Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafiku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam?

Atbilde

Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda informācija:

Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā, vienojoties abām pusēm.

Uzskatu, ka šādi nodarbinātam darbiniekam atvaļinājuma taisnīgai apmaksai ir jāizmanto DL 75. panta 4. daļā minētais algoritms. 

Grāmatvedim jānosaka:

• stundas vidējā izpeļņa (75. panta 5. daļa);
• vidējais nostrādāto stundu skaits darba dienā pēc kalendāra (faktiski nostrādāto stundu skaits tiek attiecināts (izdalīts) ar piecām darba dienām no pirmdienas līdz piektdienai katrā nedēļā, izņemot attaisnoto prombūtni) (4. daļa, 2. teikums);
• dienas vidējā izpeļņa (reizinot iegūtos datus), ņemot vērā, ka tā nav reāla vidējā izpeļņa, bet gan nosacīta (it kā darbinieks visos sešos kalendāra mēnešos būtu strādājis no pirmdienas līdz piektdienai).

Šāda pieeja ļauj arī atvaļinājuma laikā apmaksāt darbiniekam darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai (proporcionāli, izmantojot nosacīto vidējo izpeļņu nedēļas darba dienai).

Piemērs

Pieņemsim, darbinieka stundas likme ir 5 eiro (arī vidējā izpeļņa ir tāda pati). Garantētais apmaksātais darba laiks mēnesī — 60 stundas (pieņemsim, nedēļā — 15 stundas). Nostrādātās stundas, apmaksa un darba dienas pēc kalendāra pēdējos sešos mēnešos uzrādītas tabulā.

Piešķirot atvaļinājumu septembrī četras kalendāra nedēļas (20 apmaksājamās dienas), atvaļinājuma nauda būtu jārēķina šādi:

• dienas vidējā izpeļņa: 5 eiro x 4 st. = 20 eiro;
• atvaļinājuma nauda: 400 eiro (20 dienas x 20 eiro).

1 «Vidēji mēnesī» nav viens un tas pats, kas «mēneša vidējā izpeļņa»! Šāda situācija izveidojās, jo darbiniekam bija jāstrādā «pēc pasūtījuma», nevis tāpēc, ka viņam būtu attaisnota prombūtne. Ja tomēr aprēķina periodā būtu slimots, būtu apmaksāts atvaļinājums vai cita attaisnota prombūtne, tās dienas/stundas un to apmaksa nebūtu jāņem vērā.

Ņemot vērā, ka darbinieks vidēji¹ pelnīja 420 eiro mēnesī (2520 / 6), uzskatu, ka summa ir adekvāta (ticama), jo četras atvaļinājuma nedēļas ir īsāks periods nekā mēnesis.

Ieteikums atvaļinājuma laikā apmaksāt garantēto apmaksājamo darba laiku, manuprāt, nav taisnīgs pret darbinieku. Darba devējs (piesardzības dēļ) parasti šo laiku nosaka minimālā apmērā, jo tas ir obligāti jāapmaksā arī gadījumā, kad darba devējam nav iespējas darbinieku noslogot ar darbu. 

Turklāt garantētais apmaksātais laiks darba līgumā ir noteikts «mēneša ietvarā», bet atvaļinājums var būt izmantots gan kalendāra nedēļās, gan kalendāra dienās (vai pagarināts svētku dienu dēļ).

Ja atvaļinājuma laikā būtu veikta garantētā laika apmaksa, tad summa par septembri būtu tikai 300 eiro (5 eiro x 60 stundas).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada marta (495.) numurā.