Cik atvaļinājuma dienu jāapmaksā, ja tā laikā iekrīt svētki?

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. 

Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore 

Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse).

Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.)

Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk.

Kā veidojas liekā apmaksājamā diena?

• Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums ir garāks, bet apmaksājamo dienu skaits nepalielinās.
• Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 5 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena, jo biežāk pagarinājums attiecas uz nākamajām darba dienām, kuras ir jāapmaksā (jo tās ir darba dienas). Rezultātā — atvaļinājums ir garāks, bet arī apmaksājamo dienu skaits palielinās.

Apskatāmajā periodā ir divas svētku dienas, kas iekrita brīvdienās, tomēr nav «parādījušās» divas papildu apmaksājamās dienas (nav apmaksātas 12 dienas). Kāpēc?

• Viena apmaksājamā diena pazuda papildu brīvdienas 6. maijā dēļ: tā uzskatāma par kalendāra dienu, kas nosaka atvaļinājuma ilgumu, bet tā nav apmaksājama kā jebkura cita brīvdiena.
• Otrā un trešā apmaksājamā diena saistīta ar atvaļinājuma sākumu — no brīvdienām (sestdiena un svētdiena). Šāda situācija mēdz gadīties arī tad, ja atvaļinājuma pagarināšanā iekrīt brīvdienas. Pagarinājums ir spēkā, bet atkal tas pats — brīvdienas netiek apmaksātas. Šāda «dīvaina» situācija rodas, ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite, jo vairāk — nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, cik dienu atvaļinājumā būtu jāapmaksā. Ir teikts — jāapmaksā darba dienas, savukārt to skaits mēdz būt dažāds.
• Tādējādi drošāk orientēties uz normālo darba laiku, nosakot darbinieka vidējo slodzi šajā laikā, nevis reālo vidējo, kuru nav kam piemērot (ja darba laiks ir neregulārs).

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 2019. gada novembra numurā (Nr. 455)