Uzņēmums nedrīkst būt ķīlnieks starp valsti un darba ņēmēju

Darbaspēka trūkums nebūs iemesls, kas liks uzņēmējiem palielināt algas darbiniekiem, sevišķi, ja uzņēmums dzīvo no Eiropas investīcijām un reāli, pats par sevi, pastāvēt nemaz nevar, uzskata Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas "Jūrmala" valdes locekle, SIA Next Maritime Baltic valdes priekšsēdētāja. Tā ir atbilde uz finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas publiski pausto, ka darbaspēka trūkuma dēļ uzņēmēji būs spiesti darbiniekiem maksāt lielākas algas.

Kompetentu darbaspēku trūkums ir bijis vienmēr, ne tikai krīzes laikos, bet arī "labajos" laikos. Uzņēmums nevar un nedrīkst būt ķīlnieks starp valsti un darba ņēmēju, tas, pirmkārt, nerada konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Otrkārt, lai uzņēmums varētu paaugstināt saviem darbiniekiem algas ir jāpaaugstinās arī uzņēmuma ienākumiem.

Uzņēmējs nav labdaris, tas nevar ilgstoši nodarboties ar biznesu kā ar savu hobiju, kuru pats sponsorē. Ja uzņēmējs investē darbiniekos, pašsaprotami, ir jābūt arī atgriezeniskai saitei no darbinieka. Šobrīd Latvija Eiropā produktivitātes ziņā ir viena no pēdējām vietām. Tas nozīmē, ka darbinieku atdevei būtu jābūt lielākai, kam būtu jākorelē ar darba algas lielumu. Un tomēr reālajā dzīvē aina izskatās citādāka. Darbinieki ne vienmēr ir motivēti iesaistīties uzņēmuma attīstībā, trūkst pašmotivācijas paaugstināt savu kompetenci.

Tas būtu atstājams darba devēja ziņā, kādu motivācijas sistēmu veidot un kā kontrolēt un paaugstināt katra darbinieka produktivitāti, uzsver Z.Driņķe.

Lai pelnītu vairāk ir arī nepieciešams apgūt citus tirgus, ražot, eksportēt, kas prasa papildus zināšanas, investīcijas. Tikai retais uzņēmuma īpašnieks spēj darboties šādā režīmā ilgtermiņā. Var piekrist, ka, pateicoties Eiropas investīcijām un projektiem, vēl spējam noturēties "virs ūdens", tomēr tagad būtu nopietni jāsāk domāt par to cik tad mēs būtu pašpietiekami bez minētā finansējuma?!

Citādi sanāk, ka esam uzaicināti uz milzīgu banketu ar bagātīgi klātiem galdiem, bet nav īsti ko mugurā vilkt, un aizejot uz balli, nav neviena instrumenta ar kuriem mieloties pie lepnā galda, bet ēst ļoti gribas.