Darba likumdošanā šogad ieviests jauns termins – „darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs”, kas attiecināms uz tiem personāla atlases un darbā iekārtošanas uzņēmumiem (darba aģentūrām), kuri piedāvā pagaidu darbinieku nomu. 2011. gada 16. jūnija grozījumi Darba likumā, kas stājas spēkā 2011. gada 20. jūlijā, paredz, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana sevī ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās pagaidu darba aģentūra kā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to uz laiku norīkot veikt darbu citā uzņēmumā – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja – labā un vadībā. Šāds pakalpojums ir izdevīgs, lai uz laiku aizstātu saslimušu, komandējumā vai mācībās norīkotu darbinieku, arī lai iegūtu papildu darbarokas lielāka apjoma pasūtījuma izpildīšanai, sezonālajiem darbiem vai, piemēram, uzņēmumam uz laiku piesaistītu profesionālus speciālistus. Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai šādām ar darbinieku iznomāšanu nodibinātām tiesiskajām attiecībām tika piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, taču tie nenodrošināja Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības, tostarp tiesisko regulējumu, kas noteiktu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma...
