Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi.

Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam divas reizes gadā aprēķina prognozēto neapliekamo minimumu. Lietuvā un Igaunijā neapliekamā minimuma lielums ir atkarīgs tikai no aprēķinātās bruto algas summas. Šajās valstīs ņem vērā, kurā algu grupā ietilpst aprēķinātā darba samaksa, un, vadoties no tā, pēc formulas tiek aprēķināts neapliekamais minimums.

Lietuvā maksimālais neapliekamais minimums ir 540 eiro mēnesī, kas piemērojams, ja alga nepārsniedz 730 eiro (minimālo algu). Ja mēnešalga pārsniedz 730 eiro, tad neapliekamo minimumu aprēķina pēc vienas no divām formulām:

• ja alga ir mazāka (vai vienāda ar) 1704 eiro, tad

NM = 540 – 0,34 x (iedzīvotāja ar darba attiecībām saistītie ikmēneša ienākumi — 730 eiro);

• ja alga ir lielāka par 1704 eiro, tad 

NM = 400 – 0,18 x (iedzīvotāja ar darba attiecībām saistītie ikmēneša ienākumi — 642 eiro).

Savukārt Igaunijā vienots ar nodokli neapliekamais minimums attiecas uz visiem ienākumiem līdz 6000 eiro gadā. Ar nodokli neapliekamā ienākuma aprēķins ir šāds:

• ar gada ienākumiem līdz 14 400 eiro, ar nodokli neapliekamais ienākums ir 6000 eiro gadā,
• gada ienākumiem pieaugot no 14 400 eiro līdz 25 200 eiro, ar nodokli neapliekamais ienākums samazinās pēc formulas 6000 – 6000 / 10 800 x (ienākumu summa – 14 400),
• ar gada ienākumiem virs 25 200 eiro ar nodokli neapliekamais ienākums ir 0.

Līdz ar to var secināt, ka Lietuvā un Igaunijā ikviens samērā vienkārši var noskaidrot neapliekamā minimuma lielumu, turpretī Latvijā aprēķināšana ir daudz sarežģītāka un bieži vien daudziem darba ņēmējiem neizprotama.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Baltijas valstīs būtiski atšķiras sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, kā arī likmju sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju.

Latvijā, veicot algu aprēķinu, tiek ieturētas darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,50% un aprēķinātas darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 23,59%, turpretī Lietuvā un Igaunijā sociālās apdrošināšanas maksājumi tiek sadalīti detalizētāk, jau aprēķinot darba samaksu. 

Igaunijas darba ņēmēji veic bezdarba apdrošināšanas iemaksas 1,6% un fondētās pensijas maksājumus 2%, bet darba devējam valsts kasē ir jāiemaksā sociālais nodoklis 33% un bezdarba apdrošināšanas iemaksas 0,8%. 

Lietuvā no darba ņēmēja ietur 12,52%, bet darba devēja daļa ir tikai 1,45%. Darba ņēmējs maksā arī obligāto veselības apdrošināšanu 6,98%, bet darba devējs veic iemaksas Garantiju fondā 0,16% un Ilgtermiņa nodarbinātības pabalstu fondā 0,16%.

Darba devēja un darba ņēmēja nodokļu slogs

Lai salīdzinātu Baltijas valstis, tiek modelēta situācija, kuru pielieto visu trīs valstu algu aprēķinos. Darbinieki 3 gadus strādā uzņēmumā, kas ir viņu vienīgā darba vieta. Viņiem nav bērnu un citu apgādājamo, kā arī algas aprēķināšanā netiek piemēroti papildu nodokļu atvieglojumi, piemēram, par invaliditāti. Darba līgumā ir noteikts normālais darba laiks. Darbinieki neveic papildu iemaksas pensiju fondos u.tml.

Lai salīdzinātu darba algu aprēķinus un analizētu nodokļu apjomu, tiek veikti aprēķini 750, 1000, 1300, 1700, 2500 eiro lielai bruto darba algai.

Veicot algas aprēķinu darba ņēmējiem Latvijā, ir jānoskaidro, vai viņiem šajā darbavietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Ja tā ir iesniegta, tad darbiniekiem var piemērot neapliekamo minimumu, kuru VID prognozē atbilstoši iepriekš gūtajiem ienākumiem. Pieņemsim, ka piemērā darbiniekam VID ir noteicis 160 eiro lielu prognozēto neapliekamo minimumu, kuru piemēro, ja mēneša bruto alga nepārsniedz 1800 eiro. Lietuvas un Igaunijas darba ņēmējiem neapliekamais minimums tiek aprēķināts, vadoties no bruto algas lieluma.

Salīdzinot visu Baltijas valstu algu aprēķinus, var secināt, ka neapliekamā minimuma piemērošanas apmērs ir stipri atšķirīgs. Latvijā tiek piemērots viszemākais neapliekamais minimums, bet virs 1800 eiro to vairs nepiemēro vispār. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā prognozēto neapliekamo minimumu aprēķina katram darba ņēmējam atsevišķi, līdz ar to neapliekamā minimuma summa ir atšķirīga katram darba ņēmējam. Igaunijā neapliekamais minimums netiek piemērots, sasniedzot 2500 eiro lielu bruto algas apjomu. Lietuvā arī 2500 eiro lielas bruto algas saņēmējam tiek piemērots neapliekamais minimums. Protams, šī summa ir ievērojami mazāka nekā pie 750 eiro. Līdz ar to var secināt, ka Lietuvā tiek vairāk domāts par to, lai arī lielāku algu bruto saņēmējiem tiktu piemērots neapliekamais minimums.

Analizējot aprēķinu rezultātus (sk. 1. attēlu), var secināt, ka vislielākā neto darba alga pie vienādas bruto darba algas ir Igaunijā, nākamā ir Latvija un vismazākā neto darba alga ir Lietuvas darba ņēmējiem. 

1. attēls Neto darba alga Baltijas valstīs pie vienādas bruto algas apmēra 2022. gada janvārī, eiro

Palielinoties bruto algas apjomam, saņemtās neto algas īpatsvars attiecīgi samazinās. Piemēram, Igaunijā pie 750 eiro bruto algas darbinieks neto algā saņem aptuveni 90% no bruto algas summas, bet pie 2500 eiro bruto algas tikai 77%. Latvijā šī attiecība ir attiecīgi 76% un aptuveni 71%, savukārt Lietuvā darbinieks pie 750 eiro bruto algas neto algā saņem aptuveni 73%, bet pie 2500 eiro bruto algas attiecīgi 61% neto algu. 

Tātad var secināt, ka visās Baltijas valstīs lielākām bruto algām ir jāmaksā proporcionāli lielāki nodokļi, līdz ar to saņemtās neto algas procentuāli samazinās.

Vislielākās darbaspēka izmaksas un attiecīgi vislielākais nodokļu slogs ir darba devējam Igaunijā (sk. 2. attēlu), kura darbaspēka nodokļu likme 33,8%. Otrajā vietā ir Latvija, kur tiek ieturēts VSAOI 23,59% un 0,36 eiro uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Vismazākie darba devēja nodokļu maksājumi ir Lietuvā, kur kopējā darba devēja darbaspēka nodokļu likme ir tikai 1,77%.

2. attēls Darba devēja izmaksas Baltijas valstīs pie vienādas bruto samaksas apmēra 2022. gada janvārī, eiro

Analizējot darba ņēmēja un darba devēja kopējo darbaspēka nodokļu slogu pie dažādām bruto algām (sk. 3. attēlu), var secināt, ka visos gadījumos vismazākais kopējais nodokļu slogs ir Lietuvā. Turpretī pie mazākām algām vislielākais nodokļu slogs ir Latvijā, jo pie 750 eiro lielas bruto darba samaksas Latvijā darba devējam un darba ņēmējam kopā jāmaksā 358 eiro lieli darbaspēka nodokļi, Igaunijā — 325 eiro, kas ir par aptuveni 9% mazāk, Lietuvā — tikai 219 eiro, kas ir par aptuveni par 39% mazāk nekā Latvijā.

3. attēls Darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs pie vienādas bruto samaksas apmēra 2022. gada janvārī, eiro

Savukārt, ja bruto alga ir 1300 eiro, darbaspēka nodokļi Latvijā un Igaunijā ir gandrīz vienādi, attiecīgi 644 un 648 eiro, turpretī Lietuvā tikai 474 eiro.

Ja bruto darba alga ir virs 1300 eiro vislielākais nodokļu slogs ir Igaunijā. 3. attēlā redzams, ka Igaunijā pie 1700 eiro bruto algas kopā ir jāmaksā 989 eiro lieli nodokļi, kas ir par 7,7% vairāk nekā Latvijā. Savukārt pie 2500 eiro bruto algas kopā ir jāmaksā 1417 eiro lieli nodokļi, kas ir par 6,9% vairāk nekā Latvijā.

Darbnespējas lapu aprēķinu salīdzinājums

Izpētot Baltijas valstu tiesību aktu svarīgākās normas darbnespējas lapu apmaksas aprēķināšanai, gadījumos, ja darba ņēmējs ir saslimis vai guvis traumu, var secināt, ka visās valstīs darbnespējas lapu apmaksu metodika ir līdzīga. Normatīvie akti nosaka, ka sākumā dažas dienas slimības pabalstu sedz darba devējs, bet pēc tam to apmaksā valsts sociālā apdrošināšana. Atšķirība ir tikai dienu skaitā un kompensējamajā apjomā. Darba devējam no saviem līdzekļiem par darbinieka slimošanu 2022. gadā vismazāk ir jāmaksā Lietuvā (tikai divas dienas), bet visvairāk Latvijā — 10 dienas (no 2022. gada 1. aprīļa — 9 dienas). Igaunijā darba devējam jāapmaksā 5 dienas 70% apmērā no beidzamo 6 mēnešu darba algas vidējās izpeļņas. Vismazākais minimālās darbinieka darbnespējas lapas apmaksas apjoms ir Lietuvā — 62,06%, turpretī Latvijā — 80% ir visaugstākais minimālās izmaksas slieksnis.

Igaunijā un Latvijā sociālās apdrošināšanas apmaksājamo dienu maksimālais skaits ir vienāds (182 dienas). Latvijā izmaksātās summas apjoms ir 80% no vidējās algas, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā Igaunijā.

Valsts sociālā apdrošināšana darbnespējas lapu visilgāko periodu var apmaksāt Lietuvā, jo pabalstu izmaksā līdz pilnīgas izveseļošanās dienai vai pirmajai dalības dienai profesionālās rehabilitācijas programmā. Savukārt pabalsta apmērs Lietuvā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākais — tikai 62,06% no darbinieka vidējās algas. 

Lai salīdzinātu darbnespējas lapu aprēķināšanas kārtību Baltijas valstīs, tiek pieņemts, ka visu trīs valstu darba ņēmēji ir strādājuši pietiekamu laika periodu, lai varētu saņemt darbnespējas lapu attiecīgās valsts normatīvajos aktos norādītajā kārtībā. Tiek pieņemts, ka saņemtā darba samaksa katru mēnesi ir 1000,00 eiro pirms nodokļu aprēķināšanas. Darbinieka slimošanas periods ir 2022. gada 3.–31. janvāris.

Lai vieglāk varētu orientēties aprēķinos, darba devēja aprēķinātā slimības lapa turpmāk tekstā tiek saukta par «darbnespējas lapu A», bet valsts sociālās apdrošināšanas iestāžu apmaksāto slimības lapu — par «darbnespējas lapu B». Kaut gan šādi termini pastāv tikai Latvijā. Igaunijas un Lietuvas tiesību aktos šādi apzīmējumi netika konstatēti.

Salīdzinot Baltijas valstu darba ņēmēju saņemtos slimības pabalstus (sk. 4. attēlu), var secināt, ka vislielāko summu — 755,51 eiro saņemtu darbinieks Latvijā. Igaunijā darbinieks saņemtu 643,76 eiro, kas ir par aptuveni 15% mazāk nekā Latvijā, bet Lietuvā darbinieks saņemtu 620,55 eiro, kas ir par 18% mazāk nekā Latvijas darba ņēmējam. 

4. attēls Darbnespējas pabalsta neto ienākumu salīdzinājums darbiniekiem Baltijas valstīs 2022. gada janvārī, eiro

No šiem aprēķiniem var secināt, ka, apmaksājot darbinieka slimošanu, vislielākais nodokļu slogs ir Latvijas uzņēmumam, bet vismazākais Lietuvas darba devējam.

Analizējot dotajā piemērā darba devēja un valsts sociālās apdrošināšanas izmaksāto summu attiecību, var secināt, ka Latvijā sociālā apdrošināšana sedz vismazāko slimības pabalsta daļu — 66% no darbnespējas pabalsta kopsummas, Igaunijā — 86%, bet Lietuvā ir vislielākais valsts atbalsts, kas veido 90% no saņemtās kopsummas.

Sociālās apdrošināšanas salīdzinājums bezdarba gadījumā

Izpētot bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas metodiku Baltijas valstīs, var secināt, ka bezdarbnieku pabalstu aprēķins un izmaksu kārtība visās valstīs ir līdzīga. Visās valstīs vispirms nepieciešams aprēķināt vienas kalendāra dienas vidējos ienākumus, no kuriem procentuāli rēķina pabalstu summu. Igaunijā un Latvijā pabalsta lielums ir atkarīgs arī no darba stāža, bet Lietuvā šo faktoru neņem vērā.

Bezdarba pabalstu izmaksu periodi katrā valstī atšķiras. Latvijā ir noteikts, ka maksimālais izmaksu periods ir 8 mēneši. Lietuvā visbiežāk tas ir 9 mēneši, bet speciālos gadījumos pabalsta izmaksas periodu var pagarināt vēl par 2 mēnešiem, kā rezultātā tas kopā var veidot 11 mēnešus. Igaunijā pabalsta izmaksāšanas ilgums katram bezdarbniekam tiek aprēķināts atkarībā no darba stāža. Ja stāžs ir līdz 5 gadiem, tad pabalstu izmaksā 180 kalendāra dienas, 270 kalendāra dienas, ja stāžs ir 5–10 gadi, bet 360 kalendāra dienas, ja stāžs ir vairāk nekā 10 gadi.

Turpmāk tiek veikts bezdarbnieka pabalsta aprēķins, pieņemot, ka darba ņēmējs nostrādājis pilnīgi visas darba dienas, katru mēnesi saņemot algu 1000,00 eiro pirms nodokļu nomaksas. Persona bija nostrādājusi visu nepieciešamo laiku, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Apdrošināšanas stāžs ir trīs gadi. Bezdarba pabalsts sākts maksāt 2022. gada 1. janvārī.

Autoru modelētajā situācijā visilgāk un vislielāko pabalstu — 4322 eiro saņem darba ņēmējs Lietuvā (sk. 5. attēlu). Igaunijā darba ņēmējs saņem par 29% mazāk, bet Latvijā — par 38% mazāk. Igaunijā pabalstu izmaksā visīsāko laika periodu, bet dienā vidēji saņemtā summa 17,04 eiro ir vislielākā no visām Baltijas valstīm. Latvijā ir vismazākais bezdarbnieka pabalsts, kā arī vismazākā vidēji dienā saņemtā naudas summa 11,05 eiro. Lietuvā vidēji dienā bezdarbnieks saņem 15,83 eiro, kas ir par aptuveni 43% vairāk nekā Latvijā.

5.  attēls Bezdarbnieka pabalsta apmēra salīdzinājums Baltijas valstīs 2022. gadā, eiro

Salīdzinot saņemtās bezdarbnieka pabalsta summas, var secināt, ka vislielākais pabalsta apmērs tiek izmaksāts Igaunijas bezdarbniekam, jo pirmajās 100 dienās viņš saņem 20,00 eiro dienā jeb aptuveni 600,00 eiro mēnesī, bet pēc tam 80 dienas — 13,33 eiro dienā jeb 400,00 eiro mēnesī. 

Aprēķinos tiek izskatīts gadījums, kad darba stāžs ir 3 gadi, līdz ar to Igaunijas bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš ir pats īsākais, t.i., 180 dienas. Ja darba stāžs būtu vairāk nekā 10 gadu, tad pabalstu varētu izmaksāt maksimālo periodu, kas ir 360 dienas jeb aptuveni 12 mēneši, līdz ar to arī izmaksājamā summa būtu krietni lielāka.

Lietuvā bezdarbnieks aptuveni pirmās 92 dienas saņem 18,60 eiro dienā jeb 558,00 eiro mēnesī. No 93. apmaksas dienas pabalsta summa samazinās, tomēr visus 9 bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas mēnešus pabalsta apmērs nav mazāks par 400,00 eiro mēnesī. Salīdzinot ar abu kaimiņvalstu bezdarbnieku pabalstu apmēriem, Latvijā bezdarbnieks jau pirmajās dienās saņem salīdzinoši vismazāko pabalstu, kas ir 16,45 eiro dienā jeb 509,95 eiro mēnesī. Trešajā un ceturtajā mēnesī pabalsta summa ir mazāka par 400,00 eiro, bet, sākot no piektā mēneša, mazāka par 300,00 eiro. Līdz ar to var secināt, ka sakarā ar mazāku pabalstu Latvijā bezdarbniekam visātrāk rodas nepieciešamība atgriezties darba tirgū, lai varētu nopelnīt pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.

Secinājumi

Nobeigumā jāsecina, ka vismazākie darbaspēka nodokļi ir jāmaksā darba ņēmējam Igaunijā, turpretī vislielākie — Lietuvā. Darba devējam Igaunijā ir vislielākais nodokļu slogs, bet Lietuvā — vismazākais.

Autoru veiktie aprēķini liecina, ka darba ņēmējs Igaunijā, saņem vislielāko neto darba algu, maksā vismazākos nodokļus, bet slimības un bezdarbnieku pabalstu apjoms ir salīdzinoši liels. Lietuvā darba devējiem ir vismazākais algas nodokļu slogs, kā arī darbinieka darbnespējas lapas apmaksas gadījumā ir mazākas izmaksas nekā Latvijā un Igaunijā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūlija (487.) numurā.