Vai dzīvokļa izīrētājam samaksātie komunālie maksājumi ir apliekami ar IIN?

"Sociālajā platformā X ienācās loģisks jautājums - kādēļ izīrētājiem ar 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmu komunālie maksājumi ir apliekami, ja tos īrnieks maksā izīrētājam, bet nav apliekami, ja īrnieks tos maksā pa taisno?", tā savā abonentiem pieejamajā bloga Tax Stories ierakstā vēsta Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris. Pirms citējam viņa pārdomas, ko ar advokāta atļauju te pārpublicējam, nedaudz par jautājumu.

Kāda platformas X lietotāja uzdeva jautājumu: "Mulstu - kāpēc tad, ja īrnieks izīrētājam pārskaita naudu par komunālajiem maksājumiem (kurus izīrētājs attiecīgi samaksā), tie tiek uzskatīti par ienākumiem un par tiem jāmaksā nodoklis? Saprotu, ka pienākums ir likumā balstīts, bet vai loģisks un nodokļu principiem atbilstošs?". Viņas ierakstu komentēja vairāki platformas lietotāji, tostarp norādot, ka "Izīrētājam tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus parasti neapliek."

Savukārt citos komentāros lasāms:

• "Vienkārši īres ieņēmumiem ir 2 opcijas: nereģistrēt saimniecisko darbību, bet maksāt fiksētu 10% par visiem ieņēmumiem (līdzīgi, kā kādreiz darbojās MUN) bez tiesībām norakstīt izdevumus, vai arī reģistrēt saimniecisko darbību, kas ļauj norakstīt izdevumus, bet ir čakars."
• "Visa sāls ir nodokļu režīmā. Ja tu maksā 10% no ienākumiem, nevis pilnu likmi, tu maksā 10% no visiem ienākumiem, neatskaitot izdevumus - tātad no pilnīgi visa, ko saņem no īrnieka. Ja gribi atskaitīt izdevumus - lūdzu, bet tad pilna grāmatvedība un pilns nodoklis."

Norādīts arī uz VID atbildi E-konsultācijā medijam, no kuras secināms, ka "Situācijā, ja par saņemtajiem pakalpojumiem īrnieks tieši maksā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vai pārvaldniekam, neatkarīgi no tā, ar kuru personu (izīrētāju vai īrnieku) pakalpojumu sniedzējam ir noslēgts līgums, īrnieka veiktie maksājumi par komunālajiem un citiem pakalpojumiem nav atzīstami par izīrētāja ieņēmumiem.

Savukārt, ja persona par sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanu saņem no īrnieka īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, saimnieciskās darbības ieņēmumos ir ieskaitāma gan saņemtā īres maksa, gan maksa komunālo pakalpojumu samaksai."

Loģiskuma sakne

Šāda bija X platformā publicētā Valsts ieņēmumu diebnesta (VID) atbilde:

Tikai, vai tiešām naudas plūsma var ietekmēt IIN piemērošanas kārtību? Komunālie maksājumi jau nemaina būtību atkarībā no tā, kurš tos maksā - īrnieks pa taisno vai caur izīrētāju. VID ik pa laikam atjauno attiecīgo metodiku un tur VID apstiprina šādu pieeju:

Cik šāda VID pozīcija ir pamatota? Vai nav tā, ka VID šādi patvaļīgi interpretējis likumu? Loģiskāk, šķiet, būtu uzskatīt, ka komunālie nav ienākums, par kuru maksājams IIN.

Par ko šajā situācijā nav runas?

Te nav runas par saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanu - tie 10% režīmam nav

atļauti, izņemot NĪN. Nerunāsim šoreiz arī par Orvelu un 10% vienlīdzību, salīdzinot ar cita veida ienākumiem, jo, atšķirībā no Igaunijas, Latvijā vienmēr kāds būs vienlīdzīgāks. Arī VID mājas lapā teiktais, ka tikai noteiktiem NACE kodiem piemērojams šis 10% IIN režīms, ir patvaļīga, likumam neatbilstoša interpretācija.

Ko saka likums?

Atmetot visu šai situācijai nevajadzīgo tekstu, sanāk sekojoša definīcija.

Tātad - kas ir ienākums?

Te nevajadzētu jaukt ienākumus ar ieņēmumiem. Ieņēmumi ir viss apgrozījums, neatkarīgi no tā, kādi ir atskaitāmie izdevumi. Ja likumdevējs būtu vēlējies 10% IIN režīmam noteikt šādu IIN piemērošanas kārtību, tas definētu apliekamo ienākumu tāpat, kā mikrouzņēmumiem: ar nodokli apliek mikrouzņēmuma ieņēmumus. Arī Mikrouzņēmuma nodokļa likumā pie definīcijām noteikts: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Ja te nav domāta atšķirība, varbūt turpmāk varam saukt VID par valsts ienākumu dienestu, bet IIN un UIN - par ieņēmumu nodokļiem?

IIN komunāliem nevar būt atkarīgs no naudas plūsmas

Otrkārt, komunālie nav ienākums no īpašuma. Tie ir īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumi. Un kā var komunālo aplikšana ar IIN būt atkarīga no naudas plūsmas? Vai nu tas ir objekts vai nē. Vai atkal vienus padarām vienlīdzīgākus par citiem? Galu galā, neejot uz taisnīguma un samērīguma plauktiņiem, vispārīgo principu Nodokļu un nodevu likumā arī neviens nav atcēlis:

Nevajag baidīties, ja VID domā citādi

Atcerēsimies, ka šī 10% režīma sakarā VID 2018.g. zaudēja tiesu lietu. Tur VID uzskatīja, ka 5 dienu reģistrācijas termiņa kavējums liedz tiesības piemērot 10% IIN režīmu. Tiesa nosprieda pretēji tam. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka VID viedoklis vēl nav gala instance. Tas tikai nozīmē, ka diez vai izdosies VID līmenī šo atrisināt. Lai mēģinātu izvairīties no dārgiem advokātu rēķiniem, iesaku uzrakstīt Tiesībsarga birojam. Dažkārt tur atrodas dzirdīgas ausis risināt jautājumus, kas skar plašu cilvēku loku.

• Vai drīkst visu izņemt dividendēs?
• Reprezentācija, ilgtspēja vai reklāma?