Autori

Darbinieces nāves gadījumā darba devējs izmaksā viņas radiniekam bēru pabalstu — darbinieces mēneša algas apmērā (piemēram, 1000 eiro). Ar kādiem nodokļiem ir saistīts šis darījums? Atbilde Bēru pabalsts ir fiziskās personas ar nodokli neapliekams ienākums, un tas ir minēts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta 1. daļas 14. punktā: Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Savukārt saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. pantu obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. No tā izriet, ka IIN nepiemērošana bēru pabalstam nosaka arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nepiemērošanu tam. Turklāt jāņem vērā, ka bēru pabalsts (radiniekam) nemaz nav algotā darbā gūtais ienākums. Tomēr no nodokļiem ir atbrīvota tikai ierobežota summa, bet no pārsnieguma...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) grozījumu lielākā daļa stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr likumdevējam bija paredzēts iekļaut grozījumos vēl vienas problēmas atrisināšanu, kura gaidījusi «savu stundu» teju 24 gadus. Tā kā jaunās normas ieviešanai Saeimā nebija vienprātības, 34 deputāti pieprasīja Valsts prezidentam referenduma rīkošanu, lai tauta izlemj normas lietderīgumu. Grozījumu stāšanās spēkā tika piebremzēta un sākās kampaņa tautas parakstu vākšanai. Vāca, vāca — nesavāca (parakstīja aptuveni 36 tūkst. cilvēku, kas ir 2,28% no visiem balstiesīgajiem), tomēr tas prieks izmaksāja mums vienu miljonu eiro. Rezultātā noskaidrojās, ka referenduma nebūs, un Valsts prezidents izsludināja, ka IIN likuma normas (6.2 pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību) stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Kas ir partnerība? Tieslietu ministrija skaidro, ka partnerība ir jauns attiecību veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tiem noteikta veida sociālo un...

Saskaņā ar grozījumiem, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra, no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 6. panta pirmās daļas ir izslēgts nosacījums (trešais teikums), kurš neļāva mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu (ANG) «ienākuma gūšanas vietā», tādējādi liedzot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus, kā arī atgūt IIN, uzrādot attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā. Grozījumu rezultāts: ja MUN maksātājs kļūst par darba ņēmēju un no 1. janvāra uzsāka maksāt darbaspēka nodokļus (IIN, VSAOI), viņam ir atļauts iesniegt darba devējam ANG un, atkarībā no iepriekš saņemtajiem ieņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinās piemērojamo neapliekamo minimumu. Atliek vien brīdināt šādu personu par «klikšķi» VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), uzrādot galveno ienākuma gūšanas vietu (un otro «klikšķi» par apgādībā esošo personu). Arī tad, ja ieņēmumu apjoms nedos iespēju piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojums par apgādājamo paliek spēkā. Kādi ieņēmumi ietekmē neapliekamo minimumu Nu jau septīto gadu neapliekamo minimumu...

Vēlos noskaidrot jūsu viedokli veselības apdrošināšanas limita jautājumā, darbiniekam pārtraucot darba attiecības. Situācija — darbinieks pieņemts darbā 02.01.2023., veselības apdrošināšanas polise šim darbiniekam iegādāta 01.08.2023. uz gadu par summu 500 eiro. Darbinieks tiek atbrīvots 31.10.2023. Polise tiek atstāta darbiniekam. 10% no bruto darba samaksas pārsniedz polises summu. Vai, aprēķinot apliekamo ienākumu (saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem likumā «Par IIN»), pielieto proporciju pret darbinieka nostrādāto laiku (janvāris–oktobris) vai piešķirtās polises laiku (augusts–oktobris), vai arī var izmantot visu noteikto limitu gadam? Atbilde Lai atbildētu uz jautājumu, aplūkosim tikai tās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» normas, kas attiecas uz jautājumā minēto situāciju. IIN likuma 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta (..) piektajai daļai. Savukārt 8. panta piektajā...

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...

Darbiniekam mājās ir aprūpējams bērns līdz astoņu gadu vecumam, un darba devējam ir iesniegts pieprasījums par 100% attālinātā darba veikšanu. Vai šajā gadījumā pēc likuma darba devējam ir pienākums akceptēt pieprasījumu par 100% attālināto darbu, vai tomēr, izvērtējot uzņēmuma iespējas, piedāvāt strādāt daļēji attālināti, kas būtu 50% mēnesī attālinātais darbs? Vai darba devējam ir tiesības samazināt darbinieka pieprasījumu par attālināto darbu? Atbilde Iespēju darba laiku pielāgot darbinieka individuālam lūgumam nosaka Darba likuma 148. pants, kas tika papildināts ar 4.–7. daļu, un šie grozījumi ir spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumu būtība saistīta ar reālo situāciju, ko izraisīja pandēmija, — darba devēji sāka darbiniekus nodarbināt attālināti. Beidzoties pandēmijai, daži darbinieki vēlējās būt kolektīvā, savukārt citi turpināja strādāt attālināti. Par šāda režīma aktualitāti liecina plānotie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz no 2024. gada 1. janvāra palielināt līdz 40 eiro ar nodokļiem neapliekamo kompensāciju par iespējamiem izdevumiem darbiniekam, kas strādā attālināti....

Nav aiz kalniem jaunais gads. Ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā? Kas paliks pa vecam un kas jauns būs jāņem vērā grāmatvežiem, kas veic norēķinus ar fiziskajām personām? Vairāku iemeslu dēļ arī 2024. gads būs unikāls. Pirmkārt, ar to, ka tas ir «garais» gads, otrkārt, ar to, ka mūs piemeklēs kārtējā nodokļu (precīzāk — nodokļu likumu) reforma. Un, treškārt, par visiem grozījumiem grāmatveži uzzinās pēdējā brīdī — labi, ja līdz Ziemassvētkiem. Ja ņem vērā, ka dažas normas būs jāpiemēro, atskaitoties par 2023. gadu (piemēram, fizisko personu ieņēmumu deklarēšana — notiks savādāk), rodas jautājums, kurā laikā ir iespējams apgūt jauno materiālu?! Turklāt ne tikai grāmatvežiem, bet arī «parastajai» tautai… Kas pa vecam, kas pa jaunam? Atgādināšu, ka no 2018. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju sadalījumu (MK noteikumi Nr. 786) tiek izstrādāti trīs gadu periodam (divas reizes jau bija: 2018.–2020. un 2021.–2023. gadam), nevis katram kārtējam...

Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. Šajā rakstā runa būs par diviem pārskatiem, kurus darba devējiem jāiesniedz VID un kuri saistīti ar darbinieku gūtajiem ieņēmumiem. Viens no tiem ir darba devēja regulārais pārskats «Darba devēja ziņojums» (turpmāk — ziņojums) par konkrētu mēnesi, kur tiek uzrādīti katras fiziskās personas ieņēmumi un no tiem maksājamie nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, pārskatā ir uzrādīta arī cita informācija, bet tai nav sakara ar raksta tēmu. Ziņojums gada laikā par katru mēnesi tiek iesniegts VID, bet, gadam beidzoties, līdz 1. februārim VID jāiesniedz apkopots pārskats, kas ir...

Vai, lūdzu, varētu sniegt skaidrojumu par darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies un ir iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā? Saistībā ar Valsts aizsardzības likuma un Darba likuma punktiem ir neskaidrības, kāds prombūtnes veids (kods) jāiesniedz VID EDS? Vai būs korekti, ja darba devējs piešķir uz dienesta laiku atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, jo dienesta laiks neuzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet Darba likumā norādīts, ka atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas uzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par četrām kalendārajām nedēļām? Ja iestājusies pārejoša darbnespēja, vai darba devējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas A lapu, ja darbinieks darba vietā neveic amata pienākumus? Atbilde Ja nav skaidrības konkrētajā likumā vai ir atrodamas pretrunas starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (šeit pret Darba likuma (DL) normu — 152. pantu), tad parasti jāvadās no tās normas, kura ir «svaigāka». Tādēļ uzskatu, ka Valsts aizsardzības dienesta likums (VADL) ir gan pēdējais, kas pieņemts (2023. gadā), gan speciāls attiecībā uz esošo situāciju. Līdz ar to...

Likumā «Par valsts pensijām» ik gadu oktobrī paredzēts pārrēķināt/precizēt līdz 30. septembrim (ieskaitot) piešķirtās pensijas (vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma) un atlīdzības. Izņēmums bija tikai 2022. gadā, kad procedūra tika veikta divus mēnešus iepriekš (faktiski jau augustā). Citiem vārdiem, pensijas un atlīdzības tiek indeksētas atkarībā no valstī esošās ekonomiskās situācijas (salīdzinot ar iepriekšējo periodu). Kas ir jāzina pensijas saņēmējiem? Vai ir iespējams pašam aprēķināt sagaidāmo summu, no kādiem apstākļiem (no kādiem rādītājiem) ir atkarīgs pensijas pieaugums un vai par to būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Vai pensiju saņēmējiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā un jāraksta iesniegums? NB! Pensiju un atlīdzību saņēmējiem nekur nav jāiet un nekas nav jāpieprasa, jo indeksācijas aprēķini veicami automātiski, un to nodrošina VSAA, kuras rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Pensijas (atlīdzības) un piemaksas pie pensijas (ja tādas pienākas) kopējā indeksētā summā tiks izmaksāta tām noteiktajā laikā un veidā (visa nepieciešamā informācija ir VSAA rīcībā)....

Kādam ir jāizskatās darba laika uzskaites sarakstam, kā tajā pareizi jāsummē stundas pa darba laiku, vakariem, brīvdienās un virsstundas? Kādas ir to summu savstarpējās sakarības/saskaitīšanas formulas? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma (DL) 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Turklāt pastāv pienākums uzskaites īpatnības darbiniekam paskaidrot, jo minētā uzskaite var būtiski iespaidot aprēķināto darba samaksu. Apmaksas noteikumus konkrētam darba veidam (amatam, specialitātei) var minēt, slēdzot darba līgumu, vai vismaz minēt tajā atsauces uz DL pantiem, kuros aprakstītas aprēķinos piemērojamās piemaksas. Cits variants — ņemot vērā firmas nozares specifiku, aprakstīt darba samaksas kārtību uzņēmuma iekšējos dokumentos un nodrošināt visiem darbiniekiem pieeju tiem. Katram darbiniekam darba līgumā parasti noteikts darba laiks (darba dienas un nodarbinātības stundas, ko parasti norāda grafikā). Ja darba laiks katrā nedēļā ir pastāvīgs, tad grafika...

Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. punktā noteikts: Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ja minētie svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena visbiežāk ir tieši pirmdiena. Šogad tādu dienu ir divas — 10. jūlijs un 20. novembris. Kā vērtēt brīvdienu pirmdienā? Ja darbiniekam noteiktais darba laiks ik nedēļu sākas pirmdienā, tad šī diena ir darbinieka darba diena. Un, ja likums šai dienai piešķir brīvdienas statusu, tad šāda situācija vērtējama kā attaisnotā prombūtne (nestrādāšanas iniciators ir nevis darbinieks, bet likuma panti): jo darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ja ir īpaši gadījumi. Gadījumi ir minēti Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļā, bet, protams, visus tos nav iespējams uzskaitīt (saraksts nav galīgs). Savukārt, lai darbiniekam nerastos zaudējumi, par šo oficiālo prombūtni ir jāaprēķina atlīdzība — darba samaksa vai...

Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas). 1 Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (DL 68. pants). 2 Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (DL...

Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Kas bija «normālais darba laiks»? Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. Pēc tāda principa gadiem ilgi (un arī patlaban) ik gadu tiek veidots darba laika kalendārs četriem pamata darba laikiem (40 vai 35 stundas nedēļā, kad jāstrādā 5 vai 6 darba dienas nedēļā). Šāds...