Vidējās izpeļņas aprēķins normālam un summētam darba laikam

Maija Grebenko, Mg.sci.oec. praktiskās grāmatvedības speciāliste

05/06/2023

Žurnāls BILANCE BILANCES RAKSTI

Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini.

Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants).

Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants).

Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai.