Cik salīdzināšanas aktiem jābūt par vienu uzņēmumu?

JAUTĀJUMS: Uzņēmuma uzskaitē ir viena firma, kas vienlaikus ir gan debitors, gan kreditors. Vai jāsūta viens salīdzināšanas akts, attiecīgi uzrādot saldo (debeta vai kredīta konta pārsniegums) vai divi atsevišķi akti par debetā un kredītā esošajām saistībām?

ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Pirms ķeras pie gada pārskata sastādīšanas, ir jāveic visu uzskaitē esošo pozīciju inventarizācija. Tā ir klasika, un par to ir lietas kursā katrs grāmatvedis. Uzņēmumam ir jāizstrādā inventarizācijas nolikums, kurā ņemta vērā konkrētā biznesa specifika. Parasti uzņēmumiem jāinventarizē ne tikai materiālie aktīvi, bet jāpārliecinās par katras uzskaitē esošās pozīcijas patiesumu, tajā skaitā debitoriem un kreditoriem. Proti, jāiegūst apliecinājums, ka arī partneru uzskaitē uzrādīti tie paši dati. MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 156. punktā ir teikts:

Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar attiecīgajiem debitoriem un kreditoriem, veicot savstarpējo atlikumu salīdzināšanu bilances datumā. Strīda gadījumos debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši sabiedrības grāmatvedības datiem.

Ja salīdzināšanas aktā tiks uzrādīta pārsnieguma summa (starpība), tad nesakritības gadījumā no tāda akta nebūs iespējams noskaidrot, kura summa labojama (precizējama), un process ieilgst. Domājams, ka uzņēmumam jautājumā minētajā situācijā ir iespēja izvēlēties starp vismaz diviem variantiem:

• noformēt divus aktus atsevišķi (par debitora un kreditora parāda apliecinājumu), tādējādi nesakritības gadījumā skaidrojums notiks par katru pozīciju atsevišķi;
• noformēt vienu aktu, bet tajā vienlaikus minēt debeta un kredīta parāda summu.

Lai atvieglotu salīdzināšanas procesu, vēlams rast iespēju uzrādīt piegādes dokumentācijas rekvizītus (pieņemšanas–nodošanas aktus un citus pierādījumus). Nesakritības gadījumā tik un tā būs nepieciešams meklēt parādu izcelsmes dokumentus.

Atbilde publicēta žurnāla "Bilance" 2020. gada februāra (458.) numurā.