Kiberuzbrukuma gadījumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jāreaģē uz steidzamiem lūgumiem pēc palīdzības astoņu stundu laikā, to paredz jaunie noteikumi, ko ceturtdien pieņēma Eiropas Parlaments. Dalībvalstīs atbalstītais direktīvas projekts paredz stingrākus sodus kibernoziedzniekiem, kā arī veicina kiberuzbrukumu nepieļaušanu un atbalsta policijas un tiesībsargājošo iestāžu aktīvāku sadarbību šajā jomā. Kiberuzbrukuma gadījumā ES dalībvalstīm būs jāreaģē uz steidzamiem lūgumiem pēc palīdzības astoņu stundu laikā. Noteikumi liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu piekļuvi vai iejaukšanos informācijas sistēmu darbībā, nelikumīgu manipulāciju ar datiem, nelegālu iejaukšanos saziņā vai minēto nodarījumu pastrādāšanai noderīgu rīku tīšā izstrādē. Noteikumi neattieksies uz "mazsvarīgiem" nodarījumiem, tomēr ikvienas dalībvalsts ziņā būs noteikt, kādi nodarījumi uzskatāmi par "mazsvarīgiem". Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, ja nodarījuma veicējs, izmantojot īpašas datorprogrammas, mērķtiecīgi inficējis daudzas informācijas sistēmas, lai tās kontrolētu un izmantot lielu kiberuzbrukumu veikšanai. Direktīva liek noteikt ne...
