Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus

Uzņēmējdarbības aktivitātes un uzņēmumu varenuma (lieluma) pieaugums, kas palīdz iekarot pasaules tirgus, ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. Ja Rīga un Rīgas reģions ir gana aktīvs, diemžēl pavisam cits skats paveras reģionos un arī vairumā valstspilsētu. 

Var minēt virkni faktoru, kāpēc tā notiek, un starp tiem noteikti ir slikta demogrāfiskā situācija un vāja kapitāla pieejamība investīcijām. Tiesa, tas nebūt nav viss. Daudz svarīgāka un ieilgusi problēma ir pašvaldību motivācijas trūkums uzlabot ekonomisko situāciju savā teritorijā. Uz to norāda arī nesen Valsts kontroles izdarītie secinājumi — dažādas valsts institūcijas savā starpā sadarbojas slikti, un patlaban ieguldītie līdzekļi uzņēmējdarbības stiprināšana nenes vajadzīgos rezultātus.

Jāatgādina, ka, veicot pēdējo reģionālo reformu, izdevās vairāk nekā uz pusi samazināt pašvaldību skaitu Latvijā — 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43. Taču līdztekus teritorijas izmaiņām, nemainījās šo jaunizveidoto pašvaldību finansēšanas modelis. Viss palika pa vecam, un tieši tas, ekspertuprāt, arī traucē reģionu ekonomikas uzplaukumam un definētās reformas mērķu sasniegšanai, proti, veidot stipras un pašpietiekamas pašvaldības. Pašvaldības cīnās par iedzīvotāju piesaisti, jo no tā atkarīgi ienākumi, taču īpašas intereses cīnīties par spēcīgu investoru piesaisti tām īsti nav. To arī apstiprina Valsts kontroles veiktā revīzija un to uzsver arī uzņēmēji. «Pašvaldību politiķi drīzāk atbalsta vietējos iedzīvotājus, kas protestē pret rūpnīcu, fermu vai vēja parka būvniecību, jo tā vietvaras vēlēšanās tiem ir lielākas iespējas saglabāt savu varu,» konstatē Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs. 

Uzņēmumi aug kā sīkas sēnes

Latvijā uzņēmumus nodibināt nav sarežģīti, tāpat kā likvidēt — tas labi redzams arī kopējā statistikā. Pēc Lursoft datiem Latvijā ir nodibināti ap 424 000 uzņēmumu un 242 000 no tiem ir jau likvidēti. Iecienītākais uzņēmumu lielums ir pavisam sīks — līdz deviņiem darbiniekiem. Vairumā valstspilsētu uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos uzņēmumus, kur strādājošo skaits pārsniedz 250 cilvēku. 

Nenoliedzami, Rīga un Pierīga ir visaktīvākā vieta, kur tiek dibināti jauni uzņēmumi un kur to skaitliski ir visvairāk. Tiesa, pēdējo piecu gadu laikā, tāpat kā vairumā citviet, jaunu uzņēmumu reģistrāciju skaits arī galvaspilsētā nedaudz samazinās, tā liecina uzņēmumu datu apkopotājs Lursoft. Taču labā ziņa ir tā, ka samazinās arī to uzņēmumu skaits, kuri tiek likvidēti, kaut gan kopējā statistika ir smaga — joprojām vairāk nekā puse no reģistrētajiem uzņēmumiem beidz pastāvēt. Jāpiebilst, ka pēdējos piecos gados lielākais likvidēto uzņēmumu skaits bija vērojams tieši Covid–19 pandēmijas laikā — 2020. un 2021. gadā. 

Rīgā kopumā aizvadītā gada decembrī bija reģistrēti ap 211 400 uzņēmumu, pēdējo piecu gadu laikā — vairāk nekā 20 800. Likvidēto šajā laikā ir vairāk — 28 500. Citas tik «ražīgas» valstspilsētas Latvijā nav. Pārējo pilsētu dati ir daudz pieticīgāki. Proti, 2. vietu kā ekonomiski aktīva pilsēta ieņem Liepāja, kur kopumā reģistrēto uzņēmumu skaits sasniedz 11 530, 3. vietas gods ir Jūrmalai — ar 10 178 un otra lielākā pilsēta valstī — Daugavpils — ir tikai 4. šajā sarakstā ar kopumā 10 162 reģistrētu uzņēmumu. Tālāk seko Ogres novads (pilsēta nav atsevišķi nodalīta) — ar 9829 uzņēmumiem, Valmieras novads — 9005, Jelgava — 8794, Jēkabpils — 5993, Ventspilī — 5154. Savukārt Rēzeknē kopumā ir izveidoti tikai 3858 uzņēmumi (pēdējo piecu gadu laikā 362 jauni), pat neskatoties uz to, ka tur atrodas speciālā ekonomiskā zona, kas sniedz dažādus atvieglojumus un atbalstu no valsts un pašvaldības puses. 

Ja analizējam pēc strādājošo uzņēmuma lieluma (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie dati pieejami tikai par 2023. gadu), tad, nenoliedzami, Latvija ir valsts, kur dominē uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz deviņus. Tādu uzņēmumu skaits valstspilsētās pārsniedz 90% no aktīvo uzņēmumu kopskaita. Savukārt Latvijas mērogam lieli uzņēmumi — vairāk nekā 250 darbinieku, ir koncentrējušies Rīgā, kur ir 151 šāds uzņēmums, Liepājā tādu ir deviņi, Daugavpilī — septiņi uzņēmumi. Pārējās valstspilsētās tik lieli uzņēmumi ir no viens līdz pieci. Jūrmalā sīkie uzņēmumi (līdz 9 strādājošie) ir 97,2%, un tā ir valstspilsēta, kurā šādu pavisam mazu uzņēmumu ir visvairāk. Savukārt vidēji un lieli uzņēmumi visvairāk koncentrējas Rīgā (6,9% no kopējā aktīvo uzņēmumu skaita), tad — Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Ventspilī.

Vajag lielus un varenus

Kā atzīst Finanšu ministrijā (FM) — aptuveni 5% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem ģenerē 90% nodokļu ieņēmumu valsts budžetā. Tas šiem uzņēmumiem ir ļoti liels slogs un atbildība. 

«Protams, viena situācija ir Rīga un Pierīga, kur ir daudz cilvēku un līdz ar to arī objektīvi te ir daudz vairāk uzņēmumu. Cerēt, ka kādā no citām pilsētām būs tikpat daudz uzņēmumu, objektīvi nevar, jo vienkārši nav cilvēku. Taču aktivitātei ir jāpieaug, un pašvaldības var to stimulēt un tas tām būtu arī jādara,» uzsver politiķis Juris Pūce, arī bijušais ministrs, kas bija viens no reģionālās reformas realizētājiem. Viņš atzīst, ka pašreizējā pašvaldību finansēšanas kārtība nerada motivāciju rīkoties un piesaistīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, jo vēlētāji to nepieprasa.

Līdzīgās domās ir arī LTRK vadītājs J. Endziņš. Viņš gan piebilst, ka ir arī lielās pilsētas, tādas kā Liepāja, Valmiera un Ventspils, kuras ir izņēmums un kur pašvaldības tomēr dara visu, lai attīstītu savu vietējo ekonomiku. Tiesa, kā Bilance jau rakstīja iepriekš — nereti šo mērķu realizācijai traucē darbaspēka trūkums, jo vienkārši speciālistiem un strādniekiem nav mājokļu, kur apmesties. Tāpēc arī ir uzsākta lētu īres dzīvokļu celtniecības programma. 

«Situācija Latgales lielajās pilsētās gan ir cita. Tur kopumā ekonomika tomēr ir vājāka,» atzīst J. Endziņš. Tomēr esot arī atsevišķi izņēmumi. Piemēram, Līvānos jau 20 gadus strādā optiskās šķiedras un mehānisko komponentu ražotājs Light Guide Optics International, kas savu produkciju tirgo daudzviet pasaulē. Uzņēmēju pārstāvis arī norāda uz Latgales ģeopolitisko situāciju — tā atrodas Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Viņš gan piebilst, ka tie nav tikai riski, bet arī jaunas iespējas, kaut vai militārajā ražošanā. «Militārais budžets tiek virzīts uz pierobežas pusi, tā kā iespēja arī šeit uzņēmējiem ir,» saka J. Endziņš. 

Diemžēl arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi pašvaldībās nav iztērēti tā, kā būtu vēlams, — lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Nauda pārsvarā ieguldīta infrastruktūras sakārtošanā. «Valsts kontrole neapšauba, ka infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču nevar noliegt, ka finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darbavietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu ir negatīva finanšu atdeve,» medijiem norādījis Oskars Erdmanis, Valsts kontroles padomes loceklis.

Kas traucē darīt?

Galvenais traucēklis daudz aktīvākajai vietvaru iesaistei ekonomikas attīstībā savā teritorijā ir līdzšinējā pašvaldību finansēšanas kārtība — par to ir pārliecināts gan J. Pūce, gan arī J. Endziņš. Veicot teritoriālo reformu, neizdevās veikt arī finansēšanas kārtības maiņu. «Pašvaldību ienākumu avoti ir četri — iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no teritorijā deklarētājiem iedzīvotājiem, tad nekustamā īpašuma nodoklis no īpašumiem, Eiropas Savienības fondu līdzekļi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Pašvaldībai praktiski nav nekāda labuma no tā, ka tās teritorijā parādās rūpnīca. Vēl vairāk — rūpnīca vai nu rada troksni, vai smaku, vai arī kādam aizsedz skaistu skatu, tāpēc pašvaldību politiķi ir drīzāk ieinteresēti, lai tās nebūtu. Neapmierināti iedzīvotāji nebalsos par šiem politiķiem,» atzīst J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka joprojām Latvijā ir iedzīvotāju protesti gan pret rūpnīcu būvniecību, gan pēdējā laikā bieži sastopamie protesti pret vēja parkiem, lai arī visi saprot, ka lēta enerģija mums ir vajadzīga un tā dod labumu.

Ik pa laikam sarunās un diskusijās «uzpeld», ka būtu nepieciešams mainīt gan finanšu izlīdzināšanas fonda darbību, gan arī nodokļu sistēmu, taču līdz šim šīs pārmaiņas joprojām nav izdevies veikt. Pērn pašvaldības saskārās ar būtisku naudas trūkumu. Bija pašvaldības, kur tika samazināts strādājošo skaits un arī darba dienu skaits, tāpat uz bankrota robežas attapās gan Rēzeknes pilsēta, gan arī Jelgavas novads. 2025. gads, lai arī solās finansiāli būt nedaudz labāks (valsts ir atvēlējusi pašvaldībām nedaudz vairāk līdzekļu no IIN), tomēr tas nerisina problēmu pēc būtības. Joprojām pašvaldības uzstāj, ka tām nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts maka, lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus.

«Domāju, ka IIN pārdale — pašvaldība saņem nodokli ne tikai no teritorijā deklarētājiem iedzīvotājiem, bet tās kasē ienāk nauda arī no tiem, kas strādā šīs pašvaldības teritorijā, varētu mudināt vietvarām daudz aktīvāk rīkoties, lai tiktu atvērti jauni uzņēmumi, lai būtu lielāka ekonomiskā darbība,» uzskata uzņēmēju pārstāvis. Ja šādas motivācijas pašvaldībām nebūšot, tad arī ekonomiskā attīstība reģionos īsti neuzplauks.

FM Bilancei norāda ka tā jau ir uzsākusi darbu pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādes. Ir veikts gan esošās sistēmas pilnveidošanas iespēju izvērtējums, gan izpētīta OECD valstu pieredze. Jaunais modelis ir jau prezentēts gan pašvaldībām, gan sadarbības partneriem, tostarp arī nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

FM ieskatā, jaunā modeļa piedāvātie risinājumi nodrošinātu reģionāli sabalansētus finanšu resursus, kas ļautu pašvaldībām garantēt stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu likumā noteikto funkciju izpildei. Modelī ir iestrādāti instrumenti, kas veicina pašvaldību interesi attīstīt uzņēmējdarbību un pilnveidot savu administratīvo teritoriju. Esot plānots, piemēram, ieviest IIN sadales sasaisti ar darba vietu izveidi, tādējādi palielinot ieņēmumus pašvaldībām, kurās ir aktīva uzņēmējdarbība.

Vien jāpiebilst, ka mēģinājumi reformēt šo modeli jau bija, diemžēl no 2025. gada nekas netiks mainīts, jo pašvaldības iebilda pret to, un tāpēc nolemts, ka diskusijas vēl jāturpina. Kad reāli tiks panākta vienošanās un kad sistēma reāli mainīsies, nav zināms.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada janvāra (517.) numurā.

Lasiet arī:

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!