Zvērinātu advokātu birors SORAINEN vērš uzmanību, ka šī gada 9.oktobrī stājās spēkā 2012. gada 6. septembra grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”, izslēdzot no šī likuma 2. pantu. Ar šo pantu Latvija bija ierobežojusi līguma formas brīvību, ja vienai no līguma pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijā, proti, tādā gadījumā līgumam obligāti jābūt rakstveida formā. Būtībā 2. pants, kuru ar grozījumu izslēgs, nozīmēja, ka konvencijas noteikumus, kas nosaka svarīgus preču pirkšanas un pārdošanas aspektus (piemēram, pušu tiesības un pienākumus), nevar piemērot preču pirkuma līgumiem, kas nav rakstveidā (ja šāda līguma pusei ir komerciāls uzņēmums Latvijā). Būtiskākā šī grozījuma ietekme ir, ka pusēm, kas līgumu noslēgušas vai nu rakstveidā vai citā formā (mutiski, telefoniski u.c.), būs vieglāk noteikt katras puses tiesības un pienākumus (piemēram, pircēja un pārdevēja pienākumus, kas saistīti ar preču un dokumentu piegādi, preces pieņemšanu, cenas samaksu, trūkumu konstatēšanu un novēršanu, atkāpšanos no līguma un...
