Rosina izmaiņas Darba likumā, kas valsts un pašvaldību iestādēm liegtu darba ņēmējiem pieprasīt valodas zināšanas, kas nav ES valstu valoda

Saeimas Prezidijs 8. martā ierosināja atsevišķu Saeimas deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir parlikumprojektu atbildīgā komisija. Deputāti šādu rosinājumu atbalstīja un likumprojekts nodots izskatīšanai, lai vērtētu, vai to virzīt uz pirmo lasījumu kādā no Saeimas plenārsēdēm.

Rosinātie grozījumi Darba likumā paredz pārtraukt krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā nosakot, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Likums tiek papildināts arī ar 29. panta 1.2 daļu, kas nosaka to, ka “darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas.” Ministru kabinets nosaka to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiek attiecināta....