Saeima 2. oktobrī 2.lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz ieviest apbūves tiesības regulējumu. Tā mērķis - noteikt apbūves tiesību statusu un ierobežot dalītā īpašuma tālāku veidošanos. Pamatojot apbūves tiesības nepieciešamību, tieslietu ministrs G.Bērziņš norāda uz gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesības, nevis zemes īpašumu ar mērķi to apbūvēt (piemēram, komercdarbības veikšanai). Izmantojot apbūves tiesību, būve uz svešas zemes būs apbūves tiesības būtiska sastāvdaļa, bet nebūs patstāvīgs īpašuma objekts, tādējādi būve un zeme tiks uzskatītas par vienotu lietu (līdzīgi kā Civillikums to definē attiecībā uz zemi un uz tās uzceltu ēku). Apbūves tiesības institūts veiksmīgi tiek izmantots arī daudzās citās Eiropas valstīs - Vācijā, Austrijā, Šveicē, Igaunijā u.c. G.Bērziņš: "Apbūves tiesība aizstās šobrīd pastāvošo brīvprātīgā dalītā īpašuma sistēmu, kas pieļauj būvēt ēkas kā patstāvīgus īpašuma objektus uz nomātas zemes. Šāds dalījums neatbilst Civillikumā noteiktajam, un arī praksē pierādījušās tā nepilnības, it īpaši jautājumos par ēkas vai būves...
