Žurnāla BILANCE oktobra pirmajā numurā lasiet

Darba likums piedāvā darbiniekam iespēju pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc darba attiecību sešiem mēnešiem. Turklāt darba devējam šāds atvaļinājums jāpiešķir pilnā apjomā, proti, četras kalendāra nedēļas! Likuma priekštecis – Darba likumu kodekss arī paredzēja analoģisku normu, tomēr nepastāvēja prasība piešķirt pilnu atvaļinājumu. Parasti, ja kādam atvaļinājums bija piešķirts (par īsāku periodu nekā “personīgais gads”), tad tas bija par nostrādāto pirms tam laiku, nevis uz četrām nedēļām. Savukārt šāda rīcība no darba devēja puses neizskatās tālredzīga, jo darba devējam sagādā vien problēmas. Piemēram, darbinieks atvaļinājuma laikā pieņem lēmumu neatgriezties darba vietā. Darba devējam ir tiesības griezties tiesā un atprasīt avansā izmaksātās atvaļinājuma naudas summas daļu par nenostrādāto periodu! Bet, ja ņemt vērā, ka šāda rīcība saistīta ar izdevumiem (nodevas, jurista pakalpojumi), prasa laiku un nervus, diez vai kāds darba devējs uzdrošināsies iesaistīties šādā jezgā. Iespējams, kādam darba devējam paveiksies un tā darbinieks laicīgi brīdinās par vēlmi šķirties. Tātad no pēdējās sapelnītās summas būs...