Finanšu līdzekļus FID galvenokārt iesaldējis juridiskajām personām

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par  49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats.

Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas

FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību.

Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%.

Kopumā ziņojumi saņemti no 75 ziņotājiem, no kuriem 55 iepriekš nebija ziņojuši FID par aizdomīgu darbību vai darbībām. Šis pieaugums liecina, ka vienkāršotā ziņojumu forma būtiski uzlabojusi un atvieglojusi ziņojumu iesniegšanas procesu, īpaši pielāgojot to nefinanšu sektora vajadzībām.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID. Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Samazinājies arī saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

2024. gadā turpināja samazināties arī no likvidējamām kredītiestādēm saņemto ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas skaits.

Tomēr vērojama saņemto ar mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita palielināšanās.

Novērotās noziedzīgu nodarījumu tendences un tipoloģijas liecina, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmās aizvien plaši izmanto saimniecisko darbību faktiski neveicošas ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Latvijas juridiskās personas deklarē fiktīvus darījumus un veic par tiem maksājumus, ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu rezultātā veicot nosacītu peļņas sadali un izvairoties no nodokļu nomaksas, kā arī legalizējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

Tāpat konstatēta arī uzņēmumu pāreja, likvidējot juridisko personu ar nodokļu parādiem un pārnesot tā darbiniekus un aktīvus uz jaunu juridisko personu, turpinot iepriekš veikto saimniecisko darbību.

2024. gadā konstatētie sankciju apiešanas un pārkāpšanas gadījumi galvenokārt saistīti ar aizliegtu preču eksportu uz Krieviju, muitas deklarācijās uzrādot precēm neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, uz kuru sankcijas neattiecas, vai veicot eksportu caur trešajām valstīm, kuras sankcijas nav noteikušas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, FID saņemto ziņojumu ar aizdomām par sankciju apiešanu skaits strauji pieauga un saglabājās augstā līmenī arī 2024. gadā, kad tika saņemts 451 šāds ziņojums.

Vienlaikus ievērojami palielinājies identificēto gadījumu skaits, kad Krievijā reģistrētām juridiskām personām tiek sniegti aizliegti pakalpojumi, kā arī kad fiziskās personas ir nodarbinātas sankcijām pakļautas fiziskās personas īpašumā vai kontrolē esošā juridiskā personā un, pildot darba pienākumus, sankciju subjektam dara pieejamus saimnieciskos resursus.

Kā pieaugoša tendence FID norāda ārvalstīs reģistrēto elektronisko maksājumu iestāžu lomu. Pārskata periodā identificēti vairāki gadījumi, kad ar ārvalstīs reģistrētu elektroniskās naudas iestāžu/maksājumu iestāžu starpniecību tiek īstenota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

2024. gadā identificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas sasaistāma ar valsts līdzekļu un ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu un piesavināšanos.

Konstatētajos krāpšanas izdarīšanas veidos vērojama samērā liela dažādība - tiek veikta pikšķerēšana un telefonkrāpšanas, tajā skaitā izmantojot starptautiskus zvanu centru tīklus, uzdodoties, piemēram par brokeriem vai bankas darbiniekiem, tiek īstenoti biznesa e-pasta apdraudējumi, kā arī tiek izmantoti fiktīvi sludinājumi par preču pārdošanu un viltus internetveikali.

Krāpšanas rezultātā noziedzīgi iegūtie līdzekļi tranzīta maksājumu veidā tiek attālināti no to sākotnējas izcelsmes vietas, kam bieži raksturīga "naudas mūļu" izmantošana, kas Latvijā savos kontos saņem no Latvijas un citu ES dalībvalstu juridiskajām un fiziskajām personām izkrāptus līdzekļus, pēc kā tiek veikti maksājumi vēl citām fiziskām personām, uz saviem kontiem ārvalstu maksājumu iestādēs, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai arī noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek izņemti skaidrā naudā bankomātos.

Kopumā 2024. gadā FID ir pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā. Absolūti lielākā daļa - vairāk nekā 95% - no iesaldētajiem līdzekļiem iesaldēta likvidējamajās kredītiestādēs.

Samazinoties ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas skaitam, turpinājusies 2023. gadā novērotā tendence samazināties iesaldēto līdzekļu apmēram. Atturēšanās ziņojumi tiek izmantoti būtiski retāk, jo pamatā tie saistās ar Latvijā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas atbilst definētajam Latvijas riska profilam.

Šādos gadījumos ir mazāks risks, ka līdzekļi tiks pārvietoti ārpus Latvijas finanšu sistēmas, līdz ar ko nekavējoša līdzekļu iesaldēšana var nebūt nepieciešama. Vienlaikus FID uzsver, ka daudz svarīgāka kļūst ātra informācijas nodošana tiesībaizsadzības iestādēm. Ievērojot to, paredzams, ka iesaldēto līdzekļu apmērs turpinās samazināties.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados 2024. gadā lielākā daļa līdzekļu iesaldēti juridiskajām personām jeb vairāk nekā 99%, bet fiziskajām personām - mazāk nekā kā 1%. Lai gan izdoto iesaldēšanas rīkojumu skaita ziņā lielāko daļu 2024. gadā sastāda rīkojumi saistībā ar Latvijā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, saistībā ar tiem iesaldēto līdzekļu summa ir salīdzinoši neliela - zem 1% no kopējā iesaldēto līdzekļu apmēra.

Juridiskām personām iesaldēto līdzekļu sadalījumā pēc to reģistrācijas valsts visvairāk izceļas Māršala Salas, kam seko Kipra un Kanāda, savukārt Lielbritānijas juridiskām personām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iesaldēto līdzekļu apmērs ir ievērojami krities.

FID rīkojumos juridisko personu reģistrācijas valsts absolūtā vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patiesā labuma guvēja pases valsti. Tas atspoguļojas arī iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījumā pēc iespējamās līdzekļu izcelsmes valsts, kur tikai 0,2 miljoni eiro jeb 0,5% saistāmi ar Latvijas fizisko personu līdzekļiem un juridisko personu līdzekļiem, kur patiesais labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona.

2024. gadā veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID tiesībsaizsardzības iestādēm, kā arī citām VID struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas.

Visvairāk materiālus 2024. gadā FID ir nosūtījis Valsts policijai. Būtiskas izmaiņas dažādām iestādēm nosūtīto materiālu skaitā un īpatsvarā salīdzinājuma ar 2023. gadu nav novērotas.

Aicinām iepazīties ar pilnu ziņojumu FID tīmekļvietnē, kā arī ar vadlīnijām:

• “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes ārpakalpojuma grāmatvežu un nodokļu konsultantu sektoros”,
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”.

• Kā pasargāt uzņēmumu no krāpšanas gadījumiem
• Kas mainījies regulējumā maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām?
• Kas jauns starptautisko sankciju jomā