Augstākā tiesa atzīst, ka mātes sabiedrība ir atbildīga par meitas sabiedrību pārkāpumiem

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību.

Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi.

Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību.

Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami skaidri vērsts uz tirgus dalībnieku. Augstākā tiesa nesaskata, ka Latvijas tiesībās iztrūktu tiesiskais pamats atbildības piemērošanai mātes sabiedrībai, ciktāl šī mātes sabiedrība pierēķināma tirgus dalībniekam, kas izdarījis pārkāpumu. Apgabaltiesas apsvērumi par tiesiskā regulējuma trūkumu atbildības piemērošanai mātes sabiedrībai par meitas sabiedrības izdarītu pārkāpumu neatbilst Konkurences likuma regulējumam.

Apgabaltiesa arī nepamatoti izdarījusi secinājumu, ka likumdevējs apzināti izslēdzis iespēju piemērot solidāru atbildību, no tā, ka tika iecerētas, bet netika izdarītas izmaiņas Konkurences likuma 21.pantā. Kā pamatoti norāda Konkurences padome, apgabaltiesas minētie Konkurences likuma grozījumi attiecās uz pārkāpēju civiltiesiskās atbildības regulējumā, kurā patiešām parādās civiltiesiskais aspekts - personas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību no jebkuras aizliegtā vienošanā iesaistītās personas. No pašas likumprojektā piedāvātās 21.panta redakcijas ir skaidri redzams, ka runa ir par vairāku tirgus dalībnieku solidāru atbildību, nevis par atbildību, kuru par pārkāpumu piemēro vienam tirgus dalībniekam, kas sastāv no vairāk kā vienas juridiski nošķirtas personas.