Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likumprojekts paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Pašreizējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Plānots precizēt privāta testamenta institūtu, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem. Priviliģētais testaments nozīmē - mantojuma atstājējs ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu ir izteicis mutiski. Likumprojekts atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram, paredzot, kāda informācija jānorāda minētajā iesniegumā un kādi dokumenti jāpievieno. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums ir...
