BILANCES redaktore Vita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā.

Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? Raksta autore juriste norāda, ka ne likums, ne prakse nenosauc summu vai procentuālo apmēru, kura ietvaros ir vai nav pieļaujami aritmētisko kļūdu labojumi.

Tāpat īpaša vērība jāpievērš tiem iepirkumiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi. IT darījumi ir komplicēti, un to izpildi lielā mērā kontrolē ražotājs, brīdina zvērināta advokāte. Piegādātājs šajā struktūrā ir partneris, taču ar ierobežotām iespējām ietekmēt darījuma noteikumus. Slēdzot šādu darījumu ir jāiepazīstas ar visiem — gan piegādātāja, gan ražotāja noteikumiem. Ja piegādātājs nesniedz informāciju par visām ar produktu saistītām detaļām, ir jāmeklē atbildes ražotāja dokumentos.

Tikpat «karsts» ir arī temats par mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmumā, tostarp grāmatvedības un finanšu pārvaldības procesos un dokumentu apstrādē. Taču, kā atzīst praktiķi, mākslīgais intelekts nav brīnumlīdzeklis, kas automātiski atrisina visas problēmas. Pirms tā ieviešanas ir jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem — vai procesi uzņēmumā ir sakārtoti, vai dati ir kvalitatīvi un strukturēti, kāds būs faktiskās ieviešanas izmaksu un ieguvumu balanss. Nepareizi apstrādātu datu labošana var aizņemt vairāk laika nekā kontrolēts, daļēji manuāls process.

Uzzināsiet arī, cik uzticamas ir klientu un sadarbības partneru kredītriska prognozes, kā monitorings palīdz laikus pamanīt maksātnespējas riskus un kādus praktiskus ieguvumus no šiem rīkiem var gūt gan uzņēmēji, gan grāmatveži.

Noteikti vērts atkārtot zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā. Pamatlīdzeklis var būt gan kustamā, gan nekustamā manta, kuru lietošanas laiks ilgāks par gadu un iegādes vai izveidošanas vērtība lielāka par 1000 eiro. Vienkāršajā grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojums parasti rēķināms par visu gadu, neatkarīgi no pamatlīdzekļa iegādes datuma.

Ieskatīsimies arī 2025. gada nogalē veiktās darba devēju aptaujas rezultātos par pieredzi ar nepilna laika nodarbinātību uzņēmumā un kā to ietekmējušas minimālās sociālās iemaksas.

Kā ierasts, esam sagatavojuši arī praktiskus ieteikumus, piemēram, kā aktualizē darba pienākumu aprakstu, lai nerastos strīdi par darbinieka veicamajiem uzdevumiem un atbildību.