Ārpakalpojuma grāmatvežu darbība Latvijā variē starp augstākiem standartiem un ēnu sektora izaicinājumiem

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sektors pēdējos gados piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, ko iezīmējusi 2021. gadā ieviestā un no 2023. gada vidus obligātā licencēšanas sistēma. Šis mehānisms nav bijis tikai formāls administratīvs solis, bet gan mērķtiecīga stratēģija nozares caurskatāmības uzlabošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku mazināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka licencēšanas ieviešana ir kalpojusi kā efektīvs tirgus filtrs – ja 2020. gadā saimniecisko darbību bija reģistrējuši vairāk nekā seši tūkstoši ārpakalpojuma grāmatvežu, tad līdz 2025. gadam to skaits ir sarucis līdz 4450, tādējādi beidzot ļaujot precīzi identificēt reālos tirgus dalībniekus un mazināt nereģistrētas darbības izplatību.

Galvenais stūrakmens nozares sakārtošanā ir stingrāku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas prasību ieviešana jeb tā dēvētais "fit and proper" princips. Šobrīd licenci var saņemt tikai tādas personas, kurām ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība grāmatvedības vai saistītās jomās un vismaz trīs gadu praktiskā pieredze, ko apliecina darba vai uzņēmuma...