Autori

Darbinieks strādāja normālo darba laiku (40 st. nedēļā), bet pēc darba līguma grozījumiem būs jāstrādā nepilnu darba laiku (16 st. mēnesī). Darba samaksa arī izmainījās, tomēr kopumā stundas tarifa likme palika nemainīga. Mēnesī, kad stājās spēkā izmaiņas, darbinieks ir paņēmis atvaļinājumu — sešas darba dienas. Kā būtu pareizi aprēķināt atvaļinājuma atlīdzinājumu? Vidējo dienas izpeļņu pēdējos sešos mēnešos reizinot ar sešām dienām, vai atvaļinājuma laiku jāapmaksā par sešām stundām, jo tas ir reālais laiks, kas viņam būtu jānostrādā par tām dienām, kad ir atvaļinājums. Kurš no variantiem ir pareizs un taisnīgs? Atbilde Sākšu skaidrojumu no pretējās situācijas. Darbiniekam bija noteikta «maza alga», vai viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos parasti arī vidējā dienas/stundas izpeļņa ir «maza». Būdams darba attiecībās, darbiniekam uzkrājās laiks, kas «pelna» tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums (pie jebkuras slodzes un algas) nav mazāks par četrām kalendāra nedēļām. Kādā brīdī viņam piedāvāts darbs ar pilnu slodzi un...

Komandējuma izdevumu normas un ierobežojumi Atskaitē par komandējuma izdevumiem visbiežāk tiek minēta dienas nauda, naktsmītnes izdevumi un izdevumi par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ. Plašāk par šo izdevumu daudzveidību var izlasīt Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 8. punktā (ar vairākiem apakš– un apakš–apakšējiem punktiem). Šeit apskatīsim tikai būtiskākos nosacījumus minētajiem izdevumu elementiem. Dienas nauda, naktsmītne, ceļa izdevumi Latvijā Ja komandējums bija Latvijā, tad dienas nauda (par katru dienu) ir noteikta 8 eiro apmērā (pārsnieguma summai jāpiemēro darbaspēka nodokļi — IIN un VSAOI). Atsevišķos gadījumos dienas nauda var būt izmaksāta 30%, 50% apmērā vai vispār neizmaksāta (sk. 13., 21.2. p.). Savukārt naktsmītnes izdevumi — saskaņā ar iesniegtajiem (faktiskajiem) samaksātajiem rēķiniem (privātajā biznesā). Tomēr budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem maksimālā norma par viesnīcu Rīgā — 120 eiro par diennakti, citās apdzīvotās vietās — 60 eiro par diennakti (21.3. p.). Ir paredzēti gadījumi,...

Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini. Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants). Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants). Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai. Summētā darba laika...

Darbinieks nodarbināts divās firmās (vienā un tajā pašā specialitātē) un viena no firmām nosūta viņu komandējumā uz konferenci, apmaksājot visus izdevumus. Vai drīks vienlaikus nosūtīt šo darbinieku komandējumā uz to pašu konferenci un apmaksāt tikai dienas naudu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 2. punktā minēto komandējuma definīciju, komandējumā drīkst nosūtīt «arī citu personu», pamatojot personas piedalīšanas nepieciešamību minētajā pasākumā. Ja darbinieks vienlaikus piedalās konferencē un pilda uzdevumus no abām firmām, jāseko tam, lai izdevumu atlīdzība neatkārtotos. Dienas nauda ir izdevums un tā tiek atlīdzināta par komandējuma dienu. Nav loģiska pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā darbinieka izdevumi būtu jādubulto. Kad darbiniekam jāizmaksā dienas nauda? Pirms dodās komandējumā vai pēc tā, kad iesniedz atskaiti par paveikto darbu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu 11. punktu izdevumu atlīdzināšanai (izņemot izdevumus, kurus sedz institūcija, kas darbinieku uzaicinājusi komandējumā) pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma izsniedz avansu eiro vai konvertējamā valūtā....

Gan ar komandējumu, gan ar darba braucienu saistīto izdevumu atlīdzināšanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi», kas stājās spēkā 2010. gada 27. oktobrī un pēdējos 12 gados grozīti (precizēti) tikai septiņas reizes (turpāk — MK noteikumi). Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem, ne visai veiksmīgi ir mēģināts atsevišķi sniegt informāciju par izdevumu segšanu, kas saistīti ar komandējumiem, un atsevišķi — ar darba braucieniem. Tomēr tiklīdz nebūs šo divu tēmu viennozīmīgas un skaidras sadalīšanas, pastāvēs risks, ka lietotājs jauks piemērojamās normas ar visām no tā izrietošajām (nepatīkamajām) sekām. 1 Atsaucoties uz MK noteikumu tekstu, tiks minēts šo noteikumu numurs, jo tas atvieglos darbu ar noteikumiem, kad tos kārtējo reizi precizēs, vai arī vēlākajos periodos. Lai nepieļautu kļūdas un varētu prasmīgi uztvert dažādu speciālistu minēto noteikumu interpretācijas, vispirms jāpievērš uzmanība MK noteikumu terminoloģijai1. Turklāt to veiksim atsevišķi komandējumiem un atsevišķi — darba braucieniem. Pēc...

Darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā 6 mēnešus. Nav ilglaicīgu prombūtņu. Pēdējā darba diena ir 31. datums, darbinieks šajā dienā nostrādā 8 stundas, līdz ar to darbinieks ir nostrādājis pilnu pēdējo mēnesi. Aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju 31. datumā, kādu vidējās izpeļņas periodu iekļaut aprēķinā? Vai var ietvert šo pēdējo mēnesi (jo ir nostrādāts pilns kalendārais mēnesis) un 5 iepriekšējos? Darba likuma 75. pantā ir teikts: par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, nevis sešiem iepriekšējiem kalendāra mēnešiem no dienas, kad jārēķina vidējā izpeļņa. Atbilde Vispirms jākonstatē fakts, ka Darba likumā praktiski nekad nav rakstīts tā kā mums gribētos redzēt! Tas nav tik slikti, jo dažas normas var atļauties interpretēt dažādi. Proti, tas dod grāmatvedim iespēju izstrādāt uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstošu darba samaksas grāmatvedības politiku. Man arī vairāk gribētos redzēt 75. pantā jautājumā minēto formulējumu, bet šis jautājums netiek risināts vairāk nekā 10 gadus. Diemžēl. Un tomēr, ja esošajā 75. panta redakcijā ir noteikts, ka «vidējā izpeļņa...

Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Atbilde Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē. Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim). Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk...

Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafiku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam? Atbilde Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda informācija: (..) Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. (Darba likuma 40. panta 2. daļas 7. punkts) Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā,...

Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? Atbilde Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% apmērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensija, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja invaliditātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsummu, jo personai ar invaliditāti...

Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību. Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants). A un B lapas apmaksas atšķirības B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja...

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 07.11. līdz 13.11. (7 kalendāra dienas). Atvaļinājuma otrajā dienā ir izsniegta A lapa — no 08.11. līdz 16.11. Pēc slimības lapas atvaļinājums pagarināts par 6 kalendāra dienām, sākot no 17.11. Darba devēja rīkojumā norādīts, ka darbā jāierodas 23.11., jo svētku diena (18.11.) atvaļinājuma pagarinājuma periodā jāuzskata par «vienkāršu» kalendāra dienu (?), nevis par tādu, kuras dēļ atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt darbinieks uzskata, ka pirmā darba diena pēc atvaļinājuma ir 24.11. Kā būtu pareizi? Atbilde 2022. gada novembris Pirmdiena 7 14 S 21 + 28 Otrdiena 1 8 S 15 S 22 + 29 Trešdiena 2 9 S 16 S 23 + 30 Ceturtdiena 3 10 S 17 + 24 Piektdiena 4 11 S 18 25 Sestdiena 5 12 S 19 + 26 Svētdiena 6 13 S 20 + 27 Darba likuma (DL) 149. pants definē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā periodu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām,...