Darba tirgū tuvākajos gados būs akūts profesionālās izglītības kadru trūkums

Latvijas darba tirgus tuvākajās desmitgadēs piedzīvos būtiskas strukturālas pārmaiņas. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, kas apkopotas informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM", iezīmē ainu, kurā ekonomikas izaugsmi arvien vairāk diktēs produktivitātes kāpums un tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (MI), attīstība, kamēr darbaspēka pieejamību ierobežos sabiedrības novecošanās.

Darba tirgus attīstības scenārijs uzsver nepieciešamību strauji celt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, kā arī mērķtiecīgi virzīt jauniešus un pārkvalificēt pieaugušos darbam STEM un inženierzinātņu jomās, kur nākotnē slēpsies lielākais tautsaimniecības izaugsmes potenciāls. Nozaru dalījumā vislielākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā gaidāms būvniecības un komercpakalpojumu nozarēs.

Būtiski, ka lielākā daļa darba iespēju nākotnē veidosies nevis jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet gan kā aizvietojošais pieprasījums.

Esošajam darbaspēkam pensionējoties vai atstājot darba tirgu, līdz 2040. gadam var atbrīvoties aptuveni 243,5 tūkstoši darbavietu.

Savukārt līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums saglabāsies stabils, jo demogrāfijas negatīvo ietekmi pagaidām vēl spēs kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums darba tirgū. Tomēr pēc...