Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē

Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […]."1

Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot dažādus pievilcīgus nodokļu instrumentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, amerikāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J.) modeļus, taču rezultāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās summas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu likmes, tādējādi radot...