0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBASAISTĪBAS un AKTĪVIDebitoru parādu ietekme uz nodokļu aprēķināšanu

Debitoru parādu ietekme uz nodokļu aprēķināšanu

Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Debitoru parādu ietekme uz nodokļu aprēķināšanu
Ilustrācija: © treety — stock.adobe.com

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs.

Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec.,
nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Foto: Aivars Siliņš

Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. 

Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu.

Debitoru jēdziens un struktūra

Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir parādā uzņēmumam. Debitoru parādi ir prasības pret citām fiziskajām un juridiskajām personām. 

Saimnieciskie notikumi, kuru rezultātā rodas debitoru parādi, varētu būt šādi: 

  • pārdotas preces ar pēcmaksas nosacījumiem;
  • sniegti pakalpojumi ar pēcmaksas nosacījumiem;
  • izsniegti aizdevumi;
  • samaksāts avanss preču piegādātajiem par precēm;
  • samaksāts avanss pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumiem;
  • uzņēmuma dalībnieka neiemaksātā summa sabiedrības kapitālā;
  • izmaksāta nauda darbiniekam — avansa norēķinu personai;
  • pārmaksāti nodokļi.

Taču ne visi uzskaitītie gadījumi var radīt nodokļu riskus, tāpēc raksta turpinājumā konkrētāk apskatītas katra "Debitoru" posteņa uzskaites nianses.

Atkarībā no paredzētajiem norēķinu termiņiem debitoru parādus iedala:

  • ilgtermiņa debitoru parādi;
  • īstermiņa debitoru parādi.

Ilgtermiņa debitoru parādiem samaksas termiņš ir periods pēc pārskata gadam sekojošā gada. Īstermiņa debitora parādus paredzēts saņemt pārskata gadam sekojošā gada laikā. Saskaņā ar GPKGPL 1. pielikumā doto bilances shēmu ilgtermiņa debitoru parādus atspoguļo bilances aktīva posteņu grupā "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi". Īstermiņa debitoru parādus iekļauj apgrozāmo līdzekļu sastāvā posteņu grupā "Debitori".

Jāsaka atklāti, ka debitoriem, salīdzinot ar bilances pasīva posteņu grupu "Kreditori", nav tik skaidri nodalīti ilgtermiņa un īstermiņa posteņi. Tas, kur bilancē likt attiecīgo debitora parādu, grāmatvedim rūpīgi jāizvērtē un finanšu pārskatā jānorāda pēc ekonomiskās būtības visatbilstošākajā postenī.

Norēķinu uzskaite ar debitoriem

Tā kā debitoru parādu saņemšana tiešā veidā ir saistīta ar uzņēmuma naudas plūsmu, ļoti svarīga ir savlaicīga un precīza debitoru uzskaite. Grāmatvedības uzdevums attiecībā uz debitoriem ir:

  • savlaicīgi dokumentēt parādu rašanos;
  • precīzi uzskaitīt norēķinus ar katru debitoru atsevišķi;
  • savlaicīgi reaģēt uz debitoru parādu termiņu kavējumiem;
  • regulāri izvērtēt debitoru parādu atgūšanas iespējamību;
  • veidot uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem saskaņā ar vadītāja noteikto kārtību;
  • finanšu pārskatos atspoguļot debitoru parādu atlikumu neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības reģistru datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

Pircēju un pasūtītāju parādi

Izrakstot attaisnojuma dokumentu par pārdotu preci vai sniegtu pakalpojumu, rodas debitors. Vispārējā grāmatvedības praksē ir pieņemts, ka pircējs rodas, pārdodot preci, un pasūtītājs — sniedzot pakalpojumu. Pircēju un pasūtītāju parādi veidojas par nesamaksātajiem rēķiniem attiecīgajā bilances datumā. Bilances postenī "Pircēju un pasūtītāju parādi" tiek uzskaitīti debitori, kas rodas uzņēmuma pamatdarbības rezultātā.

Radniecīgo un asociēto sabiedrību parādi

Saskaņā ar GPKGPL atsevišķos bilances posteņos norāda radniecīgo sabiedrību parādus un asociēto sabiedrību parādus.

Dažkārt grāmatveži neizprot šo posteņu ekonomisko būtību, tāpēc finanšu pārskatā kļūdaini tiek norādīta būtiska informācija.

Ikdienā tiek lietots apzīmējums "mātes uzņēmums un meitas uzņēmums", lai raksturotu uzņēmumu savstarpējās saistības pakāpi. 

Mātes uzņēmums ir uzņēmums, kuram pieder vairāk nekā 50% no cita uzņēmuma pamatkapitāla. 

Meitas uzņēmums ir uzņēmums, kurā mātes uzņēmumam pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla.

No iepriekš minētā varam secināt, ka postenī "Radniecīgo sabiedrību parādi" mātes sabiedrības bilancē būs atspoguļoti, piemēram, aizdevumi meitas sabiedrībai. Ja uzņēmums ir aizdevis citam uzņēmumam, kurā tam ir līdzdalība kapitālā robežās no 20% līdz 50%, tad šādu aizdevumu norāda bilances postenī "Asociēto sabiedrību parādi".

Neatkarīgi no tā, kādos grāmatvedības uzskaites kontos attiecīgais debitors tiek iegrāmatots, finanšu pārskatā norēķinus ar saistītajiem, t.i., radniecīgajiem un asociētajiem uzņēmumiem, uzrāda atsevišķi no pārējo uzņēmumu parādiem gan par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai izsniegtu aizdevumu.

Citi debitori

Bilances postenī "Citi debitori" norāda visus pārējos debitorus, kuri nav iekļauti citos bilances posteņos. Tie varētu būt atsevišķos kontos iegrāmatotie avansa norēķinu personai izsniegtie naudas līdzekļi, pārmaksātie nodokļi, citām fiziskajām vai juridiskajām personām izsniegtie īstermiņa aizdevumi un samaksātie avansi par pakalpojumiem.

Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā

Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā var veidoties divos gadījumos:

  • ja sabiedrības dalībnieki nav apmaksājuši visu statūtos noteikto pamatkapitālu;
  • ja akciju sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras vēl nav apmaksātas jeb izpirktas.

Piemērs

Tiek dibināts SIA ar pamatkapitālu 2800 eiro. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai ir apmaksāti 50% no pamatkapitāla, bet pārējo apmaksu veic gada laikā. Grāmatojums: 1. Pamatojoties uz dalībnieku lēmumu iegrāmato pamatkapitāla lielumu
D 2360 "Norēķini par neiemaksātām daļām sabiedrības kapitālā" 2800
K 3310 "Pamatkapitāls" 2800
2. Iegrāmato apmaksāto pamatkapitālu līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai 
D 2620 "Norēķinu konts bankā" 1400
K 2360 "Norēķini par neiemaksātām daļām sabiedrības kapitālā" 1400
Bilances datumā postenī "Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā" būs norādīta summa 1400 eiro.

Attaisnojuma dokumenti darījumos ar debitoriem

Pircēju un pasūtītāju parāda rašanos apliecina uzņēmuma izrakstīts rēķins par preču pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu. Preču kustību apliecina preču piegādes dokuments — pavadzīme. Ja tiek sagatavota preču pavadzīme — rēķins, tad vienā dokumentā tiek apvienota pavadzīme, kas apliecina preču kustību starp darījuma dalībniekiem, un rēķins, kas pamato pircēja pienākumu samaksāt par piegādāto preci. 

Aizdevumu gadījumā debitora parādu apliecina aizdevuma līgums un maksājuma uzdevums vai kases izdevumu orderis. 

Neiemaksātās daļas kapitālā uzskaita atbilstoši uzņēmuma dibināšanas un reģistrācijas dokumentiem. 

Debitora parāda dzēšanu iegrāmato, pamatojoties uz bankas konta izrakstu, kases ieņēmumu orderi vai elektroniskā kases aparāta čeku.

Uzkrājumu veidošana nedrošiem debitoru parādiem

Inventarizējot debitoru parādus, katrs debitors jāvērtē atsevišķi. Ja rodas šaubas par parāda atgūšanas iespējamību, jāveido uzkrājums nedrošiem parādiem, kā to nosaka GPKGPL piemērošanas noteikumu Nr. 775 157. punkts.

Piemērs

Uzņēmums pieņem lēmumu veidot uzkrājumu nedrošiem parādiem debitoram X, kurš kavējis rēķina apmaksas termiņu 60 dienas, un pēc telefona sarunas nerodas pārliecība, ka tuvākajā laikā parāds tiks samaksāts. Parāda summa 1000 eiro. Grāmatojums: 1. Pamatojoties uz vadītāja lēmumu, iegrāmato izveidoto uzkrājumu
D 7441 "Uzkrājumu veidošanas izmaksas šaubīgiem debitoru parādiem" 1000 eiro
K 4313 "Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem" 1000 eiro
Un vienlaikus  2. Noraksta no parasta debitora un iegrāmato šaubīgo debitoru kontā
D 2311 "Norēķini ar šaubīgiem debitoriem" 1000 eiro
K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" 1000 eiro

Ko praktiski nozīmē veidot uzkrājumu nedrošam debitora parādam? Tas nozīmē norakstīt izmaksās un vienlaikus iegrāmatot uzkrājumu izveidošanu tāda debitora parāda summai, kura saņemšana tiek apšaubīta.

Var būt gadījumi, kad uzņēmumam ir ļoti liels debitoru skaits (piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem) un veidot uzkrājumu nedrošiem parādiem pret katru debitoru varētu būt sarežģīti un laikietilpīgi, tāpēc uzņēmums var izstrādāt grāmatvedības politikā debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas noteikumus, kuros var paredzēt veidot uzkrājumus, nosakot tos procentos no kopējo debitoru parādu kopsummas. Te gan jāpiebilst, ka, aprēķinot procentu apmēru, jāievēro piesardzības princips.

Normatīvie akti dod tikai dažus piemērus tam, kādu parādu uzskatīt par nedrošu:

  • parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, un viņam ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process;
  • parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts;
  • parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības.

Uzņēmums pats savā debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas politikā var noteikt, pēc kādām pazīmēm konstatēt, ka debitors ir nonācis finansiālās grūtībās, un kādas situācijas ir par pamatu uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanai. 

Finanšu pārskatā debitoru parādu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības reģistru datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

Bezcerīgie debitoru parādi

Uzņēmums pats nosaka kritērijus un apraksta grāmatvedības politikā, kad debitora parāds uzskatāms par bezcerīgu.

Grāmatvedības uzskaitē var būt divas situācijas:

1. Bija izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem. Konstatējot, ka attiecīgais parāds ir atzīstams par bezcerīgu, to noraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem.

Grāmatojums:

D 4313 "Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem"
K 2311 "Norēķini ar šaubīgiem debitoriem"

2. Nebija izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem. Noraksta izmaksās brīdī, kad konstatē bezcerīgā debitora pazīmes.

Grāmatojums:

D 7442 "Bezcerīgo debitoru norakstīšana"
K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem"

Izvērtējot debitoru parādus, svarīgi ņemt vērā Komerclikuma 406. panta nosacījumu, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā. Praktiski tas nozīmē, ja pagājuši trīs gadi un parāds nav atgūts, kreditoram nav tiesību vērsties tiesā. Taču noilgumu var pārtraukt, vienojoties par termiņa pagarinājumu. Tāpēc vēlreiz jāuzsver, cik būtiski ir sekot saviem debitoriem un to maksāšanas disciplīnai, lai nepienāktu brīdis, ka parāds tiek zaudēts bez tiesībām to atgūt.

Nedrošie vai bezcerīgie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta 1. daļu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura:

  1. izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
  2. iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Šī norma attiecas tikai uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. 

Saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokli debitori nosacīti tiek iedalīti divās grupās. 1. attēlā parādīts shematisks debitoru iedalījums.

1. attēls Debitoru parādi

1. attēls Debitoru parādi

Secinājumi

1. Debitoru parādi, kas izveidojušies līdz 31.12.2017, nekad neveidos ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi.

2. Ja tiek norakstīti, t.i., iekļauti izmaksās, debitoru parādi, kas radušies, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tie var veidot apliekamo bāzi situācijās, kad tiem nevar piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta 3. daļas nosacījumus.

Vērtējot debitoru parādus, kas radušies no 2018. gada 1. janvāra, likums tos sadala divās grupās, pirmā grupa — parādi, kam bija izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, un otra grupa — parādi, kam uzkrājums netika izveidots.

2. attēlā sniegts shematisks situācijas skaidrojums.

2. attēls Debitoru parādu norakstīšana

2. attēls Debitoru parādu norakstīšana

Skatot 2. attēlā doto shēmu, redzams, ka norakstīts debitora parāds neveidos ar nodokli apliekamu bāzi gadījumos, ja tam varēs piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta 3. daļas nosacījumus.

Pirmais nosacījums, ka nodokļu maksātājs attiecībā uz debitora parādu bija veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Likums nenosauc, kādas varētu būt šīs darbības. Uzņēmums pats savā grāmatvedības politikā nosaka, kādas metodes tiks lietotas debitoru parādu atgūšanai, piemēram, tiks sūtītas atgādinājuma vēstules vai salīdzināšanas akti.

Otrais nosacījums, ka debitors ir Latvijas vai citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

Trešais nosacījums — jāizpildās vienam no uzskaitītajiem:

  • debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgās institūcijas lēmumam;
  • pie nodokļu maksātāja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību, un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra. Jāizpildās visiem trim nosacījumiem; 
  • pie nodokļu maksātāja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Jāizpildās abiem nosacījumiem;
  • debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro. Secinājums: sīkos debitoru parādus var norakstīt bez papildu dokumentācijas, summā ar PVN vai arī bez PVN, ja ir bijušas tiesības koriģēt priekšnodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma normām;
  • debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Šajā situācijā jābūt piesardzīgiem, izvērtējot ar parādu atgūšanu saistīto izdevumu apmēra noteikšanu. Ieteicams veikt cenu aptauju pie vairākiem pakalpojuma sniedzējiem;
  • parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šeit ir domāts aizdevums, kas izsniegts fiziskai personai, lai tā iegādātos, būvētu, rekonstruētu vai uzlabotu nekustamo īpašumu, kas paredzēts šīs personas vai viņa ģimenes dzīvošanai;
  • parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi: 
  1. debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
  2. debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu. 

Šo punktu varēs piemērot tikai tad, ja uzņēmums būs iesniedzis savu kreditora prasījumu un parāds būs iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā. Ieteikums regulāri sekot ierakstiem maksātnespējas reģistrā, kas visiem ir publiski pieejams; 

  • parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram. Tātad uzņēmumam jāpārliecinās, vai tas kā kreditors ir iekļauts šajā pasākumu plānā; 
  • parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra. Jāuzsver, ka publiskajā datubāzē jāpārliecinās, uz kāda pamata ir notikusi likvidācija:
  • debitors — fiziskā persona — ir miris;
  • debitors ir atbrīvots no parāda samaksas Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā. Šis punkts attiecas uz patērētāju kreditēšanas līgumiem.

NB! Attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem gribu vērst lasītāju uzmanību, ka raksta tapšanas brīdī vēl nebija pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kurus visi ļoti gaidām, jo tie skartu 2021. gada nodokļa aprēķinus un paredz, ka debitoru parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 31.12.2021., periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas. Protams, kamēr likuma grozījumi nav publicēti galīgajā redakcijā, jāvadās pēc spēkā esošajām normām. Vienīgais, ko varu ieteikt, nesteigties ar gada pārskatu nodošanu. Ja nekas nemainīsies, tad 2021. gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā ir jāiekļauj uzkrājumi nedrošiem parādiem, kas izveidoti 2018. gadā un nav atgūti. 

Samaksātie avansi un uzņēmumu ienākuma nodoklis

Samaksātais avanss piegādātājiem vai darbuzņēmējiem pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas ir debitora parāds līdz pasūtījuma izpildei, kas ir jāuzskaita atsevišķā kontā. 

Finanšu pārskatā samaksāto avansu par krājumu iegādi uzrāda bilances postenī "Avansa maksājumi par krājumiem", bet par pakalpojumiem samaksāto avansu iekļauj postenī "Citi debitori".

Vērtējot samaksātos avansus UIN likuma izpratnē, tos nosacīti var iedalīt trīs grupās:

1. Samaksātie avansi laika periodā līdz 31.12.2017. — tie nekad neveidos apliekamo bāzi.

2. Samaksātie avansi laika periodā no 01.01.2018. līdz 11.02.2020. — jāvērtē kā debitoru parādi, kuri var veidot apliekamo bāzi.

3. Samaksātie avansi no 2020. gada 12. februāra UIN likuma izpratnē nav debitoru parādi, bet tiem ir īpaša kārtība, kas noteikta likuma 8. panta 2.π daļas pirmajā apakšpunktā. Likums nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumus, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, iekļaujot tos pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē. 

Ieteikums — pirms gada pārskata nodošanas rūpīgi pārskatīt samaksāto avansu konta atlikumus un izvērtēt, vai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze.

Cesijas darījumi un uzņēmumu ienākuma nodoklis

Prasījuma tiesību nodošana tiek saukta par cesiju. Cesijas darījums, vienkāršāk sakot, ir debitora parāda pārdošana. Uzņēmums, kurš pārdod savu debitora parādu, tiek saukts par cedentu, bet tas, kurš nopērk, tiek saukts par cesionāru. Bieži vien pirkuma cena par parādu ir zemāka par parāda vērtību uzskaitē, tāpēc cedentam var rasties izdevumi (zaudējumi) no debitora parāda cedēšanas. Par šādu situāciju arī teikts UIN likuma 8. panta 2. daļas 12. punktā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita negūtos ienākumus no cesijā nodotām tiesībām. 

Savukārt likuma 8. panta 11. daļa nosaka, ka negūtos ienākumus no cesijā nodotām tiesībām neiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumos, ja ir ievēroti pirmie divi nosacījumi un viens no pārējiem nosacījumiem:

  1. cesionārs ir UIN maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;
  2. cesionārs ir ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  3. cesijas darījums nenotiek ar saistītu personu;
  4. cesijas darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets.

Praksē visbiežāk nākas sastapties ar situācijām, kad cesijas darījums notiek starp diviem Latvijas uzņēmumiem, kuri abi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tāpēc vienīgais riska faktors, kam šādā gadījumā jāpievērš uzmanība attiecībā un nodokļa bāzes rašanos, — vai šie uzņēmumi nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

Attiecībā uz zaudētiem debitoru parādiem Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums katrs nosaka pilnīgi atšķirīgas normas. Vienīgais, kas jāņem vērā, — ja tika veikta priekšnodokļa korekcija zaudētam debitora parādam, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautais debitora parāds būs bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tiesībām uz priekšnodokļa korekciju PVN likuma 105. pantā noteikti divi gadījumi atkarībā no parāda lieluma:

1. Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 430 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu. Taču likums nosaka 9 nosacījumus, kuriem visiem ir jāizpildās, lai šo normu varētu piemērot:

  1. par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts nodokļa rēķins;
  2. parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā. Par parāda rašanās brīdi uzskata nākamo dienu pēc noteiktā maksāšanas termiņa;
  3. par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;
  4. zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Tātad debitors grāmatvedības uzskaitē ir izslēgts;
  5. preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē;
  6. preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota. Tas nozīmē, ka šādam darījuma partnerim nevar būt izrakstīti rēķini, bet saņemtie rēķini par preču vai pakalpojumu pirkšanu var būt;
  7. reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai;
  8. reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai. Pasākumu uzskaitījumu nodokļu maksātājs nosaka savā grāmatvedības politikā;
  9. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs, informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Likums nenosaka, kādā veidā informācija jānosūta, galvenais, lai būtu pierādījumi nosūtīšanas faktam.

2. Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 430 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja:

  • izpildītās visi deviņi iepriekš uzskaitītie nosacījumi un
  • ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja, un 
  • ir tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Tā kā raksta mērķis nav pārrakstīt PVN likumu, tad netiek apskatīti pārējoie likuma nosacījumi attiecībā uz situācijām, ja debitoram ir uzsākts maksātnespējas process vai uzsākta bankrota procedūra. Tikai jāvērš uzmanība uz to, ka ir tāda iespēja un nosacījumi, lai arī to ir daudz, nav neizpildāmi, ja vien ir vēlēšanās atgūt no budžeta samaksāto pievienotās vērtības nodokli par zaudētiem debitoru parādiem. Tas, vai izmantot PVN likuma doto iespēju vai ne, uzņēmumam jāizlemj pašam, jo likums nosaka, ka nodokļu maksātājam ir tiesības, nevis pienākums izmantot šo normu. 

Tā kā vēl ilgi nāksies rēķināties ar pandēmijas radītajām sekām, kuru rezultātā palielinās to uzņēmumu skaits, kuri nespēj laikus nokārtot savas saistības, tad debitoru parādu jautājums būs aktuāls arī turpmāk. 

Nākamajā žurnāla numurā plašāk apskatīšu cesijas darījumu uzskaites nianses cedenta, cesionāra un parādnieka grāmatvedībā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: