Augstākās tiesas pētījumā analizēta tiesu prakse kukuļošanas krimināllietās

Formulējot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sadarbībā ar Augstāko tiesu veiktajā tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta", informē Tieslietu ministrija.

Tiesu prakses apkopojuma atziņas īpaši aktuālas pēc augstu amatpersonu apsūdzības kukuļņemšanā.

Kā norādīts pētījumā, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās - norādīts apkopojuma rekomendācijās.

Tiesu prakses analīzei Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.-2014.gadā. Analizēti arī apelācijas un kasācijas instances...