Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību.

Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. 

Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku atbalsta dienests (LAD). Jo, piemēram, piešķirot limitu lauksaimniekiem paredzētās marķētās degvielas iegādei, tiek saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par to, cik liels lauksaimniecības ieņēmumu apmērs konkrētajam nodokļu maksātājam ir norādīts gada pārskatā vai gada ienākumu deklarācijā. Protams, iesniedzot iesniegumu LAD, ir iespējams lauksaimniecības ieņēmumu summu precizēt. Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas (kas norādīti gada ienākumu deklarācijā vai gada pārskatā) tiek ņemti vērā, piemērojot atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa. 

Ja ieņēmumu summa tiek ņemta vai nu no gada pārskata, vai gada ienākumu deklarācijas, tad atgādināšu, kā likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» skaidro, kas ir lauksaimnieciskā ražošana — tā ir augkopības (arī koku stādu audzēšana, sēņu audzēšana, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana; ieņēmumos ieskaita arī saimniecībā pārdošanai sagatavoto lauksaimnieciskās ražošanas produkciju ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā. Domāju, ka šo varētu attiecināt arī uz gada pārskata sagatavotājiem.

Daži jautājumi paškontrolei un pārdomām — vai visi priekšdarbi kvalitatīva pārskata sagatavošanai ir paveikti?

Augi un dzīvnieki

Vai augi un dzīvnieki bilancē ir klasificēti pareizi? Īsumā atgādināšu normatīvo aktu prasības. Attiecībā uz augiem ir noteikts, ka ilggadīgos stādījumus norāda pamatlīdzekļu sastāvā, savukārt viengadīgos augus norāda krājumu sastāvā. Par dzīvnieku klasificēšanu katram uzņēmumam ir dota izvēles iespēja — vai nu izmantot gan pamatlīdzekļu, gan krājumu posteņus dzīvnieku norādīšanai bilancē, vai visus dzīvniekus norādīt krājumu sastāvā. Pie izvēlētās metodes būtu konsekventi jāturas — ja, piemēram, ir izvēlēts modelis, ka produktīvie dzīvnieki, kas atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem, tiek uzrādīti pamatlīdzekļos, tad tas jādara katru gadu attiecībā uz visiem dzīvniekiem, kas šim kritērijam atbilst.

Vai augļu dārzi, kas sākuši ražot, ir pārcelti no pamatlīdzekļu izveidošanas uz ilggadīgo stādījumu posteni? Jo ilggadīgo stādījumu postenī norāda tikai tos stādījumus, kas ir ražojoši.

Saražotā produkcija

Tas, kas ir uzņēmumā uz vietas, inventarizācijā parasti tiek vai vismaz tam vajadzētu tikt inventarizētam atbilstoši normatīvo aktu prasībām un uzņēmuma paša pieņemtajai politikai. Jāpārliecinās, vai inventarizācijā ir ņemta vērā tā saražotā produkcija, kas ir nogādāta pircējam uzglabāšanai, bet vēl nav pārdota.

Atbalsta maksājumi

Lauksaimniekiem ir iespēja saņemt dažāda veida atbalsta maksājumus. Ir ikgadējie maksājumi (piemēram, vienotais platību maksājums), kas saņemšanas gadā tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumiem, kuriem pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, daļu šādu maksājumu saņem pārskata gada decembrī, bet atsevišķi maksājumi tiek saņemti nākamā pārskata gada janvārī un februārī. Tas allaž rosina pārdomas par to, kura gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā nākamā gada sākumā saņemtie maksājumi būtu jāiekļauj. Lai šim jautājumam rastu praktisku risinājumu, sākšu ar Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu likumā noteiktajiem finanšu pārskata sagatavošanas principiem, kuru skaitā ir šādi:

• finanšu pārskatā izmanto to pašu grāmatvedības politiku un novērtēšanas metodes, kuras izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;
• bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma;
• izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
• bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Vairākas būtiskas lietas par atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā ir noteiktas MK noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 2. nodaļā. No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību — subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība. Noteikumu Nr. 775 13. punktā ir skaidrots, ka Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, kas izpaužas kā tādu atbalstāmo izdevumu atmaksa pēc projekta īstenošanas, kuri nav saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu iegādi, izveidošanu vai būvniecību, bet attiecas uz kārtējiem izdevumiem (piemēram, izdevumi saistībā ar konsultācijām un dalību izstādēs un misijās vai nodarbināto kvalifikāciju un izglītību), sabiedrība iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad minēto atbalstāmo kārtējo izdevumu atmaksa ir saņemta. Burtiski piemērojot MK noteikumos Nr. 775 skaidroto, piemēram, 2023. gada janvārī saņemtais atbalsta maksājums būtu jānorāda ieņēmumos saņemšanas gadā, t.i., 2023. gadā. 

Tomēr, pēc būtības paraugoties uz platību maksājumiem, — 2023. gada sākumā saņemtā summa ir saistīta ar 2022. gadā ražoto un attiecīgi ar izdevumiem 2022. gada ražas izaudzēšanai. Ja gada pārskata sagatavošanas brīdī ir skaidri zināms, ka maksājumi, kas aprēķināti pēc 2022. gadā iesniegtā pieteikuma, ir saņemti un ir zināma arī precīza saņemto ieņēmumu summa, uzskatu, ka ir pamats šo maksājumu iekļaut 2022. gada ieņēmumos un vienlaikus norādīt bilancē kā debitoru parādu 31.12.2022. Jo šādi nodrošinām to, ka pārskatā konkrētā gada izdevumi ir saskaņoti ar ieņēmumiem. Bet šāda prakse būtu jāfiksē uzņēmuma grāmatvedības politikā un pie tās jāturas katra gada pārskatā.

Otra lielā atbalstu grupa finansē kāda ilgtermiņa ieguldījuma izveidi vai iegādi. Jāņem vērā, ka šie atbalsti ieņēmumos jāiekļauj pakāpeniski, bet ieņēmumos neiekļautās atbalsta daļas atlikums jānorāda bilancē «Nākamo periodu ieņēmumu sastāvā» (turklāt korekti sadalot summas starp ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem). Atbalsta summas iekļaušana izdevumos notiek pakāpeniski — pamatlīdzekļa kalpošanas laikā. Lai arī noteikti ir vilinājums atbalstu iekļaut ieņēmumos dažu gadu laikā, normatīvo aktu prasības par ieņēmumu un izdevumu saskaņošanu ir jāievēro. Ja, piemēram, ar finansiālo atbalstu ir uzcelta ēka, kuras kalpošanas laiks noteikts 40 gadu, tad arī 40 gados pakāpeniski ieņēmumos jāiekļauj atbalsta summa.

Gada pārskata pielikumā ir noteikta prasība atspoguļot informāciju par saņemto finansiālo palīdzību. Prasības par pielikumā norādāmo finanšu palīdzību ir šādas:

• norāda pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemto finanšu palīdzību, kuras summa ir būtiska sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai un kura netiek saņemta bieži vai periodiski (norāda finanšu palīdzības saņemšanas gadu, summu un, ja vēl nav izpildīti visi šīs finanšu palīdzības devēja noteiktie nosacījumi, kad tie tiks pilnībā izpildīti);
• atmaksā saņemtās finanšu palīdzības summu, ja pārskata gadā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem.

Tā kā platību u.tml. maksājumi tiek saņemti regulāri, uzskatu, ka tos norādīt gada pārskata pielikumā nav nepieciešams.

Cita svarīga informācija gada pārskata pielikumā

Ļoti bieži lauksaimnieki saimnieciskajā darbībā izmanto zemes platības, kas tiek nomātas. Ja kāda iemesla dēļ visi vai liela daļa zemes nomas līgumu tiktu uzteikti vai būtiski mainītos nomas nosacījumi, ļoti iespējams, ka uzņēmums nevarētu saimniecisko darbību turpināt. Par finanšu pārskatā norādāmo informāciju likums nosaka, ka gadījumā, ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši. Nav prasība norādīt personas, ar kurām tieši ir noslēgti nomas līgumi, bet gan līgumu nosacījumi, nomāto platību lielums u.tml.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada februāra (494.) numurā.