādēm, kas aptver visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot elektronisko naudu;
  • maksājumu iestādēm — atlikusī kategorija, kas var ietvert uzņēmumus, kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, piemēram, kredītkaršu/debetkaršu izsniegšanu, maksājumu darījumu pieņemšanu, maksājumu apstrādi, maksājumu iniciēšanu;
  • pasta žiro norēķinu iestādēm, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus.

R. Liberts minēja, ka pienākums ziņot CESOP varētu attiekties, piemēram, uz PayPal, Apple, Revolut.

PVN regulējuma izmaiņas Latvijā

2024. gada 1. janvārī Latvijā stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības likumā, pārņemot ES direktīvas prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS). MPS būs jāsniedz dati par saviem klientiem — maksājumu saņēmējiem — un par to pārrobežu darījumiem, ja klients ir saņēmis vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī.

CESOP ziņojumu iesniegšana tiek uzsākta no 2024. gada 1. aprīļa. Ziņojumu iesniegšana notiek, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Maksājumi, par kuriem būs jāziņo

Par kuriem maksājumiem CESOP sistēmas ietvaros ir jāziņo? MPS ir pienākums ziņot, ja MPS klients ir saņēmis vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī. «Tomēr jāatzīmē, ka ne visi maksājumi tiek skaitīti 25 pārrobežu maksājumu ietvaros,» norādīja nodokļu menedžeris. «Ir izstrādāti Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumi Nr. 39 «Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem», kuri nosaka, kādā veidā tiek summēti darījumi, kuri darījumi ir jāieskaita, lai pārliecinātos, ka tiek sasniegts 25 maksājumu slieksnis.»

Pienākums ziņot ir par divu veida maksājumiem. Pirmais — maksājumi no maksātāja dalībvalstī maksājuma saņēmējam citā dalībvalstī (par tiem ziņo maksājuma saņēmēja MPS). Piemēram, Latvijā ir fiziskā persona, kura saņēmusi pakalpojumu no Polijas e–komersanta. Šajā gadījumā Polijas MPS būs jāvērtē, vai šis Polijas e–komersants ir saņēmis 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī. Ja ir saņēmis, tad Polijas MPS būs jāsniedz ziņas Polijas nodokļu administrācijai.

Otra veida darījumi — maksājumi no maksātāja ES dalībvalstī maksājuma saņēmējam trešā teritorijā vai trešā valstī (par tiem ziņo maksātāja MPS). «Šis varētu būt gadījums, kad Latvijas patērētājs e–komercijas ietvaros ir iegādājies preci vai pakalpojumu no, piemēram, ASV komersanta. Šajā gadījumā ziņojums būs jāsniedz Latvijas patērētāju maksājuma pakalpojuma sniedzējam. Svarīgi, ka maksājums ir bijis no ES dalībvalsts,» uzsvēra nodokļu menedžeris.

Maksājumiem, ko veic maksātājs jeb preču saņēmējs, kurš neatrodas dalībvalstī, maksājuma saņēmējam kādā dalībvalstī, neattiecas ziņošanas pienākums. Piemēram, Latvijas komersants ir sniedzis pakalpojumu ASV fiziskajai personai. Šajā gadījumā par šo darījumu nebūs nepieciešams ziņot, jo maksājums būs gājis no ASV uz ES, nevis otrā virzienā.

Par ko jāsniedz ziņojums

Ziņošanas pienākums ir gan par saņēmēju juridisko personu, gan par saņēmēju fizisko personu. Ziņojumā iekļauj datus par visiem klienta saņemtajiem pārrobežu maksājumiem, ja to skaits pārsniedz 25 ceturksnī neatkarīgi no summas.

Ievērojot datu aizsardzību, CESOP ziņošanas ietvaros netiek ievākti maksātāja (patērētāja) dati, bet tikai konta atrašanās valsts.

MPS, kuri nesniedz maksājumu pakalpojumus ES, nav jāpilda ziņošanas pienākums.

Kādas ir potenciālās sekas

Informāciju, kas nonāks no ziņojumiem CESOP datu bāzē, sākotnēji saņems katras valsts nodokļu administrācija — Latvijā tas būs Valsts ieņēmumu dienests, kas pēc tam to nosūtīs CESOP.

Iesūtītā informācija CESOP tiks apstrādāta, salīdzināta ar citu ES dalībvalsts iesūtīto informāciju, un tālāk CESOP informācija tiks darīta pieejama dalībvalstu krāpšanas apkarošanas ekspertiem, izmantojot tīklu Eurofisc. «Tas būs rīks, kā ES dalībvalstīm labāk un efektīvāk cīnīties ar PVN krāpšanām pārrobežu darījumos, un būtībā tas noteikti būs pozitīvs solis, lai e–komercijas jomā ieviestu daudz sakārtotāku PVN saistību izpildes vidi,» sacīja R. Liberts.

CESOP apkopoto informāciju varētu izmantot ne tikai papildus PVN aprēķināšanai, bet arī lai aprēķinātu citus maksājumus, nodevas un nodokļus. «Tā būs informācija, ar kuru varēs ES mērogā strādāt finanšu krāpšanas apkarošanas eksperti,» teica nodokļu menedžeris.

Ja komersants, kuram būtu bijis pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam kādā ES dalībvalstī, to nebūs izdarījis, potenciāli ir liels risks, ka iestāsies negatīvas sekas. Minimālā programma varētu būs nokavējuma nauda par laikus nesamaksāto PVN, zaudēts priekšnodoklis, sods par nereģistrēšanos (tas var būt atšķirīgs atkarībā no katras dalībvalsts regulējuma).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada maija (509.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: