SAISTĪBAS un AKTĪVI

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza grāmatvedības uzskaite ir ne tikai likuma prasība, bet arī būtisks instruments saimnieciskās darbības analīzei, kur viena no svarīgākajām pozīcijām ir pamatlīdzekļu atzīšana. Galvenais kritērijs, lai objektu klasificētu kā pamatlīdzekli, ir no tā izmantošanas nākotnē sagaidāmais saimnieciskais labums uzņēmumam. Būtiski ņemt vērā, ka šāda aktīva lietderīgās lietošanas laikam ir jābūt ilgākam par vienu parasto darbības ciklu, kas ir periods starp izejmateriālu iegādi un gala preces realizāciju vai pakalpojuma sniegšanu. Tāpat obligāts nosacījums ir iespēja ticami novērtēt objekta iegādes vai izveides izmaksas.Pamatlīdzekļa oficiālā atzīšana uzņēmuma bilancē notiek brīdī, kad tas pārņem visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumu saistītos riskus, kā arī iegūst tiesības uz visiem varbūtējiem ieguvumiem, ko šis objekts var sniegt. Interesanti, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu normatīvais regulējums pieļauj elastību, ļaujot to atzīt par pamatlīdzekli vēl pirms oficiālas ierakstīšanas zemesgrāmatā, ja vien ir iespējams precīzi noteikt tā sākotnējo vērtību.Katrai sabiedrībai ir tiesības savā grāmatvedības politikā patstāvīgi...

Uzņēmuma darbības efektivitāte un finanšu pārskatu precizitāte lielā mērā balstās uz to, cik sakārtota un pārdomāta ir iekšējā resursu kontrole. Kā izvēlēties un praktiski ieviest piemērotāko krājumu uzskaites modeli, lai nodrošinātu ne tikai atbilstību likumdošanai, bet arī sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma mantisko stāvokli? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, kad uzņēmums sāk straujāk augt vai paplašina savu darbības profilu, jo izvēlētā metodika tieši ietekmē grāmatvedības programmas izvēli, ikdienas darba procesu organizāciju un pat iekšējo finanšu atskaišu saturu un to sagatavošanas biežumu.Viena no galvenajām izvēlēm, kas jāizdara vadībai, ir starp nepārtrauktās un periodiskās inventarizācijas metodēm. Ja uzņēmuma krājumu atlikumi ir apjomīgi un to pārvaldībā ir iesaistītas vairākas materiāli atbildīgās personas vai dažādas struktūrvienības, vispiemērotākā ir nepārtrauktās inventarizācijas metode. Tās galvenā priekšrocība ir stingra un tūlītēja kontrole: katrs krājumu kustības gadījums tiek reģistrēts nekavējoties, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, tādēļ jebkurā brīdī krājumu atlikumiem noliktavas uzskaitē un finanšu uzskaitē būtu precīzi jāsakrīt. Šāda...

Ikviens uzņēmējs, kura ikdiena ir saistīta ar preču ražošanu vai tirdzniecību, neizbēgami saskaras ar situāciju, kad grāmatvedības reģistros norādītais krājumu apjoms nesakrīt ar faktisko situāciju noliktavā vai veikala plauktos. Krājumu zudumi, kas izpaužas kā apjoma un attiecīgi arī vērtības samazināšanās, var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot no dabiskiem procesiem ražošanā un beidzot ar neplānotām zādzībām vai stihiskām nelaimēm. Lai šie zudumi nekļūtu par nekontrolētu finansiālu slogu un neradītu sarežģījumus nodokļu auditā, uzņēmumam ir būtiski izstrādāt skaidru krājumu uzskaites metodiku un definēt zudumu normas.Saimnieciskajā darbībā ir svarīgi nošķirt dabīgos zudumus no citiem zaudējumu veidiem. Dabīgie zudumi ir tikai tie, kas rodas parastās darbības gaitā un ir iepriekš paredzami, piemēram, materiālu izgarošana, nožūšana, nobiršana vai tehnoloģiskie atgriezumi ražošanas procesā. Jāņem vērā, ka blakusprodukti, kas rodas ražošanā, piemēram, skaidas kokapstrādē, nav uzskatāmi par zudumiem, bet gan par blakusprodukciju, kuras tālākā izmantošana vai iznīcināšana arī ir jāapraksta grāmatvedības metodikā. Turpretim zādzības, bojāeja neatbilstošas glabāšanas dēļ vai...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza debitoru parādu uzskaite un ieņēmumu atzīšana ir kritiski svarīga finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Pircēju un pasūtītāju parādi veidojas brīdī, kad uzņēmums izraksta rēķinu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču grāmatvedības standartu ievērošana prasa rūpīgu darījumu izvērtēšanu.Četri pīlāri ieņēmumu atzīšanaiLai ieņēmumus no preču pārdošanas uzskatītu par pamatotiem, ir jāizpildās visiem četriem pamatnosacījumiem:Risku un ieguvumu nodošana: Pircējam ir jānodod visas īpašuma tiesības uz precēm, tostarp riski par bojāšanos vai bojāeju, kā arī visi iespējamie ieguvumi (piemēram, ienākumi un vērtības pieaugums).Ticams novērtējums: Uzņēmumam ir jāspēj skaidri un ticami novērtēt gaidāmos ieņēmumus.Saimnieciskais labums: Jābūt pamatotai pārliecībai, ka uzņēmums tiešām saņems ar darījumu saistītos naudas līdzekļus vai citus labumus.Izdevumu kontrole: Uzņēmumam jāspēj ticami aplēst izdevumus, kas radušies saistībā ar konkrēto pārdošanas darījumu.Pakalpojumu sniegšana un ilgtermiņa līgumiAtšķirībā no preču pārdošanas, ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie ir sniegti. Ja pārskata gada beigās pakalpojums nav pabeigts, bet tā iznākumu var ticami...

Uzņēmējdarbības vidē neizbēgami rodas situācijas, kad klienti vai sadarbības partneri paliek parādā. Tomēr uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka pastāv tiesiski ceļi, kā šādus bezcerīgus debitoru parādus izslēgt no grāmatvedības uzskaites, nemaksājot papildu uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).Priekšnoteikums – izpildīts "mājas darbs" Lai parādu norakstīšana neradītu papildu nodokļu saistības, uzņēmumam vispirms ir jāpierāda, ka ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Tāpat būtiski, lai debitors būtu Latvijas, citas ES/EEZ valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā esoša nodokļu konvencija. Nodokļu atvieglojumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību parādiem.Mazie parādi un lietderības apsvērumi Likumdošana paredz atvieglotu kārtību nelielu summu norakstīšanai:Ja parāda summa nepārsniedz 20 eiro un tā ir mazāka par iespējamajiem atgūšanas izdevumiem, to var norakstīt bez papildu nodokļiem.Parādiem virs 20 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā, norakstīšana ir pieļaujama, ja summa nepārsniedz 0,2% no uzņēmuma neto apgrozījuma. Šajā gadījumā jābūt izvērtētam, ka tiesvedība nav lietderīga,...

Plānojot uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, viens no būtiskākajiem jautājumiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem ir – vai šis darījums ir apliekams ar PVN? Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī publicējis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/71561), kurā skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu uzņēmuma pārejas gadījumā. VID uzziņa sniedz detalizētu ieskatu kritērijos, kas ļauj biznesa pārdošanu kvalificēt kā uzņēmuma pāreju, kurai PVN nepiemēro. Darījuma būtība: aktīvu un saistību kopums Izskatītajā gadījumā sabiedrība plānoja pārdot savu "iekārtu biznesu", nododot pircējam ne tikai materiālos aktīvus (iekārtas, krājumus), bet arī nemateriālās vērtības un saistības: klientu un piegādātāju līgumus; intelektuālo īpašumu (preču zīmes, patentus, zinātību jeb know-how); darbiniekus (pārņemot lielāko daļu personāla); nekustamā īpašuma nomas līguma tiesības; debitoru parādus. Pārdevējam pēc darījuma paliktu tikai nebūtiski aktīvi, un tas plānoja mainīt darbības jomu uz zinātnisko pētniecību. Kad darījums nav uzskatāms par preču piegādi? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otro daļu, uzņēmuma pāreja nav uzskatāma par...

Finanšu pasaulē aktuālāks kļūst jautājums par kriptoaktīvu ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā. Arī Latvijā pirmie uzņēmumi jau izmantojuši šo iespēju. To veicinājuši 2024. gada 14. novembrī pieņemtie grozījumi Komerclikumā, kas stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī un ar kuriem atļauts izmantot kriptoaktīvus kā mantisko ieguldījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālā. Minētie grozījumi pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmums pamatkapitālu apmaksā ar kriptoaktīviem, ar kādiem riskiem un citām niansēm jārēķinās, izvēloties pamatkapitālam šādu aktīvu? Kriptoaktīvu unikalitāte un likviditāte Kā skaidro Reinis Sokolovs, advokātu biroja VILGERTS partneris, Korporatīvo tiesību prakses vadītājs, Latvijas tiesību aktu izpratnē kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin vai Ethereum, tiek uzskatīts par mantu jeb aktīvu. Tas ir nevis maksāšanas līdzeklis, bet gan prece. Kriptoaktīvu ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem mantiskajiem ieguldījumiem. “Tradicionāli uzņēmuma pamatkapitālā bieži kā mantiskais ieguldījums tiek norādītas mēbeles, datortehnika vai tamlīdzīgi priekšmeti. Šādi aktīvi ir...

Saeimas deputāti ceturtdien, 9. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem. Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta. Ministru kabinetam paredzēts noteikt nosacījumus, kuriem iestājoties, šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat paredzēts, ka Ministru...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, skatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veicamās izmaiņas ir arī saistāmas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu un precizēt automātiskās informācijas apmaiņā saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. FM norāda, ka pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Pēc ministrijā paustā, Eiropas Parlaments ir uzsvēris, cik politiski svarīga ir taisnīga nodokļu politika un cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, cita starpā izmantojot ciešāku administratīvo sadarbību un paplašinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, šie noteikumi un norādījumi dalībvalstīs ir atšķirīgi. Arī...

2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar to nepieciešams veikt alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2025. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2025. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas VID glabāšanā līdz to identificēšanai. Kā...

Atbilstoši 2023. gada 7. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā, atvieglota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija par zaudētajiem parādiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Būtiskākie grozījumi, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra: mainīts zaudētā parāda apjoms vienam debitoram no 430 uz 1000 eiro bez PVN (attiecas uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri); preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana debitoram ir pārtraukta vismaz pirms trim (pirms grozījumiem – sešiem) mēnešiem un nav atjaunota; preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc nosacījumu izpildes uzreiz (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 1. martam) nosūta debitoram – kurš ir reģistrēts PVN maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs – informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu; debitors pēc minētās informācijas saņemšanas PVN par nesamaksāto zaudēto parādu norāda kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumā". Šajā materiālā uzskatāmi parādīts, kā atrast attiecīgo sadaļu EDS un kā praktiski iegūt un salīdzināt nepieciešamo informāciju. Tāpat VID norāda, ka metodiskajam materiālam ir informatīvs raksturs, jo katram nodokļu maksātājam ir atšķirīgi piemērojamie nodokļi un tas var izvēlēties sev piemērotāko veidu (jeb “ceļu”), kā salīdzināt prasījumu un saistību atlikumu summas EDS. VID atgādina, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka uzņēmums pārskata gada slēguma inventarizācijā inventarizē prasījumu un saistību summas par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem, savstarpēji salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID EDS pieejamiem datiem. Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. janvārim no uzņēmuma nav saņemta informācija par atšķirībām datos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...

Eiropas Savienība (ES) Padome strādā pie tā, lai mazinātu noziedznieku iespējas, izmantojot kriptovalūtas, apiet noteikumus, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Padome 16. maijā pieņēma atjauninātus noteikumus par līdzekļu pārvedumiem pievienojamo informāciju, paredzot, ka minētie noteikumi turpmāk attieksies arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Tas garantē finanšu pārredzamību kriptoaktīvu apmaiņas jomā un nodrošina Eiropas Savienībai stabilu regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem kriptoaktīvu apmaiņas standartiem, nodrošinot, ka tie netiek izmantoti noziedzīgos nolūkos. Pieņemtais lēmums ir slikta ziņa tiem, kuri kriptoaktīvus ļaunprātīgi ir izmantojuši savām nelikumīgajām darbībām, lai apietu ES sankcijas vai finansētu terorismu un karu. To Eiropā vairs nebūs iespējams darīt un netikt atmaskotam – tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu sūtītāju un saņēmēju neatkarīgi no darījumā iesaistīto kriptoaktīvu summas. Tas nodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, lai varētu labāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...