Nelaimes gadījums darbā un slimības nauda, ko maksā darba devējs

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā un darbiniekam ir jāizmaksā slimības nauda, tad šie 80% ir jāmaksā darba devējam par kalendārajām dienām vai tomēr darbiniekam paredzētajām darba dienām? Viedokļi ir dažādi, bet kā būtu pēc likuma pareizi?

Novēlētu, lai šādas situācijas neveidotos, kad darbā notiek nelaimes gadījums, tomēr dzīve ir neparedzama un tā var notikt. No normatīvo aktu viedokļa izskaidrošu, kā aprēķina slimības naudu šādā gadījumā, kā arī, kur ir radusies viedokļu dažādība, lai gan normatīvie akti precīzi ir noteikuši darbības šajā ziņā. Rakstā apskatīsim slimības lapas A aprēķināšanas nianses.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka slimības lapas A aprēķināšanu nosaka vairāki normatīvie akti atbilstoši notikuma būtībai:

• vispārējā kārtībā, piemēram, ja darbinieks ir nopietni saaukstējies un ārsts ir izsniedzis slimības lapu A, likums «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» uzliek darba devējam pienākumu izmaksāt slimības naudu no saviem līdzekļiem;
• ja ir noticis nelaimes gadījums, tad to nosaka likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām».

Domāju, ka šis arī ir galvenais iemesls viedokļu dažādībai.

Nelaimes gadījums darbā ir apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.

Apdrošinātā persona ir persona, kura saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. 

Saskaņā ar Darba likumu darba devējs nodrošina nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un veic to uzskaiti. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr. 950 «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība».

Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs triju darbdienu laikā no ārstniecības iestādes pieprasa izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi. Ja cietušā veselības traucējumi ir smagi vai cietušais gājis bojā, darba devējs nekavējoties paziņo par nelaimes gadījumu Valsts darba inspekcijai. Ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi, nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs.

Ja pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, slimības naudas izmaksas pamats apdrošinātajai personai ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa. To paredz Ministru kabineta 03.04.2001. noteikumi Nr. 152 «Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība».

Grāmatvedībā, saņemot ziņu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas par izmaiņām darbinieku darbnespējas lapu datos, jāpievērš uzmanība, kāds norādīts darbnespējas lapas izsniegšanas cēlonis.

Slimības lapa A vispārējā gadījumā

Ja darbiniekam ir izsniegta slimības lapa A vispārējā gadījumā, piemēram, nopietna saaukstēšanā u.tml., tad slimības naudas aprēķināšu veic, ievērojot likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. p. noteikto. 

Proti, darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu:

• ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un 
• ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām. 

No iepriekš minētā izriet, ka par pirmo pārejošas darba nespējas dienu darba devējam nav obligāts pienākums maksāt slimības naudu. 

Manā praksē ir bijuši darba devēji, kuri apmaksā visas slimošanas dienas un pat 100% apmērā, bet tā ir darba devēja brīva griba un sava veida novērtējums jeb bonuss darbiniekam. Visbiežāk praksē darba devēji ievēro noteiktās minimālās prasības, kaut vai tāpēc, ka darba devējam ir jārada šie naudas resursi, ko izmaksāt darbiniekam par laiku, kad tas neveic nolīgto darbu un veseļojas. 

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. 

Tātad vispārējā kārtībā slimības nauda tiek maksāta par to periodu, kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā, to skaidri nosaka šis likums. Doma ir tāda, ka apdrošinātā persona — darbinieks — nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Mēs dzīvojam laikā, kad valsts ar darba devēju ir vienojusies, ka darba devējs no saviem līdzekļiem materiāli atbalstīs darbinieku veseļošanās sākuma periodā, tādējādi mazinot darbiniekam stresu par to, kā pēc slimošanas nomaksāt rēķinus (piemēram) un abas puses (valsts un darba devējs) ir vienojušies arī par to, ka slimības nauda nebūs 100% apmērā no nolīgtās darba samaksas.

Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. 

Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai, tas nozīmē, ka to izmaksā kopā ar darba samaksu.

Slimības lapa A, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā

Ja darbiniekam ir izsniegta slimības lapa A sakarā ar to, ka darbā ir noticis nelaimes gadījums, tad slimības naudas aprēķināšu veic, ievērojot likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» prasības.

 Saskaņā ar šo likumu, darba devējam ir pienākums:

1. nekavējoties organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties apdrošināšanas ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, kā arī nodrošināt tās nogādāšanu ārstniecības iestādē;
2. nodrošināt apdrošinātās personas veselības stāvokļa izmeklēšanu ārstniecības iestādē, ja ārstam rodas aizdomas par saslimšanu ar arodslimību;
3. nodrošināt, lai darbā notikušais nelaimes gadījums vai saslimšana ar arodslimību tiktu izmeklēta likumā noteiktajā kārtībā, un, pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus darbā vai saslimšanu ar arodslimībām;
4. izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 % apmērā no mēneša vidējās izpeļņas;
5. izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.

Slimības pabalstu un slimības naudu apdrošinātajai personai piešķir 80% apmērā, ņemot par pamatu attiecīgi dienas vidējo izpeļņu vai dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, un izmaksā apdrošinātajām personām šādā kārtībā:

1. ja noticis nelaimes gadījums darbā: par pirmajām 10 darba nespējas dienām — darba devējs no saviem līdzekļiem, bet par turpmāko pārejošas darba nespējas periodu, — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
2. ja apdrošinātā persona saslimusi ar arodslimību: sākot ar to darba nespējas dienu, kad speciāla ārstu komisija konstatējusi arodslimību, — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Slimības naudu maksā darba devējs, slimības pabalstu maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Līdz ar to, situācijā, kad darbnespējas pamats ir nelaimes gadījums darbā, darba devējam slimības nauda par darbnespējas lapu ir aprēķināma likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» noteiktajā kārtībā — izmaksājot dienas vidējo izpeļņu par darbnespējas periodā ietilpstošajām kalendārajām dienām, nevis tikai par darbinieka darba dienām jeb dienām, kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā, kā tas paredzēts likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. p. noteiktajā gadījumā un kārtībā, kad darbnespējas iemesls nav saistīts ar nelaimes gadījumu darbā.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» noteiktajai slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanas kārtībai. Šis nosacījums aizved mūs uz Darba likuma 75. p.

Darba devēja pienākums veikt slimības naudas aprēķinu un izmaksu rodas no darbnespējas lapas A noslēgšanas brīža. Aprēķināto slimības naudu izmaksāt kopā ar darba samaksu. Piemēram, ja slimības lapa A ir atvērta 30.05.2024. un tā ir noslēgta 07.06.2024., tad darbinieks slimības naudu saņems kopā ar darba samaksu par jūniju.

Tālāk ir sagatavots īss kopsavilkums, kas var noderēt ikdienas darbā:

Ja apdrošinātā persona (darbinieks) ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, bet darba devējs likumā noteiktajā kārtībā nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, visas izmaksas, kas saistītas ar apdrošināšanas atlīdzību, kura šai personai pienākas, sedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un regresa kārtībā piedzen šo izmaksu summas no darba devēja.

Jums arī varētu interesēt:

• Bērnu kopšanas atvaļinājums
• No 1. jūlija mainīsies paternitātes pabalsta piešķiršanas kārtība, ja ir vairāki darba devēji