0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIBILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus?

BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus?
Ilustrācija: Arvis Villa
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Iepriekšējā Bilances numura redaktora slejā tika minēts, ka 1. jūnijā Darba likums svin savu 19. gadadienu un šajā periodā tas piedzīvojis 26 grozījumus. Arī šoreiz stāsts būs par Darba likumu.

Grāmatveži, veicot aprēķinus (nosakot atvaļinājuma vai kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.c.), vadās no DL 75. panta. Visos gadījumos šiem mērķiem ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, par pamatu ņemot pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksu. Citreiz darba samaksa meklējama, ievērojami nobīdoties atpakaļ uz iepriekšējiem periodiem. Šie aprēķini grāmatvežiem ir daudzmaz skaidri.

Tomēr reālajā dzīvē gadās situācijas, kad bez iepriekšējo periodu darba samaksas ietekmes vienkārši jāapmaksā darbiniekam ar mēnešalgu dažas stundas konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbinieks sāk vai beidz darba attiecības mēneša vidū vai daļu mēneša strādā, bet pārējo daļu — slimo vai izmanto atvaļinājumu. Minētajos gadījumos ir jāaprēķina alga par faktiski nostrādāto darba laiku, turklāt arī daļēji nostrādātajā mēnesī darbiniekam var izveidoties virsstundas (arī naktīs vai svētkos nostrādātās stundas).

Kā būtu jāveic aprēķins? 

Ja darba laiks tiek uzskaitīts dienās, grāmatvedis veic aprēķinu proporcionāli dienu skaitam, dalot “cieto” algu ar mēneša darba dienām un reizinot ar nostrādātajām. Ja darba laiks tiek uzskaitīts stundās, analoģisku aprēķinu veic, izmantojot mēneša darba stundu un nostrādāto stundu proporciju (arī virsstundu apmaksa nesagādā grūtības).

Citāds aprēķins jāveic darbiniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite un ir nemainīga mēnešalga. Šāda darba režīma būtiskā īpatnība ir tāda, ka darbinieki strādā pēc slīdošā grafika un tādēļ katrā dienā nodarbināti atšķirīgu stundu skaitu. Sakarā ar to, ka DL 75. pants piedāvāja tikai stundas vidējās izpeļņas noteikšanas algoritmu (turklāt sešu mēnešu periodā), to nebija parocīgi izmantot, īpaši gadījumos, kad darbinieka naktī vai svētkos nostrādātās stundas, arī virsstundas apmaksa bija jāveic itin bieži. Kā zināms, šādas situācijas biežāk sastopamas no budžeta finansētajās organizācijās policistiem, glābējiem un citiem IeM darbiniekiem, jo tiem ir noteiktas mēnešalgas, bet pārsvarā jāstrādā saskaņā ar slīdošo grafiku.

Šajā sakarā 2017. gada augustā DL tika papildināts ar 75.3 pantu, paskaidrojot, ka stundas algas likmi summētā darba laika veicējiem aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Lūk, kas no tā iznāca!

2021. gada kalendārā darba stundu skaits ir noteikts 2009 stundas un vidējais darba stundu skaits mēnesī — 167,42 (2009/12).

Piemēram, darbinieks pieņemts darbā š.g. 2. martā (vai pārtraucis darba attiecības, nenostrādājot mēneša pēdējo darba dienu) ar mēnešalgu 700 eiro, un viņam noteikts summētais darba laiks. Par nepilnu mēnesi darbiniekam jāaprēķina alga par 176 stundām (184 – 8), un tā būs: 735,87 eiro (700,00 / 167,42 x 176).

Rezumējot: strādā mazāk, saņemsi vairāk!

Pretēja situācija: darbinieks ar iepriekš minēto algu un nodarbinātības noteikumiem beidz darba attiecības februārī, nostrādājot vien 152 stundas (no mēneša 160 darba stundām). Cik “maksā” darbinieka nenostrādātās 8 stundas? Iznāk: 33,45 eiro (700,00 / 167,42 x 8). Cik aprēķinās grāmatvedis par 152 nostrādātajām stundām? Iznāk: 635,53 eiro (700,00 / 167,42 x152). Pārbaudīsim kopsummu, vai par februāri būtu aprēķināti 700,00? Nē, nebūs, pietrūkst 33,03 eiro (635,53 + 33,45).

Diemžēl, aprēķinot darba samaksu sarežģītākos gadījumos, grāmatvedis nepamanīs, ka ir samaksāts par daudz vai par maz.

Vai 2015. gadā atteicāmies no vienādas minimālās stundas likmes noteikšanas visam gadam (ņemot vērā tās “īpatnības”), lai atkārtoti to izmantotu “citā mērcē”?

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.Bilance nr. 474

NUMURA SATURS

ABONĒT ŽURNĀLU

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus?
Ilustrācija: Arvis Villa
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Iepriekšējā Bilances numura redaktora slejā tika minēts, ka 1. jūnijā Darba likums svin savu 19. gadadienu un šajā periodā tas piedzīvojis 26 grozījumus. Arī šoreiz stāsts būs par Darba likumu.

Grāmatveži, veicot aprēķinus (nosakot atvaļinājuma vai kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.c.), vadās no DL 75. panta. Visos gadījumos šiem mērķiem ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, par pamatu ņemot pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksu. Citreiz darba samaksa meklējama, ievērojami nobīdoties atpakaļ uz iepriekšējiem periodiem. Šie aprēķini grāmatvežiem ir daudzmaz skaidri.

Tomēr reālajā dzīvē gadās situācijas, kad bez iepriekšējo periodu darba samaksas ietekmes vienkārši jāapmaksā darbiniekam ar mēnešalgu dažas stundas konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbinieks sāk vai beidz darba attiecības mēneša vidū vai daļu mēneša strādā, bet pārējo daļu — slimo vai izmanto atvaļinājumu. Minētajos gadījumos ir jāaprēķina alga par faktiski nostrādāto darba laiku, turklāt arī daļēji nostrādātajā mēnesī darbiniekam var izveidoties virsstundas (arī naktīs vai svētkos nostrādātās stundas).

Kā būtu jāveic aprēķins? 

Ja darba laiks tiek uzskaitīts dienās, grāmatvedis veic aprēķinu proporcionāli dienu skaitam, dalot "cieto" algu ar mēneša darba dienām un reizinot ar nostrādātajām. Ja darba laiks tiek uzskaitīts stundās, analoģisku aprēķinu veic, izmantojot mēneša darba stundu un nostrādāto stundu proporciju (arī virsstundu apmaksa nesagādā grūtības).

Citāds aprēķins jāveic darbiniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite un ir nemainīga mēnešalga. Šāda darba režīma būtiskā īpatnība ir tāda, ka darbinieki strādā pēc slīdošā grafika un tādēļ katrā dienā nodarbināti atšķirīgu stundu skaitu. Sakarā ar to, ka DL 75. pants piedāvāja tikai stundas vidējās izpeļņas noteikšanas algoritmu (turklāt sešu mēnešu periodā), to nebija parocīgi izmantot, īpaši gadījumos, kad darbinieka naktī vai svētkos nostrādātās stundas, arī virsstundas apmaksa bija jāveic itin bieži. Kā zināms, šādas situācijas biežāk sastopamas no budžeta finansētajās organizācijās policistiem, glābējiem un citiem IeM darbiniekiem, jo tiem ir noteiktas mēnešalgas, bet pārsvarā jāstrādā saskaņā ar slīdošo grafiku.

Šajā sakarā 2017. gada augustā DL tika papildināts ar 75.3 pantu, paskaidrojot, ka stundas algas likmi summētā darba laika veicējiem aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Lūk, kas no tā iznāca!

2021. gada kalendārā darba stundu skaits ir noteikts 2009 stundas un vidējais darba stundu skaits mēnesī — 167,42 (2009/12).

Piemēram, darbinieks pieņemts darbā š.g. 2. martā (vai pārtraucis darba attiecības, nenostrādājot mēneša pēdējo darba dienu) ar mēnešalgu 700 eiro, un viņam noteikts summētais darba laiks. Par nepilnu mēnesi darbiniekam jāaprēķina alga par 176 stundām (184 – 8), un tā būs: 735,87 eiro (700,00 / 167,42 x 176).

Rezumējot: strādā mazāk, saņemsi vairāk!

Pretēja situācija: darbinieks ar iepriekš minēto algu un nodarbinātības noteikumiem beidz darba attiecības februārī, nostrādājot vien 152 stundas (no mēneša 160 darba stundām). Cik "maksā" darbinieka nenostrādātās 8 stundas? Iznāk: 33,45 eiro (700,00 / 167,42 x 8). Cik aprēķinās grāmatvedis par 152 nostrādātajām stundām? Iznāk: 635,53 eiro (700,00 / 167,42 x152). Pārbaudīsim kopsummu, vai par februāri būtu aprēķināti 700,00? Nē, nebūs, pietrūkst 33,03 eiro (635,53 + 33,45).

Diemžēl, aprēķinot darba samaksu sarežģītākos gadījumos, grāmatvedis nepamanīs, ka ir samaksāts par daudz vai par maz.

Vai 2015. gadā atteicāmies no vienādas minimālās stundas likmes noteikšanas visam gadam (ņemot vērā tās "īpatnības"), lai atkārtoti to izmantotu "citā mērcē"?

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.Bilance nr. 474

NUMURA SATURS

ABONĒT ŽURNĀLU