Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 0 mēnešiem.
Kā zināms, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) kopš 2018. gada Latvijā maksā tikai peļņas sadales brīdī vai gadījumos, ja peļņa tiek kādā citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, palielinātiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām utt. - sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 4. panta 2. daļu. Tomēr joprojām eksistē arī vairāki UIN atvieglojumi (kurus var izmantot gadījumos, ja uzņēmumam veidojas nodokļa bāze, pret kuru atvieglojums ir attiecināms):
Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai citai likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
Tātad nodokļa maksātājs var ziedot mantu vai finanšu līdzekļus un par veikto ziedojumu piemērot nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 12.pantu, bet par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro.
Nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem atvieglojumiem:
Minētie ierobežojumi attiecas uz kopējo ziedojumu summu finanšu gada laikā.
Nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību (likuma 14.pants), piemēro, samazinot pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi par 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Ja uzņēmums saņem minētos maksājumus, bet ar nodokli apliekamā bāze pārskata gadā neveidojas, atvieglojumu nevar piemērot.
Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš savā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai arī izmaksātāja valstī no dividendēm ir ieturēts nodoklis (likuma 6.pants).
Tātad, ja uzņēmums Latvijā saņem dividendes no cita Latvijas uzņēmuma vai ārvalstu uzņēmuma, kurš savā rezidences valstī ir samaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums šīs dividendes izmaksā, neapliekot ar nodokli.
Atbrīvojumu nepiemēro dividendēm, kas saņemtas no zemu nodokļu un beznodokļu (ārzonas) jurisdikcijām.
Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par gūto ienākumu no tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, ja šo akciju turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši (likuma 13.pants).
Tātad, ja tiek atsavinātas tādas kapitāla daļas vai akcijas, kuras uz atsavināšanas brīdi ir personas īpašumā vismaz 36 mēnešus, aprēķinātās un izmaksājamās dividendes var samazināt par minēto kapitāla daļu vai akciju atsavināšanas vērtību.
Ja minētais ienākums no kapitāla daļas vai akcijas atsavināšanas pārsniedz taksācijas periodā nodokļa bāzē iekļauto dividenžu apmēru, starpību var attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem (bez ierobežojuma laikā).
Kapitālsabiedrības pārskata gadā aprēķināto nodokli no dividendēm ir tiesīgas samazināt par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (pārejas noteikumu 23.–25.punkts).
Tātad uzņēmumam ir tiesības samazināt maksājamo nodokli no dividendēm atbilstoši speciālās ekonomiskās zonas piešķirtās atlaides apjomam.
Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5 procentus no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem (8.panta otrās daļas 7.punkts). Pie šiem izdevumiem pieskaita kolektīva motivēšanas un citu kolektīvo pasākumu izdevumus, transporta izdevumus (darbinieka nogādāšanai no mājām uz darbu un atpakaļ), nepersonificējamos darba koplīgumā paredzētos pasākumu izdevumus, u.c.
Nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, cita starpā, ietver ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus (likuma 8.pants).
Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā:
Tomēr ar nodokli neapliek izdevumus, no kuriem ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Tādējādi, ja uzņēmums apmaksā darbinieku vai to ģimenes locekļu privātos izdevumus, tad šie izdevumi nav pieskaitāmi pie ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem un neveido ar nodokli apliekamo objektu, ievērojot nosacījumu, ka no šiem izdevumiem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Sīkāk par UIN atvieglojumiem lasāms Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotā metodiskajā materiālā.