0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID Padziļinātās sadarbības programmas vietā varētu tikt ieviests jauns publisks nodokļu maksātāju reitinga novērtējums

VID Padziļinātās sadarbības programmas vietā varētu tikt ieviests jauns publisks nodokļu maksātāju reitinga novērtējums

Pēc likumprojekta anotācijas

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts  "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz: Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Photo by RODNAE Productions: https://www.pexels.com/

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts  "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Likumprojekts paredz:

  • Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā;
  • precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;
  • noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk). Personas, kas atbilstoši likuma 107. un 108. pantam ir uzskatāmi par galvenajiem būvdarbu veicējiem vai to apakšuzņēmējiem, ieviešot likuma grozījumus, sniegs informāciju par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem ar visiem saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi būvniecības ierosinātāju bez līguma summas ierobežojuma, proti, no 0.01 eiro;
  • atlikt Muitas likuma 1. panta 4. punktā minēto muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka, nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu  - nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi VID ir identificējis nepieciešamība atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības. Pretējā gadījumā izveidosies situācija, ka ar 2024. gada 1. janvāri būs spēkā divas paralēlas (un atšķirīgas) nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izmaiņas attiektos uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kas uz šo brīdi ir:

  • līmenī "Zelts" - 72 dalībnieki;
  • līmenī "Sudrabs"- 358 dalībnieki;
  • līmenī "Bronza" -  5159 dalībnieki.

Savukārt reitinga novērtējuma noteikšanai VID līdz šim izmantoja tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, no 2021. gada februāra reitingu sistēma netiek atjaunota un tā nodokļu maksātājiem uz nenoteiktu laiku nav pieejama, ņemot vērā, ka tiek veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās.

No 2020. gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu – nodokļu maksātāju segmentāciju, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā. Atšķirībā no reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.

Likumprojekts būs jāskata jaunajai 14. Saeimai, ja to nepagūs pieņemt gala lasījumā šajā sasaukumā. Atgādinām, ka, ja likumprojekta izskatīšana iepriekšējās Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. To paredz Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrā daļa.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: