Vai var apstrīdēt algas izmaksas faktu, ja parakstīts dokuments par skaidras naudas saņemšanu?

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā.

 Latgales apgabaltiesas 13.03.2024. spriedums lietā Nr. C12132623 

Faktiskie apstākļi

Prasītājs bija nodarbināts SIA no 01.09.2020. līdz 05.01.2022. Eiropas Sociālā fonda projekta «Subsidētas darbavietas bezdarbniekiem» ietvaros. Darba līgumā noteikts, ka darba samaksa pēc likumā noteiktajiem ieturējumiem jāizmaksā ar pārskaitījumu uz darbinieka norādīto bankas kontu.

Prasītājs tiesā iesniedza prasību par 1876,12 EUR darba samaksas par laikposmu no 01.04.2022. līdz 31.08.2021., atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī 10 000 EUR morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Darbinieks apgalvoja, ka darba samaksa minētajā periodā viņam netika pārskaitīta uz bankas kontu, kā to paredzēja darba līgums. Tā vietā SIA valdes loceklis ar psiholoģisku spiedienu un draudiem piespiedis viņu parakstīt izdevumu orderus par darba samaksas saņemšanu skaidrā naudā, faktiski to neizmaksājot.

Darba devēja prasību neatzina, norādot, ka darba samaksa ir veikta skaidrā naudā un to apliecina kases izdevumu orderi, kas parakstīti arī no prasītāja puses. Tika pievienots arī Valsts darba inspekcijas lēmums, kurā norādīts, ka pārbaudes gaitā nav konstatēts darba samaksas nemaksāšanas fakts.

Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, atzīstot kases orderus par pietiekamiem pierādījumiem darba samaksas izmaksai. Tiesa uzskatīja, ka prasītājs nav pierādījis ne darba samaksas nemaksāšanu, ne to, ka parakstīja orderus viltus, maldības vai draudu ietekmē.

Latgales apgabaltiesa prasību noraida

Arī apelācijas tiesa darbinieka prasību noraidīja. Tiesa vērsa uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 178. panta otrās daļas noteikumiem, pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē. Ņemot vērā, ka darbinieks kases orderus pats bija parakstījis un līdz ar to nevar iebilst pret to patiesīgumu, savukārt, prasību par to apstrīdēšanu nebija cēlis, apelācijas tiesa atzina, ka pret darbinieku vērsta vardarbība un draudi nav konstatēti.

Tāpat tiesa ņēma vērā, ka darbinieks tikai 06.04.2023. iesniedza tiesā prasību, neskatoties uz to, ka viņam nebija iemesla baidīties, jo SIA valdes loceklis nomira jau 24.10.2021. un 05.01.2022. darba attiecības ar atbildētāju bija izbeigtas.

Tāpat tiesas ieskatā apstāklim, ka uz kases orderiem nav grāmatveža un kasiera paraksta, nav nozīmes, jo orderus parakstījis uzņēmuma vadītājs.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūlija (523.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem